102 un 57!

Sen te nekas nav rakstīts, bet nu galīgi nav laika pieķerties ko uzrakstīt... Tāpēc šoreiz īsi - par diviem lieliskiem pagājušās nedēļas jaunumiem! Izdevās sagaidīti ieraudzīt un atrast sev jaunu dienastauriņu sugu un samērā negaidīti atzīmējās viena no dažām trūkstošajām spāru sugām. 

Kazeņu raibenis (Brenthis daphne)

Par jauno dienastauriņu sugu - kazeņu raibeni (Brenthis daphne) patiesībā nav pat īsti vairs daudz ko rakstīt, jo kā varbūt esat jau šur un tur lasījuši vai dzirdējuši, tad šī suga ir jaunākais papildinājums Latvijas tauriņu faunā - 2. jūlijā tā tika konstatēta divās vietās Latvijas pašā DR galā! Par atklāšanas apstākļiem pāris teikumi mazliet vēlāk, bet tāds konspektīvs apskats par kazeņu raibeni atrodams šajā Dabasdati.lv rakstā (ja nu kāds vēl to nav lasījis). Līdz ko kļuva skaidrs, ka tik tiešām te būs runa par jaunu sugu Latvijai, jau pirmdien 4. jūlijā biju gatavs sēsties autobusā uz Liepāju cerībā kādu tauriņu tur atrast. Taču par cik tauriņa atrašanas vieta tomēr ir samērā patālu no Liepājas, kājām īsti neaizsniedzamā attālumā, tad biju izplānojis, ka varētu mēģināt iekrāmēties busā kopā ar velosipēdu! Mans plāns gan ātri vien sāka šķobīties, kad, ierodoties autoostā, konstatēju, ka pieturā uz autobusu gaida pūlis cilvēku. Nez ko tā pēkšņi visiem pirmdienas rītā savajadzējies uz Liepājas pusi? Biļeti par laimi nopircis nebiju un tad nu šo nesekmīgo plānu iemainīju pret braucienu uz Bausku - cerībā sastapt sārmeņu resngalvīti un kādu citu labumu. Taču arī šis plāns izvērtās par fiasko - neko neredzēju. Lai nu kā - apstākļi sakrita, ka līdz kazeņu raibeņa vietām izdevās tik vien sestdien, kad tad arī sekmīgi izdevās šo skaistuli ieraudzīt! Vispār jau pēc izskata tomēr ļoti raksturīga suga - sākumā domāju vai varēs to tā tur tik viegli atrast, bet kā pirmo tauriņu pamanīju sēžam uz zieda, tā bija skaidrs, ka tas ir VIŅŠ. 102 suga manā dienastauriņu listē - cerams, ka šogad vēl ne pēdējā! 

Kazeņu raibenis (Brenthis daphne)

Ja mazliet pieskaras sugas atklāšanas hronoloģijai, tad īstenībā nebija tur viss tik vienkārši kā sākotnēji šķita. Pirmā droši pierādītā kazeņu raibeņa novērojuma lauri tā kā pienākas Santai Bizunai, kas vienu aizdomīgu raibeni šajā zīmīgajā 2. jūlija datumā gana labā kvalitātē bija nofotogrāfējusi Grobiņas novada Brienamā purva apkārtnē. Taču ne mazāk liels nopelns sugas atklāšanā patiesībā pienākas Jānim Jansonam, kas turpat dabasdati.lv komentāros jau šad un tad interesējās par šīs Latvijā potenciāli sastopamās sugas atpazīšanu. Arī 3. jūlija rītā tieši bija šāda diskusija un tieši šīs diskusijas iespaidā Santa papētīja savas iepriekšējā dienā uzņemtās bildes starp kurām tad nejauši atradās šis viens nobildēts kazeņu raibeņa eksemplārs. Arī pats Jānis 2. jūlijā Vaiņodes un Saldus robežas apkārtnē netālu no Lietuvas robežas patiesībā bija nofotogrāfējis vienu aizdomīgu tauriņu, ko pats bija klasificējis kā 'Brenthis daphne kandidātu', taču diemžēl nebija izdevies iegūt spārnu apakšpuses foto un tā tas novērojums mazliet paslīdēja garām līdz brīdim, kad 4. jūlijā Mārīte Ramša netālu no šī Jāņa novērojuma vietas (~2km attālumā) jau visai pārliecinoši dokumentēja kazeņu raibeņa klātbūtni šajā apkārtnē. Atgriežoties pie šī novērojuma vēlāk (un nu jau ar personīgu pieredzi ar kazeņu raibeni dabā) - nav šaubu, ka arī Jāņa 2. jūlijā novērotais tauriņš ir kazeņu raibenis, ko arī viņš pats 9. jūlijā apstiprināja, šajā vietā lieliski iemūžinot vairākus īp. no visām iespējamajām pusēm. Līdz ar to laikam sanāk, ka pēc būtības par kazeņu raibeņa atklājējiem jāsauc divi cilvēki - Santa Bizuna un Jānis Jansons! Jebkurā gadījumā - fantastisks novērojums! Šogad vispār ir visai daudz ļoti interesantu un vērtīgu dienastauriņu novērojumu - acīmredzot Tauriņu vērošanas akcija dod savu pienesumu! Tā teikt, jo vairāk acu pāru, kas meklē un vēro, jo vairāk ko interesantu var atrast. Tad atliek vien novēlēt tik pat grandiozu turpinājumu nākamajos gados - vēl jau ir šādas tādas ļoti interesantas sugas, ko varētu un vajadzētu mēģināt atrast.   

Dzeltenkāju upjuspāre (Stylurus flavipes)

Pēc veiksmīgā kazeņu raibeņa brauciena mans gadā redzēto dienastauriņu saraksts bija uzskrējis jau līdz 88 sugām un centos izmantot to, ka esmu 'uz viļņa' un svētdien ripinājos uz Vangažu pusi, kur gribēju pārbaudīt vai tomēr nevar kaut kur izspiest drudzeņu zilenīti + ieķeksēt mazo atraitnīšu raibeni un cerams arī kārklu zaigraibeni. Diemžēl arī šoreiz piedzīvoju fiasko - neredzēju neko jaunu! Vismaz no ne no tauriņiem, jo absolūti negaidīti nelielā lupīnu audzē netālu no Lapmežu mājām Siguldas šosejas malā, sastapu glītu dzelteni melnu spāri - dzletenkāju upjuspāri (Stylurus flavipes)! Pirmais redzētais eksemplārs gan īpaši fotogrāfēties nevēlējās, bet nu vismaz kādu dokumentālu kadru ieguvu. Biju gan mazliet tādā neticībā, jo šis novērojums mani pārsteidza pilnīgi nesagatavotu! Biju pilnīgi koncentrējies tauriņiem un prātā pat neapsvēru iespēju šajā dienā kādu jaunu spāru sugu ieraudzīt. T.i. dzletenkāju upjuspāri biju plānojis braukt skatīties augustā kaut kur Daugavas augšteces apkārtnē, bet ne jau jūlija pirmajā pusē Krievupes apkārtnē.. 

Dzeltenkāju upjuspāre (Stylurus flavipes)

Ja tā tagad padomā, tad jau pilnīgi neticams un negaidīts šis novērojums nav, jo ir zināms, ka šī suga dzīvo Gaujas lejtecē. Piemēram, no iepriekšējiem pieciem Dabasdati.lv ziņojumiem viens ir kā reizi no Ādažu poligona - kādu 4-5km attālumā no Gaujas. Mana novērojuma vieta no Gaujas ir vien kādu 2km attālumā, tātad skaidrs, ka mani redzētie eksemplāri šķīlušies ir tur, jo citas šai sugai piemērotas ūdenstilpnes (tā apdzīvo g.k. lielo upju lejteces u.c. lēni tekošas upes ar smilšainu dibenu) apkārtnē nemaz nav. Par laimi man, šajā vietā bija sastopams nevis viens vienīgs eksemplārs, bet kādi divi - un otrais jau bija daudz pateicīgāks fotomodelis. Tā kā dzeltenkāju upjuspāre ir tāda samērā vēla suga, kas mūsu platuma grādos varētu būt, ka tikai jūlijā vien sāk lidot, tad pieņemu, ka arī šie eksemplāri bija ne pārāk sen izšķīlušies. No līdzīgās melnkāju upjuspāres atšķiras tiešām ar kāju (īpaši cisku) krāsu, atšķirīgā krūšu zīmējuma un citām niansēm. Jauki - negaidīta 57. spāru suga manā listē! Atliek tikai divas tādas daudz maz reālas sugas, ko vēl varētu cerēt ieraudzīt - Sibīrijas dižspāre un sarkandzīslu klajumspāre. Pārējās divas - klejotājdižspāre un debeszilā dižspāre varētu būt visai ciets rieksts. Tad jau reālāk kādu Latvijai jaunu spāru sugu atrast!