ceturtdiena, 2021. gada 15. aprīlis

Pirmā bišu medību diena

Slaidbite Sphecodes cf. albilabris

Šogad pastarpināti blakšu medībām esmu apņēmies pievērsties mazliet vairāk arī bišu un lapseņu fotomedībām. Pamatā tāpēc, ka pēdējā laikā šīs grupas sākušas mani ieinteresēt aizvien vairāk un vairāk. G.k. pie vainas ir darbs Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kur papildus blakšu kolekcijas organizēšanai esmu uzņēmies gādību arī par dažām citām kukaiņu grupām - tajā skaitā arī plēvspārņiem. Tā nu patiesībā jau pēdējos divus gadus vasarās mazliet pievēršu tiem uzmanību - ķeru, mācos, pētu un skatos. Vairāk tādā tīri zinātiskā veidā - fotografēt pēdējos gados šos objektus tā īsti neesmu mēģinājis. Šogad mēģināšu to tā nestaidzīgi labot. Tā teikt, sākumā jau vienmēr ir interesanti - vai katra suga būs man jauna un iepriekš nefotografēta. Tā ka pilnībā pietiks ar 'prastību' fotorafēšanu, lai būtu sajūta, ka viss notiek - saraksts pildās! Nākamajos gados varēs iespringt vairāk uz jau kādu konkrētāku sugu medībām. Sugu noteikšana gan mēdz plēvspārņiem būt realtīvi grūta (vai pat neiespējama) pēc foto, tāpēc šīs aktivitātes droši vien būs jākombinē ar jau iepriekš uzsākto bišu un lapseņu ievākšanu muzeja krājuma vajadzībām (tur mums Latvijas plēvspārņu fauna pagaidām samērā nepilnīgi pārstāvēta. Plašs darba lauks priekšā). Šajā ieraktā īsas ~1,5h garas pastaigas rezultāts Valdlauču apkārtnē. Tur pie zirgu ganībām man ir jau pēdējos gados iemīļots 'tuvais pastaigu maršruts' - smilšaina nogāze netālu no Olektes upītes (ok, to plato grāvi par upi mazliet kauns saukt) krastiem. Jau iepriekšējos pāris gados tur biju saķēris dažādus bišveidīgos - devos skatīt vai nevar ar kādu nofotografēt. 

Zīdbite Colletes cunicularius

Lai arī laiks pat bija tīri silts, tomēr pūta brangs vējš, kas manas ieceres nedaudz izjauca. Tā kā uz šo vietu minos ar velosipēdu, tad arī tas lika atcerēties, ka vējš taču ir viens no maniem dzīves lielākajiem naidniekiem. Nu nepatīk man stipri vējains laiks pavasarī un vasarā. Traucē braukt ar velosipēdu, traucē pētīt un fotografēt kukaiņus, pūš matus sejā (kovid laika frizūra pamazām tuvojas Zlatana Ibrahimoviča līmenim. Tik gari mati man bijuši tikai 9. klases izlaidumā) utt. Gribēju jau mest fotoaparātu krūmos, bet saņēmos un tomēr dažas bites safotografēju. Tiesa te arī atausa vēl citas atmiņas prātā - kāpēc iepriekš man ir bijis tik maz bišu un laspeņu foto. Tās tak ir vieni diezgan tramīgi un kustīgi radījumi! Pat brīžos, kad kāda no tām ir aizņemta barojoties uz zieda, ne vienmēr var tā pielavīties tik tuvu, lai varētu uzņemt foto. Ja vēl aizvējā saulītē tās ir uzsilušas, tad vispār šaudās uz visām debes pusēm ka ne izsekot. Jā, nezinu gan cik ilgi man pietiks  pacietības un motivācijas tās dzenāt vēlāk sezonā, kad apkārt būs daudzi citi vieglāki foto-objekti (kaut vai tās pašas blaktis). Bet centīšos... Ok, galīgi bezjēdzīga šī pirmā īsā pastaiga jau tomēr nebija. Nofotografēju 4 bišveidīgo sugas, no kurām 3  iepriekš manā foto objektīva redzeslokā nebija trāpījušās. Pirmā bija Sphecodes ģints slaidbite, kam vistcamāk jābūt S.albilabris (bija liela izmērā un zinu, ka šī suga tieši te arī dzīvo - tā bija jau manā fotoarhīvā iepriekš), bet nu neko tuvāk tai netiku pirms tā pacēlās spārnos un nozuda kaut kur spēcīga vēja pūsmas 'nagos'. Šīs ģints bites patiesībā interesantas, jo ir citu bišveidīgo kleptoparazīti - jeb dēj olas citu bišu (piemēram, šī suga specializējusies uz zīdbitēm Colletes cunicularius) ligzdās un to kāpurs tad pārtiek no tā, kas tur ir ticis sagatavots priekš oriģinālā ligzdas saimnieka atvasēm. Sugu noteikšana gan ir sarežģīta un šī varbūt ir viena no teorētiski vieglāk atpazīstajām sugām (izmēra dēļ). Citas pamatā var noteikt tikai pēc ievākta eksemplāra ne pēc foto. 

Zīdbite Colletes cunicularius

Pirmā jaunā suga foto-saraktam bija zīdbite Colletes cunicularius, kas patiesībā bija mans galvenais mērķis šai vietai. Zināju, ka tās tur daudz lidinās. Sugai samērā raksturīga tāda 'lizgdošana' samērā lielās kolonijās, kur vienkopus nelielā laukumā var lidināties vairāki desmiti īpatņu. Noteikšana pamatā balstās pēc izmēra un izteikti pūkaini matainā ķermeņa, kas to atšķir no pārējām Colletes ģints zīdbišu sugām. Aktīvas g.k. agri pavasarī - citreiz pat jau marta biegās. Šogad gan tas pavasara sākums tāds izstieptāks un vēlāks, tāpēc šogad tām varbūt tikai tāds pats lidošanas sezonas sākums. Kā šīs zīdbites atšķirt no citiem bišveidīgajiem? Pamatā pēc spārna dzīslojuma - to te blogā gan būs grūti precīzi izstāstīt. Vieglāk būtu parādīt uz paša spārna, bet attēlos ar bitēm dabā parasti tas spārna zīmējums pārāk labi redzams nav, jo spārni sakļaujas viens virs otra. Kaut kādā mērā tas arī pieredzes jautājums - pagājušajā gadā diezgan šo sugu paspēju 'atskatīties' un nu jau man tā šķiet pietiekami raksturīga un ar smilšbitēm vairs nesajaucama.  

Smilšbite Andrena minutula
Smilšbite Andrena nycthemera

Tieši Andrena ģints smilšbites ir viena no sugām bagātākajām bišveidīgo grupām un, manuprāt, viena no interesantākajām. Taču tajā pašā laikā - viena no sarežģītākajām, kas savā ziņā rada pat nedaudz gandarījumu brīdī kad pamazām sāc kaut ko šajā 'ķīniešu ābecē' saprast (nedaudz līdzīgas sajūtas kad sāku šo un to saprast kaiju jauno putnu noteikšanā). Šajā vietā jēdzīgi izdevās nofotografēt vien divas smilšbišu sugas (bet redzēju arī trešo) un abu sugu noteikšana sagādāja ja ne gluži galvassāpes, tad tomēr nedaudz bija jāpastudē grāmatas, lai tiktu pie gala rezultāta. Ja runa ir par sīko Andrena minutula, tad tas gan ir tikai normāls process, jo šīs mazizmēra (ķermeņa garums zem 8mm) smilšbites visas ir diezgan līdzīgas un droša to atšķiršana ir tikai pēc ievāktiem eksemplāriem, kur var pētīt, piemēram, ķermeņa virspuses punktējumu dažādās tā vietās vai citas tās īpatnības. Dažas tās sīkaliņas pamanījos gan nofotogrāfēt, gan noķert un pēc noteicējiem pētot - iznāca Andrena minutula. Tā droši vien ir bieži sastopama suga, jo jau Vilhelms Tumšs, šo savā 1972. gada rakstā (apkopoti faunistiski dati par smilšbitēm) atzīmē 11 atradnēs. Otra šīs dienas smilšbišu suga ir izmērā lielāka un sagādāja cita rakstura problēmu, jo šādu lielu sugu, kas pēc krāsojuma ir samērā raksturīgas, noteikšanai citreiz vienkārši aši iemetu acis kādās Britu grāmatās - sak', gan jau kaut kas parasts, kas tur arī ir sastopams. Lai arī bieži vien ar to pilnībā pietiek, šoreiz šī taktika aizveda nedaudz neceļos, jo nu neko tādu jēdzīgi atbilstošu neatradu. T.i. ja nedaudz piedomātu, tad varbūt pat varētu kādu sugu tur 'pievilkt aiz matiem', bet nu par laimi biju pietiekami prātīgs un sapratu, ka nu visticamāk tāda suga tur grāmatā vienkārši nav (būtiska pazīme bija melnie sejas matiņi bitei, kas nav pārāk plaši izplatīta pazīme. Dažām pēc skata ļoti līdzīgām sugām - sejas matiņi gaišāki). Nācās meklēt to sugu vidū, kas ir mūsu reģionā sastopamas, bet nav pie Britiem - tā teikt vēlreiz kārtējais atgādinājums, ka daudzi šie Britu noteicēji, lai arī ir ļoti labi vispārējam iesākumam, tomēr Latvijas kontekstā jāizmanto diezgan uzmanīgi un papildus jāizmanto vēl citi informācijas avoti, lai nekļūdītos. Bet kad to tā spratu, tad kandidātu loks bija samērā šaurs un ātri vien nonācu pie sekmīga galarezultāta - Andrena nycthimera! Pēc tam vēl šo versiju pārbaudīju arī pēc klasiskiem bišu noteicējiem (tēze/antitēze) un arī tur viss atbilda kā vajag. Šo gan es tā apzināti noteikti manīju pirmo reizi dzīvē. Agra pavasara suga, kura pamatā lido baroties uz kārklu ziediem (tā smilšbitēm un arī dažām citām savvaļas bišu sugām arī interesanta iezīme - ir sugas, kas barojas tikai noteiktu augu sugu ziedos! Tas varot pat tīri labi palīdzēt sugu noteikšanā). Eiropā ne tā biežākā suga laikam, bet jau minētājā V.Tumša publikācijā tā ir minēta 8 vietās, tātad Latvijā visticamāk nav retums. 

Strepsipters (Stylops sp.) smilšbites Andrena nycthemera vēderā
Ornamentblakts Coriomeris scabricornis

Protams, par kaut kādām izmaiņām tādas vai citas bišu sugas izplatībā mēs neko daudz nezinām, jo kopš Vilhelma Tumša un Māra Poikāna laikiem neviens tā aktīvi bišveidīgos Latvijā nav pētījis. Tātad ir vairāk kā 30 gadu 'robs' mūsu zināšanās. Nepretendēju, ka es tagad taisos to aizpildīt, bet arī šāda veida gadījuma rakstura ziņas un novērojumu ir jau vairāk kā 0. Varbūt ar laiku uzrodas kāds cits nopietnāks bišu vai citu plēvspārņu pētīšanas entuziasts. Tēma diezgan svarīga un īpaši aktuāla šajos laikos, kad runā par apputeksnētāju krīzi daudz kur pasaulē un Eiropā. Kauns jau vienmēr teikt, atbildot uz jautājumiem šajā tēmā, ka par Latvijas savvaļas bišu stāvokli mēs zinām patiesībā ļoti maz. Bet kamēr neviena cita pētnieka nav - centīšos tad vismaz pa mazam pilienam pilināt kopējā zināšanu katlā. Ok, tas tā - liriska atkāpe. Ievēroju, ka arī šajā vietā vairākas smilšbites bija ar strepsipteriem vēderos. Tā diezgan viegli man šādi īpatņi dodas rokās. Raksta gan, ka parazitētās smilšbites mēdz parādīties pavasarī pašas pirmās. Varbūt tas ir iemesls. Lai nu kā - gaidu kad beidzot izdosies atrast pieauguša strepsiptera tēviņu! Tie arī ir aktīvi tikai agri pavasarī. Jāmēģina nenokavēt. Šajā vējainajā dienā gan nebija nekādu cerību tādus pat mēģināt meklēt. Jāsaka, ka vējš mani diezgan ātri 'izbesīja' (atvainojos par teicienu) un sataisījos jau mājup. Pašās beigās gan vēl nedaudz parušinājos zem smilšainajā nogāzē augošajiem laimiņiem, kur atradās ornamentblakts Coriomeris scabricornis. Pagaidām šķiet tāda samērā reta suga, bet te +/- Pierīgas apkārtnē tā man bija jau trāpījusies iepriekš, bet kā 'gada ķeksis' tāpat gana vērtīgs atradums. Paldies Valdlaučiem - te es vēl šogad atgriezīšos! 

3 komentāri:

Kristīne teica...

Man varbūt stulbs jautājums radās, bet ... bite un lapsene ir atsevišķi, bet kamene ir bite? Kāda tur tā hierarhija? :)

Uģis Piterāns teica...

Sveiciens! Jautājums pilnīgi normāls :)
Kamenes ir visīstākās bites, jo sistemātiski ir tajā pašā bišu dzimtā (Apidae), kuru pārstāv arī mums labi zināmā medus jeb mājas bite (Apis mellifera). Kamenes arī reizēm mēdz dēvēt par zemes bitēm (to ligzdas parasti ir zem zemes - kādās vecās grauzēju alās utml.), kas daudz patiesām ataino to piederību bišu saimei. Tā ka var droši teikt, ka visas kamenes ir bites (bet ne visas bites ir kamenes) :)

Kristīne teica...

Paldies! Es mēģināju caur vikipēdiju arī saprast, bet tas man vēl vairāk sajauca galvu. Būs jāpievērš uzmanība tām, kas man laukos dzīvo zemē, tādas mini kamenes/bites, kurām it kā nekad nav bijis bail iet garām basām izmēra dēļ :))