Šodien aplūkosim vienu no, manuprāt, skaistākajām sprakšķu sugām - joslaino sprakšķi (Diacanthous (=Harminius) undulatus). Raksturīgā zigzagveida zīmējuma dēļ šī suga ir ļoti viegli atpazīstama. Tā ir iekļauta biotopu speciālistu sugu sarakstā un pirms kādiem gadiem 10 tika uzskatīta par pie mums ļoti reti sastopamu sugu (pēdējos gados novērojumu skaits gan ir palielinājies). Joslainais sprakšķis apdzīvo dabiskus boreālos mežus, kur kāpuru attīstība noris g.k. zem atmirušu egļu (šur tur ir minēts, ka der arī bērzi) mizas un to koksnē. Kāpuri ir plēsīgi - pārtiek no citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām. Interesanti, ka sugas attīstības cikls ilgst veselus 4 gadus, kas priekš šāda vidēja izmēra (12-18mm) vaboles ir ļoti ilgs laiks. Salīdzinājumam - apmēram tik pat ilgs attīstības cikls ir vienai no Latvijas lielākajām vabolēm, lielajam dižkoksngrauzim (Ergates faber). Dabā šo skaisto vaboli ir izdevies sastapt tikai vienu reizi - Slīteres Nacionālā parka mežos.
1 komentārs:
Man arī ir bijusi tā laime vienreiz mūžā satikt šo vaboli, žēl tik, ka kameras nebija pa rokai...
Ierakstīt komentāru