Šorīt veicu atkārtotu braucienu uz Mangaļsalu - cēlos agri, agri un jau pirms 7iem biju galā. Iepriekšējā vakarā gan bija šaubas par gaidāmo laika prognozi, taču beigās nebija nemaz tik traki - mēreni stiprs vējš, apmācies ar pāris pilēm laiku pa laikam. Putni šoreiz arī bija vairāk - kopumā brauciena laikā 'sakasīju' 55. putnu sugas. Trīs no tām nebiju šogad redzējis - lielo šņibīti (
Calidris canutus - bildē), kas tur bija kādi 3 gab., sarkano puskuitalu (
Limosa lapponica), kas 'izlīda' nez no kurienes un nolidoja garām un bij arī viens garkaklis (
Anas acuta), kas tusējās kopā ar meža pīlēm. Tā ka kopumā pozitīvi.
Bija arī neliels uzdevums nobildēt vārnu - tad nu to mēģināju izdarīt. Tiesa samērā neveiksmīgi, jo Mangaļsalas vārnas izrādās ir visai tramīgas + gaisma tomēr arī bija draņķīga. Vienai vārnai gan izdevās tikt tuvāk - brīdī kad šī bija piesēdusi pamieloties ar beigtu jūras kraukli, ko pirms tam bija iecienījuši arī divi kraukļi (krauklis ēd 'kraukli', heh). Vārnu bildēšana tad jāatliek uz vēlāku laiku.
Mangaļsalas kāpās pamanīju arī šo interesanto, fallisko (ģints nosaukums atbilstošs) sēni - Hadrināna zemestaukus (
Phallus hadriani) - otra līdzīgā suga, parastie zemestauki ,kāpās tomēr neaug. Izrādās samērā pareta sēne - iekļauta LSG 3. kategorijā un ir atrodama g.k. tikai piejūras kāpās. Parasti zemestauki ir visai smirdīgi jeb, maigāk sakot, ar īpatnēju smaržu, bet šim smaku īsti nejutu (varbūt iesnas pie vainas).
Šorīt veicu atkārtotu braucienu uz Mangaļsalu - cēlos agri, agri un jau pirms 7iem biju galā. Iepriekšējā vakarā gan bija šaubas par gaidāmo laika prognozi, taču beigās nebija nemaz tik traki - mēreni stiprs vējš, apmācies ar pāris pilēm laiku pa laikam. Putni šoreiz arī bija vairāk - kopumā brauciena laikā 'sakasīju' 55. putnu sugas. Trīs no tām nebiju šogad redzējis - lielo šņibīti (Calidris canutus - bildē), kas tur bija kādi 3 gab., sarkano puskuitalu (Limosa lapponica), kas 'izlīda' nez no kurienes un nolidoja garām un bij arī viens garkaklis (Anas acuta), kas tusējās kopā ar meža pīlēm. Tā ka kopumā pozitīvi.
Bija arī neliels uzdevums nobildēt vārnu - tad nu to mēģināju izdarīt. Tiesa samērā neveiksmīgi, jo Mangaļsalas vārnas izrādās ir visai tramīgas + gaisma tomēr arī bija draņķīga. Vienai vārnai gan izdevās tikt tuvāk - brīdī kad šī bija piesēdusi pamieloties ar beigtu jūras kraukli, ko pirms tam bija iecienījuši arī divi kraukļi (krauklis ēd 'kraukli', heh). Vārnu bildēšana tad jāatliek uz vēlāku laiku.
Mangaļsalas kāpās pamanīju arī šo interesanto, fallisko (ģints nosaukums atbilstošs) sēni - Hadrināna zemestaukus (Phallus hadriani) - otra līdzīgā suga, parastie zemestauki ,kāpās tomēr neaug. Izrādās samērā pareta sēne - iekļauta LSG 3. kategorijā un ir atrodama g.k. tikai piejūras kāpās. Parasti zemestauki ir visai smirdīgi jeb, maigāk sakot, ar īpatnēju smaržu, bet šim smaku īsti nejutu (varbūt iesnas pie vainas).
3 komentāri:
Labs! Lielie šnibīši tad arī te! Tadu sēni gan nesmu nekad manījis - smalki.
Šim šņibītim vismaz nedaudz rūzganā krāsa :) Man galīgs jaunais pelēcis bija trāpījies ...
vēsās lietainās dienās arī parasto zemes tauku smaku nevar īpaši just!:)
Ierakstīt komentāru