Piecdesmit četri

Te pirms pāris dienām biju aizbraucis uz vasarnīcu kādus dārza darbus padarīt un, pildot ūdeni mucā, manu uzmanību piesaistīja viens objekts uz gārsas lapas. Skatos tuvāk - neredzēts koksngrauzis! Protams, uzreiz nesos pakaļ fotoaparātam un par laimi lopiņš pa to laiku nesadomāja aizlaisties - pāris kadri un suga piefiksēta! Ja šo sugu būtu nobildējis pirms kādiem 3 gadiem, tad to sauktu par koksngrauzi Leiopus nebulosus. Taču 2009. gadā zviedru pētnieki aprakstīja zinātnei jaunu sugu - Leiopus linnei (par godu Kārlim Linnejam acīmredzot). Un kā izrādās, tad tie koksngrauzīši, kas pie mums agrāk tika noteikti kā L.nebulosus patiesībā ir L.linnei. Arī šis eksemplārs, tā tīri pēc ārējām pazīmēm skatot, būs šī zviedru aprakstītā suga - kas tad acīmredzot pie mums ir samērā plaši izplatīta (savukārt otra suga, L.nebulosus - visticamāk tad reta vai pat ļoti reta). Katrā ziņā patīkams pārsteigums dārza vidū - 54. suga manā sarakstā. Mērķis [lēnām] sāk pildīties.

Pēc dārza darbiem izmetu vienu līkumu pa mežu un sev par brīnumu iekūlos vienā meža nostūrī, kur nebiju bijis. Un sev par prieku tur atradu ugunsspāri (Pyrrhosoma nymphula) - tikai otro reizi (pirmā reize šeit) dzīvē redzēju šo jauko spāri. Izskatījās, ka tā par labu bija atzinusi hārvestera iebrauktu 'sliedi', kas bija piepildījusies ar ūdeni. Tiesa visticamāk, ka kaut kur netālu noteikti bija arī kāds grāvis , jo diez vai tā 'vaga' varēja būt par patstāvīgu spāres biotopu. Vasarnīcas apkārtnē šo spāri arī nebiju gaidījis ieraudzīt.
Tāpat arī tikai tagad (citus gadus kaut kā daudz agrāk bija izdevies tos novērot) satiku savus pirmos šī gada dzeltenos gāršas resngalvīšus (Carterocephalus silvicola). Tādi jauki, sīki tauriņi, kas kā dzeltenīgas bultas šaudās pa mežmalām.
P.S. - Un nu pavisam oficiāli esmu uzstādījis gada putnu sugu rekordu! Pašlaik tas ir 191, bet gan jau, ka nāks vēl klāt! 200 ar cerams beidzot kritīs! :)