Torņu cīņas 2011

Neliels atskats uz aizvadīto nedēļas nogali, kad piedalījos putnu vērošanas sacensībās 'Cemex Torņu cīņas 2011'! Šoreiz visas bildes nebūs manas :)

Pirms paša pasākuma kā parasti ir liela neziņa, jo tikai pasākuma rītā komandas izlozē tos torņus uz kuriem jābrauc. Un 'tradicionāla' lieta ir sastādīt tādu kā prioritāšu sarakstu - kurā tornī tad vislabāk gribētos nokļūt, vai tieši otrādi - kur negribētos nokļūt... Tā, piemēram, Dunduru pļavu tornis ir tāds 'nepopulārs', jo no tā teorētiski var redzēt vismazāk sugu, jo tas neatrodas pie kādas plašākas ūdenstilpnes. Tiesa priekš cīņas par uzvaru tas Dunduru tornis atkal varētu būt viens no labākajiem, jo daudz vieglāk ir pārspēt, piemēram, rezultātu 57 nekā, piemēram, 96 kāds bija vidējais rādītājs Dvietes tornī (tas arī daļēji pierādījās šogad, jo Dunduru pļavu tornis jau 2. gadu pēc kārtas finišēja Top 3). Par cik es jau pagājušogad biju trāpījies Dunduru tornī, tad šogad mana 'kvēlākā' vēlme bija nokļūt kādā no Lubāna ezera torņiem - g.k. tāpēc, ka nekad nebiju tajā pusē bijis un visticamāk atpakaļceļš vestu caur Nagļiem, kur varētu apskatīties kādus retos Lubāna apkārtnes putnus. Manas (un patiesībā visas komandas) cerības piepildījās - "Naktsputni" izlozēja Lubāna D dambja torni! No diviem Lubāna torņiem, šim gan bija lielāks vidējais rādītājs - 75 (otram tornim 69) sugas. Bet nu jo interesantāk būs 'cīnīties'.

Aizbraucot uz vietas, skats pavērās jau dikti jauks! Ezerā augsts ūdens līmenis, tuvīnā 'pļaviņa' applūdusi utt. Vārdu sakot vērojama biotopu dažādība, kas viesa cerības uz to, ka varētu būt daudz putnu. Kā piebraucām, tā jau 13:15 sākām skaitīt putniņus. Uzreiz pašā sākumā pie torņa, man par prieku, nozīmējās baltspārnu zīriņi (bildē zemāk) - jauna suga manai dzīves listei. Tiesa šogad to ir visur visās malās un Lubāna apkārtnē tie tāpat ir katru gadu sastopami.

Es biju atbildīgais par 'grāmatvedību' - un laiku pa laikam, pārskaitot cik to sugu mums jau ir, tomēr nācās secināt, ka tik ļoti raiti nemaz tās sugas neskaitās. Protams, pirmajā dienā sanāk tos putnus meklēt tieši dienas vidū, kad tā aktivitāte putniem ir mazāka. Vakarpusē aktivitāte palielinājās - te parastā ūbele gar torni nolido, te krūmu ķauķis sāk dziedāt, tad tālumā krūmā žagata atrodas, melnā klija nolido virs torņa utt. Vakara jaukākais notikums gan bija kāda bridējputna parādīšanās - atlidoja viena tilbīte tieši torņa priekšā ūdens malā. Protams uzreiz optika tika notēmēta tajā virzienā - un mums par prieku, tā izrādījās dīķu tilbīte! Arī jauna suga priekš manis - kopumā suga Latvijā it kā reta, taču Lubāna apkārtnē sastopama regulāri.

Pirmās dienas pēdējais putns bija sloka, kas vienreiz nolidoja torņa tuvumā - beidzām dienu ar 62 sugām, ja nemaldos. Lienot guļammaisā, protams, vēl klausījāmies vai kaut kur kāds naktsputns vēl nedzied, bet diemžēl bija sajūta, ka 80% Lubāna varžu atrodas tieši zem mūsu torņa + lakstīgala ar izdomāja dziedāt blakus krūmā, kā rezultātā dzirdamība bija visai švaka.

Otrā rītu sākām jau ap pulkstens 4:00, kas mums atnesa cekulpīles. Likām lielas cerības uz šo rītu, jo kad tad vēl, ja ne rīta cēlienā ir lielākā iespēja 'pielasīt' sarakstam jaunas sugas. Bet kaut kā tik raiti tomēr negāja - lai arī kā meklējām, tomēr sugas nāca ar grūtībām. Bet labi, ka vismaz nāca - te sīlis nolido garām, tālumā brūnā čakste koka galā atradās, melnais stārķis lidojumā tālumā, zvirbuļvanags tālu, vālodze nolido garām u.c. Man jau sāka arī nogurums nedaudz izpausties - t.i. it kā miegs nenāk, taču kaut kā nedaudz tā koncentrēšanās uz brīžiem zūd. Tādā brīdī, kad jaunus putnus pārsvarā var atrast tikai teleskopā cītīgi ķemmējot tālākos 'punktus' tas par labu, protams, nenāk. Bet par prieku pašam, rīta cēlienā izdevās atrast vienu stilīgu putniņu, kas ar dīvainu saucienu pielidoja ūdens malā - uzreiz virzīju teleskopu uz to vietu un 'bams' - citroncielava manā redzeslaukā! Uzreiz ātrs sauciens komandas biedriem un ar nelielu aizķeršanos visi to apskatam. Jauki - arī citroncielavu pirms tam nebiju redzējis.
Pēdējais putns, ko sarakstā atzīmējām bija dziedošs ezera ķauķis tur pat pie torņa - to jau kādu stundu bijām mēģinājuši pārliecinoši saklausīt līdz beidzot tas izdevās. Tātad kopumā 24 stundu laikā atzīmējām 74 sugas - par 1 mazāk kā torņa vidējais rādītājs. Tiesa gaisā karājoties palika vēl 3 sugas - kuitala/lietuvainis, kas nolidoja gar torni, taču īsti pārliecinoši nespējām to noteikt + tikai 2 no komandas to redzējām. Putns diemžēl lidoja klusējot, kas sarežģīja tā noteikšanu. Tad vēl dadzītis, ko redzēju tikai es, jo nelietis nolidoja gar torni un ātri vien pazuda. Un trešā suga, ko redzēja tikai viens komandas biedrs bija lielā tilbīte - es tik paspēju binoklī uzķert aizlidojošu tilbīti. Precīzai sugas noteikšanai ar to, protams, par maz - ja būtu balsi padevusi tad būtu vieglāk, bet diemžēl klusējot nolidoja.

Protams, kādu sugu noteikti mēs palaidām garām arī tāpat vien - piemēram, nevienu gārgali nedabūjām, kaut gan citus gadus praktiski vienmēr Lubāna ezerā vismaz melnkakla gārgale ir redzēta. Tā arī neviena zīlīte netika sazīmēta (tiesa biotops varbūt ne visai piemērots), piemēram. Lai nu kā - galīgi švaki jau ar nebijām. Šis rezultāts mums kopumā deva 4. vietu no 7. komandām.

Atpakaļceļā, man par prieku, protams iebraucām Nagļos, kur zivju dīķos redzēju baltvaigu zīriņu, melnkakla dūkuri, bet Īdeņā iebraucām zilrīklīti apskatīt - visas šīs sugas nebiju nekad redzējis! Tā ka man jau šķiet, ka šīs dienas kopumā bija izdevušās godam!