Bombina bombina - 2. diena

Kaut kā nevedās man ar rakstu darbiem. Bet nu labi - tagad ar 'Krupju Disko' fonā turpinu gremdēties atmiņās par 'Bombina bombina' piedzīvojumiem. Otrās dienas maršrutā bija plānots ripot atpakaļ uz Daugavpili - gan ar līkumu caur Medumiem un Sventi. 

Apšu zaigraibenis (Apatura ilia)

Jāatzīst gan, ka, dažādu novērojumu ziņā, otrā diena bija nedaudz klusāka nekā pirmā. Varbūt atkal pie vainas bija svelmējošā saule, kas ar savu karsto roku atņēma jebkādu vēlmi apstāties ārpus koku veldzējošām ēnām, vai varbūt nedaudz nogurums lika par sevi manīt. Taču, lai arī kas nebūtu pie vainas, tas  pirmajā dienas pusē tomēr netraucēja priecāties par zaigraibeņiem, kas bija jau aktīvi uzsākuši savus ikgadējos lidojumus gar Latvijas mežaini krūmainajām ceļmalām. 

Kārklu zaigraibenis (Apatura iris)

Latvijā ir sastopamas divas zaigraibeņu sugas - apšu un kārklu. Lai arī abas sugas ir iekļautas Sarkanajā Grāmatā, tās tomēr nav aizsargājamas un ir visai bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā. Jāsaka gan, ka šajās bildēs man nav izdevies attēlot šo tauriņu daiļāko pusi - spārnu virspusi, kas, atkarībā no tauriņa spārnu leņķa attiecībā pret novērotāju, ik pa laikam iezaigojas ultramarīnzilā krāsā. Izskatās diezgan tropiski! Abas sugas visvieglāk atšķirt gan ir no apakšpuses, kur jāvērš uzmanība pakaļspārna centrālajai daļai - kārklu zaigraibenim tur ir izteikta, kontrastējoši balta šķērsjosla ar nelielu zobiņa tās centrālajā daļā; apšu zaigraibenim centrālajā daļā ir neizteikta, izplūdusi gaišāka josla, bez šāda 'zobiņa'. It kā ļoti vienkārši.

Zeltgalvīšu zeltainītis (Lycaena virgaureae)

Saulei kāpjot augstāk, pieturas pauzes kļuva nedaudz retākas - un arī tad g.k. tikai, lai nedaudz atpūstos un ielietu miesās tik ļoti nepieciešamo šķidrumu. Ja konkrētajā pieturvietā bija kas interesants ceļmalā, tad jau uz kādām 5-10 minūtēm paildzināju pieturu. Vienā šādā pauzē kaut kur starp Meduma un Sventes ezeriem ceļmalā ietrāpījās skaista, pasausa pļava ar dažādiem ziedošiem augiem, kas, protams, ir labs nosacījums, lai šī pļaviņa būtu pievilcīga arī dažādiem kukaiņiem. Un tiešām šī pieturvieta nelika vilties - visādu lidoņu bija pārpārēm. Tā, piemēram, varēja forši sabildēt zeltgalvīšu zeltainīšus (Lycaena virgaureae), kuri šķiet tajā Latvijas pusē ir ļoti bieži sastopami. Ir jau gan pietiekami arī citur Latvijā.

Mārsilu raibspārnis (Zygaena minos)

Taču interesantākie pļaviņas iemītnieki bija naktstauriņi - tiesa tādi nedaudz dīvaini naktstauriņi, kuriem nemaz naktis nepatīk un kuri ir aktīvi tikai dienas laikā. Runa ir par raibspārņiem (Zygaenidae) jeb konkrētāk par mārsilu raibspārņiem (Zygaena minos), kas bija šīs pļaviņas vieni no apdzīvotājiem. Šos daiļos radījumus redzēju pirmo reizi - laikam Latvijas mērogā šie ir kā reizi sastopami tieši dienvidu daļā, tā ka nav brīnums, ka nebiju šos saticis iepriekš. No citām bieži sastopamajām raibspārņu sugām atšķiras ar sarkanajiem plankumiem, kas ir tādi izteikti 'cīsiņveida' nevis vairāk vai mazāk ieapaļi. 

Melnā klija (Milvus migras)

Putnu frontē šis brauciens bija visai tukšs. G.k. dēļ tā, ka vienīgo brīvo vietu uz kakla biju atvēlējis fotoaparātam nevis binoklim. Uz to brīdi gadā biju jau 'saķeksējis' 215 sugas tā ka patiesībā nebija nemaz tik daudz potenciāli jaunu sugu gadam, kuras es tur varēju ieraudzīt. Taču viena tomēr trāpījās - un kāda! Nu ok, vaininiece melnā klija (Milvus migrans) jau nav nekas tāds šausmīgi rets - kāda neliela saujiņa (10-30) pāru pie arī mums ligzdo, bet līdz šim biju redzējis tikai 1x Kolkā. Toreiz skats uz putnu bija diezgan štruntīgs - pietiekošs, lai noteiktu sugu, bet nekas vairāk. Tad nu šoreiz putns pārlidoja man tik zemu virs galvas, ka gandrīz vai žoklis atkārās no priekiem! Pat ar 150mm objektīvu izdevās nu ļoti eleganti kadri - noteikti viens no brauciena 'highlihtiem'!

Skābeņu stiklspārnis (Pyropteron triannuliforme)

Dienvidlatgalei tomēr ir savs, ļoti īpatnējs šarms - ne tikai kultūrvēstures, bet arī dabas ziņā. Ģeogrāfiski šī Latvijas daļa atrodas tieši tik tālu uz dienvidiem, lai tur būtu sastopamas tādas dzīvo organismu sugas, kuras nav atrodamas nekur citur Latvijā. Sarkanvēdera ugunskrupis ir labs piemērs tam. Arī starp kukaiņiem ir vesela virkne sugu kuras, lai ieraudzītu ir jādodas uz to 'pasaules malu'. Taču ir nepieciešama liela veiksme, lai šādas sugas novērotu īsa, pāris dienu ilga velobrauciena laikā. Es visu cerēto tā arī neredzēju, tomēr par veiksmi sūdzēties nevarēju - tā, piemēram, šo skābeņu stiklspārni (Pyropteron triannuliforme) es ieraudzīju kādā no ūdens pauzēm. Apstājos pilnīgi nejauši izvēlētā vietā, paspēru 7,5 soļus no ceļa un tur šis sēdēja uz zieda. Paspēju uztaisīt tikai 3 kadrus un šis projām bija. Pirmais stiklspārnis manā fotoarhīvā! Nemaz tik bieži neizdodas ieraudzīt šos harizmātiskos naktstauriņus, kuri mēģina izlikties par sirseņiem, lapsenēm, odiem un ko tik vēl ne!

Smilšvabole Cicindela arenaria

Ne jau tāpat vien biju izvēlējies atpakaļceļu uz Daugavpili veikt caur Sventi. Tur netālu, Sventes karjerā, bija viena no manām brauciena mērķsugām - šoreiz nevis tauriņš, bet gan smilšvabole (Cicindela arenaria viennensis). Biju 'izspiegojis' Arvīda Barševska draugiem.lv galerijā un Daugavpils Universitātes mājaslapā, ka 2011. gadā karjerā pie Sventes ir atklāta otrā zināmā šīs sugas atradne Latvijā - pie tam suga esot sastopama lielā skaitā. Grēks tur neiegriezties, ja jau tik tuvu atrodos. Ieripojot karjerā, saulīte jau sāka nedaudz slēpties aiz mākoņiem, taču biju optimisma pilns. Kādas 5 minūtes staigājos un kaut kā nevienu smilšvaboli nemanīju. Lai arī tās ir ļoti manīgi kukaiņi, kas novērotāju pārāk tuvu nepielaiž, tomēr pamanīt tās parasti var ļoti ātri (g.k. tām paceļoties spārnos turpat no kājapakšas). Staigāju, staigāju, kad sāku kaut kā skatīties - kas tās par nelielām mušiņām, kas man te visu laiku gar kājām lidinās? Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tās ir manis meklētās smilšvaboles! Kaut kā nebiju gaidījis, ka šī suga būs gandrīz 2x mazāka par citām, biežāk sastopamajām smilšvaboļu sugām. Tālāk jau sākās fotomedības, kurās tomēr neveicās nemaz tik gludi - kaut kādus kadrus dabūju, bet ne ideālus. Tā ka rezultāts manā cīņā ar smilšvabolēm šoreiz drīzāk bija neizšķirts 1:1. 

Tālāk plānā bija paskatīties, kas labs darās priežu mežos uz Z no Daugavpils, bet uznāca lietus, kura priekšā nācās kapitulēt un mīties pa taisno uz Daugavpili. Bet kopumā šo braucienu uz Dabas Koncertzāli var raksturot kā ļoti veiksmīgu! Arī šogad noteikti jābrauc raudzīties Dabas Koncertzāli un visu to, kas būs pa ceļam!