Rīgas putnu liste 2018

Janvārī Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) Rīgas grupa feisbukā izsludināja aicinājumu interesentiem veidot 2018. gada Rīgas putnu sarakstus. Tā teikt - kuram izdosies gada laikā Rīgā novērot visvairāk sugu? Tiesa šai sarakstu veidošanai nav obligāti jābūt arī kā savstarpējai neklātienes cīņai starp putnu vērotājiem - tā tik pat labi var būt cīņa pašam ar sevi, izvirzot gada sākumā kādu mērķi un tad attiecīgi uz to palēnām tiekties. Lai nu kā - sākotnēji īsti nebiju domājis piedalīties, jo lai arī dzīvoju Rīgā un putnus te sanāk vērot gana regulāri (kaut vai ikdienā grozoties LU Botāniskajā dārzā), tomēr brīvais laiks ir tik cik viņš ir un, ja ir izvēles iespējas (it īpaši karstākajos sezonas brīžos), tad parasti izvēle tomēr krīt par labu vai nu putnu vērošanai ārpus Rīgas vai arī citu dabas objektu (g.k. kukaiņu) vērošanai. Šogad arī centīšos it kā rūpīgāk pievērsties blakšu pētniecībai - līdz ar to kopumā šķita, ka Rīgas putniem laiks un entuziasms nepaliks un ko tad es tur iešu 'blamēties', ja gada beigās teiksim Rīgā būs salasījušās vien kādas 70-80 sugas. 

Bet nu laiks iet, sacensību gars ar tomēr galīgi iesnaudies nav + vakar viens putnu vērošanas kolēģis mazliet vēl uzkurināja 'emocijas', ka patiesībā jau tāda sarakstu veidošana (pat ja beigu beigās nebūs ar nekāds izcilais rezultāts) ir tomēr baigi forša padarīšana. Iespējams entuziasma uzplaukumam daļēji pie vainas arī ir lielā polārkaija, ko dažas dienas iepriekš man izdevās sazīmēt Ķengaragā - Rīgas putnu saraksta kontekstā tā tāda ļoti laba suga. Tā kā bez maz vai grēks laist zudībā šādu retumu. Protams, tā ir tikai viena suga un visa gada kontekstā, ja entuziasms ātri apsīks, tas +1 gada listē neko nedos, bet ja nu tomēr izdodas +/- entuziasmu noturēt? Tā nu tas viss ir nonācis tik tālu, ka šodien nolēmu - jā, tomēr veidošu 2018. gadā Rīgas pilsētas teritorijā redzēto putnu sarakstu! 

Zemāk tad tekošais redzēto sugu saraksts, ko centīšos regulāri aktualizēt. Visi foto no novērojumiem, kas veikti 2018. gadā Rīgas teritorijā - taču ne obligāti no gadā pirmā reģistrētā sugas novērojuma. Sarakstā nav daži ziemas periodā Dārziņos redzētie putni (mazais dūkuris, dumbrcālis, brūnkaklis, bārdzīlīte, ziemeļu gulbis), jo tā kā tajā brīdī putnus nevēroju ar domu par Rīgas putnu listi, tad precīzi nepiefiksēju savu atrašanās vietu. Dārziņu kontekstā tas ir svarīgi, jo gar Dārziņu attekas malu tieši iet Rīgas pilsētas robeža. Pēc LOB Rīgas grupas rakstītajiem noteikumiem putnu Rīgas sarakstā var ieskaitīt arī, ja tas atrodas ārpus Rīgas pilsētas teritorijas - kamēr vien pats novērotājs ar abām kājām stabili stāv Rīgā. Šo novērojumu gadījumā tātad precīzi nevaru vairs pateikt vai stāvēju Rīgā vai nē, tāpēc tos listē neskaitu. Nav it kā liela skāde, jo tās gluži nav tādas sugas, kuras gada laikā nevarētu ieraudzīt arī kādā citā vietā Rīgā. 

Ja par mērķiem, tad grūti tā tagad saprast - 100 sugas droši vien ir par zemu mērķis, jo to sasniegt teorētiski nevajadzētu būt problēmām, bet 200 jau savukārt būtu par šerpu latiņa. Tāpēc jātēmē tā pa vidu - uz 150 sugām. Ja tik daudz izdosies sakasīt, tad jau Rīgas putnu gads būs tīri labi izdevies!

1. Sudrabkaija (Larus argentatus) - 1. janvāris, Ķengarags

25. marts, Ķengarags

2. Pelēkā vārna (Corvus cornix) - 1. janvāris, Ķengarags

26. marts, LU Botāniskais dārzs

3. Kovārnis (Corvus monedula) - 1. janvāris, Ķengarags

29. marts, Ķengarags

4. Meža pīle (Anas platyrhynchos) - 2. janvāris, Ķengarags

25. marts, Ķengarags

5. Mājas zvirbulis (Passer domesticus) - 2. janvāris, Ķengarags

25. marts, Ķengarags

6. Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) - 2. janvāris, Ķengarags

26. marts, LU Botāniskais dārzs

7. Zaļžubīte (Chloris chloris) - 2. janvāris, Ķengarags

15. aprīlis, LU Botāniskais dārzs

8. Mājas balodis (Columba livia f. domestica) - 2. janvāris, Ķengarags

25. marts, Ķengarags

9. Zivju gārnis (Ardea cinerea) - 2. janvāris, līcītis pie Ķīpsalas

22. augusts, Daugavgrīva

10. Lielā zīlīte (Parus major) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

25. marts, Rumbulas mazdārziņi

11. Dzilnītis (Sitta europaea) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

26. marts, LU Botāniskais dārzs

12. Vidējais dzenis (Dendrocopos medius) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

13. Mizložņa (Certhia familiaris) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

26. marts, LU Botāniskais dārzs

14. Melnais meža strazds (Turdus merula) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

1. aprīlis, LU Botāniskais dārzs

15. Svilpis (Pyrrhula pyrrhula) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

16. Ķivulis (Spinus spinus) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

26. marts, LU Botāniskais dārzs

17. Parastais ķeģis (Acanthis flammea) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

26. marts, LU Botāniskais dārzs

18. Lauku zvirbulis (Passer montanus) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

28. marts, LU Botāniskais dārzs

19. Sīlis (Garrulus glandarius) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

25. marts, Dārziņi, 15. līnijas gals

20. Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

21. Kajaks (Larus canus) - 2. janvāris, LU Botāniskais dārzs

5. marts, Ķengarags

22. Krīklis (Anas crecca) - 2. janvāris, Sarkandaugava

2. janvāris, Sarkandaugava

23. Ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) - 2. janvāris, Sarkandaugava

2. janvāris, Sarkandaugava

24. Mājas strazds (Sturnus vulgaris) - 3. janvāris, Ķengarags

25. marts, Ķengarags

25. Meža zīlīte (Periparus ater) - 4. janvāris, LU Botāniskais dārzs

26. marts, LU Botāniskais dārzs

26. Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) - 5. janvāris, Gaiļezers

25. marts, Ķengarags

27. Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes) - 5. janvāris, pie Gaiļezera

25. marts, Rumbulas mazdārziņi pie Atbalss ielas

28. Krauķis (Corvus frugilegus) - 5. janvāris, Ķengarags

26. marts, Ķengarags, Salaspils iela

29. Vistu vanags (Accipiter gentilis) - 6. janvāris, Ķengarags

1. aprīlis, LU Botāniskais dārzs

 30. Melnspārnu kaija (Larus marinus) - 6. janvāris, Ķengarags

30. marts, Daugava pie Mazjumpravmuižas

31. Gaigala (Bucephala clangula) - 13. janvāris, Ķengarags

27. marts, Ķengarags, netālu no Dienvidu tilta

32. Jūras krauklis (Phalacrocorax carbo) - 13. janvāris, Ķengarags

7. aprīlis, Rumbula

33. Pelēkais strazds (Turdus pilaris) - 14. janvāris, LU Botāniskais dārzs

26. marts, LU Botāniskais dārzs

34. Lielā gaura (Mergus merganser) - 15. janvāris, Daugava pie Dārziņiem

7. aprīlis, Rumbula

35. Garkaklis (Anas acuta) - 2. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

2. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

36. Mazā gaura (Mergus albellus) - 2. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

22. decembris, Ķenarags

37. Laucis (Fulica atra) - 2. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

8. aprīlis, Mazjumpravmuižas dīķis

38. Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) - 5. marts, Ķengarags

25. marts, Ķengarags

39. Mazais dzenis (Dendrocopos minor) - 5. marts, Kuldīgas iela

26. marts, LU Botāniskais dārzs

40. Krauklis (Corvus corax) - 11. marts, Dārziņi

5. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

41. Ķīvīte (Vanellus vanellus) - 13. marts, LU Botāniskais dārzs, pārlido

3. aprīlis, Ķengarags

42. Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) - 22. marts, Ķengarags

3. aprīlis, Ķengarags

43. Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) - 22. marts, Ķengarags

22. marts, Ķengarags, Kaņiera iela

44. Žagata (Pica pica) - 25. marts, Dārziņi, Jāņogu iela

25. marts, Dārziņi, Jāņogu iela

45. Purva zīlīte (Poecile palustris) - 25. marts, Dārziņi, Taču iela

25. marts, Dārziņi, Taču iela

46. Lauku cīrulis (Alauda arvensis) - 25. marts, Rumbulas lidlauks

7. aprīlis, pie Dienvidu tilta

47. Paceplītis (Troglodytes troglodytes) - 25. marts, Ķengaraga melnalkšņi

25. marts, Rīga, Ķengaraga melnalkšņi

48. Baltā cielava (Motacilla alba) - 25. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

10. aprīlis, Rumbula

49. Baltpieres zoss (Anser albifrons) - 25. marts, Ķengarags

22. decembris, Ķengarags

50. Tundras/Taigas sējas zoss (Anser serrirostris/fabalis) - 25. marts, Ķengarags

29. marts, Daugavgrīva

51. Dzērve (Grus grus) - 25. marts, Ķengarags

25. marts, Rīga, Ķengarags

52. Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus) - 27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

53. Pelēkā zīlīte (Poecile montanus) - 27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

1. oktobris, Mangaļsala

54. Zeltgalvītis (Regulus regulus) - 27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

55. Garastīte (Aegithalos caudatus) - 27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

27. marts, Ziepniekkalna apkārtne

56. Dadzītis (Carduelis carduelis) - 27. marts, Bišumuiža, pārlido

4. aprīlis, Rumbulas lidlauks

57. Zivju dzenītis (Alcedo atthis) - 27. marts, Bišumuižas grāvis

27. marts, Bišumuižas grāvis

58. Cekulpīle (Aythya fuligula) - 27. marts, Daugava pie Dienvidu tilta

27. marts, Daugava pie Dienvidu tilta

59. Žubīte (Fringilla coelebs) - 28. marts, LU Botāniskais dārzs

5. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

60. Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) - 29. marts, Daugavgrīva

29. marts, Daugavgrīva

61. Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) - 29. marts, Daugavgrīva

29. marts, Daugavgrīva

62. Kākaulis (Clangula hyemalis) - 29. marts, Daugavgrīva, jūrā

2. novembris, Daugavgrīvas mols

63. Kaņepītis (Linaria cannabina) - 29. marts, Daugavgrīvas mols

4. aprīlis, Rumbula

64. Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna) - 29. marts, Daugavgrīvas mols

29. marts, Daugavgrīvas mols

65. Sniedze (Plectrophenax nivalis) - 29. marts, Daugavgrīvas mols

20. oktobris, Mangaļsalas mols

66. Lielā čakste (Lanius excubitor) - 29. marts, Daugavgrīva

29. marts, Daugavgrīva

67. Sila cīrulis (Lullula arborea) - 29. marts, Daugavgrīva

29. marts, Daugavgrīva

68. Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) - 29. marts, Daugavgrīva

31. marts, Bolderājas kāpas apkārtne

69. Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) - 29. marts, Daugava pie Dārziņiem

3. aprīlis, Ķengarags

70. Kanādas zoss (Branta canadensis) - 29. marts, Ķengarags, pie gulbju barotavas

29. marts, Ķengarags, pie gulbju barotavas

71. Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - 30. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

30. marts, Ķengarags, pie putnu torņa

72. Pelēkā cielava (Motacilla cinera) - 30. marts, Ķengarags, putnu torņa apkārtne

30. marts, Ķengarags, putnu torņa apkārtne

73. Melnā dzilna (Dryocopus martius) - 31. marts, Kleistu mežs

31. marts, Kleistu mežs

74. Peļu klijāns (Buteo buteo) - 31. marts, Bolderājas kāpas apk.

5. aprīlis, Ķengarags pie Mazjumpravmuižas

75. Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) - 31. marts, Daugavā pie Ķengaraga putnu torņa

9. aprīlis, Ķengarags

76. Pļavu čiptse (Anthus pratensis) - 3. aprīlis, Ķengaraga D gals

3. aprīlis, Rumbulas lidlauks

77. Tumšā pīle (Melanitta fusca) - 3. aprīlis, Daugavā pie Rumbulas

3. aprīlis, Daugava pie Rumbulas

78. Baltais stārķis (Cicconia cicconia) - 3. aprīlis, Rumbula

3. aprīlis, Rumbula

79. Niedru lija (Circus aeruginosus) - 3. aprīlis, Rumbula

3. aprīlis, Rumbula

80. Lauku balodis (Columba palumbus) - 3. aprīlis, Rumbula

11. aprīlis, LU Botāniskais dārzs

81. Meža balodis (Columba oenas) - 3. aprīlis, Rumbulas lidlauks

3. aprīlis, Rumbulas lidlauks

82. Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) - 4. aprīlis, Ķengarga melnalkšņi

7. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

83. Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) - 4. aprīlis, Ķengarga melnalkšņi, VIDEO

4. aprīlis, Ķenarga melnalkšņi

84. Sloka (Scolopax rusticola) - 4. aprīlis, Ķengarga melnalkšņi

85. Meža tilbīte (Tringa ochropos) - 4. aprīlis, Rumbula

4. aprīlis, Rumbula

86. Sila strazds (Turdus viscivorus) - 4. aprīlis, Rumbula

1. oktobris, Mangaļsala

87. Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) - 4. aprīlis, Rumbula

4. aprīlis, Rumbula

88. Mērkaziņa (Gallinago gallinago) - 4. aprīlis, Ķengarags pie Mazjumpravmuižas

5. jūlijs, Daugavgrīva

89. Baltvēderis (Anas penelope) - 4. aprīlis, Ķengarags

11. aprīlis, Duagavgrīva

90. Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) - 5. aprīlis, Ķengarags

5. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

91. Plukšķis (Turdus iliacus) - 5. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

5. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

92. Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) - 5. aprīlis, Rumbas ielas apkārtne

5. aprīlis, Rumbas ielas apkārtne

93. Zvirbuļvanags (Accipiter nisus) - 5. aprīlis, Rumbula

6. augusts, Rumbul

94. Baltvaigu zoss (Branta leucopsis) - 5. aprīlis, Rumbula

5. aprīlis, Rumbula

95. [Baltijas] Reņgu kaija (Larus fuscus fuscus) - 5. aprīlis, Rumbula

22. septembris, Daugavgrīvas mols

96. Peļkājīte (Prunella modularis) - 7. aprīlis, Rumbas ielas apkārtne

7. aprīlis, Rumbas ielas apkārtne

97. Zivjērglis (Pandion haliaetus) - 7. aprīlis, Rumbula, VIDEO

9. aprīlis, Rumbula

98. Jūrasžagata (Haematopus ostralegus) - 7. aprīlis, Rumbula

7. aprīlis, Rumbula

99. Meža zoss (Anser anser) - 7. aprīlis, Rumbula

7. aprīlis, Rumbula

100. Lielais baltais gārnis (Ardea alba) - 7. aprīlis, Rumbula

5. augusts, Daugavgrīva

101. Brūnkaklis (Aythya ferina) - 8. aprīlis, Rumbula

9. aprīlis, Rumbula

102. Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) - 8. aprīlis, Rumbula

19. septembris, Rumbula

103. Somzīlīte (Remiz pendulinus) - 8. aprīlis, Rumbula

9. aprīlis, Rumbula

104. Sārtgalvītis (Regulus ignicapillus) - 8. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

8. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

105. Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) - 9. aprīlis, Rumbula

9. aprīlis, Rumbula

106. Mazais gulbis (Cygnus columbianus) - 9. aprīlis, Rumbula

9. aprīlis, Rumbula

107. Koku čipste (Anthus trivialis) - 9. aprīlis, Rumbula

5. jūlijs, Daugavgrīvas sala

108. Zīdaste (Bombycilla garrulus) - 9. aprīlis, Rumbula

9. aprīlis, Rumbula

109. Upes tārtiņš (Charadrius dubius) - 9. aprīlis, Rumbula

3. maijs, Grāpju pussala

110. Bezdelīga (Hirundo rustica) - 10. aprīlis, Rumbula

19. aprīlis, Ķengarags, Mazjumpravmuižas apkārtne

111. Lielais dumpis (Botaurus stellaris) - 11. aprīlis, Daugavgrīva

112. Dumbrcālis (Rallus aquaticus) - 11. aprīlis, Daugavgrīva

22. augusts, Daugavgrīva

113. Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) - 11. aprīlis, Daugavgrīva

11. aprīlis, Duagavgrīva

114. Ģirlicis (Serinus serinsu) - 14. aprīlis, Dzirciems

14. aprīlis, Dzirciems

115. Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) - 14. aprīlis, Lielupes grīva

19. septembris, Rumbula

116. Upes zīriņš (Sterna hirundo) - 14. aprīlis, Lielupes grīva

14. aprīlis, Lielupes grīva

117. Prīkšķe (Anas querquedula) - 14. aprīlis, Lielupes grīva

14. aprīlis, Lielupes grīva

118. Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) - 16. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

16. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

119. Vītītis (Phylloscopus trochilus) - 16. aprīlis, Mazjumpravmuižas apk.

16. aprīlis, Mazjumpravmuižas apkārtne

120. Upes tilbīte (Actitis hypoleucos) - 16. aprīlis, Ķenarags

5. maijs, Rumbula

121. Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) - 19. aprīlis, Ķengaraga melnalkšņi

19. aprīlis, Rumbas ielas apk.

122. Garknābja gaura (Mergus serrator) - 19. aprīlis, Rumbula

19. aprīlis, Rumbula

123. Dzeltenā cielava (Motacilla flava) - 19. aprīlis, Rumbula

3. maijs, Austuves ielas apk., pie Dienvidu tilta

124. Melnkakla gārgale (Gavia arctica) - 19. aprīlis, Ķengarags

4. maijs, Mazjumpravmuižas apkārtne

125. Gaišais ķauķis (Sylvia curruca) - 19. aprīlis, Kojusalas līča apkārtne

19. aprīlis, Kojusalas līča apkārtne 

126. Tītiņš (Jynx torquilla) - 19. aprīlis, Kojusalas līča apkārtne

19. aprīlis, Kojusalas līča apkārtne

127. Ragainais dūkuris (Podiceps auritus) - 3. maijs, Ķengarags

3. maijs, Ķengarags

128. Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) - 3. maijs, Ķengarags

3. maijs, Ķengarags

129. Erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) - 3. maijs, Ķengarags

10. maijs, LU Botāniskais dārzs

130. Lakstīgala (Luscinia luscinia) - 3. maijs, pie Kojusalas līča

3. maijs, pie Kojusalas līča

131. Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) - 3. maijs, Grāpju pussala

4. maijs, Rumbula

132. Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) - 4. maijs, Ķengaraga melnalkšņi

4. maijs, Ķengaraga melnalkšņi

133. Svīre (Apus apus) - 4. maijs, Rumbula

4. maijs, Ķengarags

134. Mājas čurkste (Delichon urbicum) - 4. maijs, Rumbula

4. maijs, Rumbula

135. Krastu čurkste (Riparia riparia) - 4. maijs, Rumbula

4. maijs, Rumbula

136. Grieze (Crex crex) - 4. maijs, Rumbulas peldvietas apk.

16. maijs, Rumbula

137. Purva tilbīte (Tringa glareola) - 5. maijs, Rumbula

5. maijs, Rumbula

138. Mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus) - 5. maijs, Rumbula

18. septembris, Mangaļsalas mols

139. Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) - 5. maijs, Ķengaraga melnalkšņi

5. maijs, Ķengaraga melnalkšņi

140. Pelēkais mušķērājs (Musciapa striata) - 10. maijs, LU Botāniskais dārzs

10. maijs, LU Botāniskais dārzs

141. Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) - 16. maijs, Rumbula

16. maijs, Rumbula

142. Kārklu ķauķis (Locustella naevia) - 16. maijs, Rumbula

16. maijs, Rumbula

143. Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) - 17. maijs, Rumbula

17. maijs, Rumbula

144. Brūnā čakste (Lanius collurio) - 17. maijs, Rumbula

17. maijs, Rumbula

145. Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) - 28. maijs, Ķengarags

22. augusts, Daugavgrīva

146. Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) - 28. maijs, Ķengarags

28. maijs, Ķengarags

147. Vālodze (Oriolus oriolus) - 28. maijs, Ķengaraga melnalkšņi

28. maijs, Ķengaraga melnalkšņi

148. Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) - 28. maijs, Rumbula

28. maijs, Rumbula

149. Dārza ķauķis (Sylvia borin) - 28. maijs, Rumbula

28. maijs, Rumbula

150. Melnais zīriņš (Chlidonias niger) - 28. maijs, Rumbula

28. maijs, Rumbula

151. Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) - 28. maijs, Rumbula

28. maijs, Rumbula

152. Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) - 28. maijs, Rumbula

28. maijs, Rumbula

153. Pupuķis (Upupa epops) - 1. jūlijs, Gaismas apkārtne

26. jūlijs, Vecdaugava

154. Klusais ķauķis (Iduna caligata) - 3. jūlijs, Rumbula

3. jūlijs, Rumbula

155. Stepes čipste (Anthus campestris) - 5. jūlijs, Bolderāja

5. jūlijs, Bolderāja

156. Lielā tilbīte (Tringa nebularia) - 5. jūlijs, Lielupes grīva

5. augusts, Daugavgrīva

157. Mazais mušķērājs (Ficedula parva) - 5. jūlijs, Vakarbuļļu apkārtne

5. jūlijs, Vakarbuļļu apkārtne

158. Parastais šņibītis (Calidris alpina) - 23. jūlijs, Mangaļsalas mols

23. jūlijs, Mangaļsalas mols

159. Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) - 23. jūlijs, Mangaļsalas mols

23. jūlijs, Mangaļsalas mols

160. Lielais zīriņš (Hydroprogne caspia) - 26. jūlijs, Vecdaugava

26. jūlijs, Vecdaugava

161. Ķikuts (Gallinago media) - 26. jūlijs, Vecdaugavas pussala

14. septembris, Vecdaugavas pussala

162. Līkšņibītis (Calidris ferruginea) - 30. jūlijs, Lielupes grīva

30. jūlijs, Lielupes grīva

163. Smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula) - 30. jūlijs, Lielupes grīva

16. augusts, Mangaļsalas mols

164. Mazais zīriņš (Sternula albifrons) - 30. jūlijs, Lielupes grīva

30. jūlijs, Lielupes grīva

165. Kuitala (Numenius arquata) - 30. jūlijs, Lielupes grīva

4. augusts, Mangaļsalas mols

166. Cekulzīriņš (Sterna sandvicensis)  - 4. augusts, Mangaļsalas mols

18. septembris, Mangaļsalas mols

167. Trulītis (Calidris minuta) - 4. augusts, Lielupes grīva

168. Gaišais šņibītis (Calidris alba) - 4. augusts, Lielupes grīva

8. augusts, Mangaļsalas mols

169. Gugatnis (Philomachus pugnax) - 4. augusts, Lielupes grīva

19. septembris, Duagava pie Dārziņiem

170. Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) - 5. augusts, Daugavgrīva

5. augusts, Daugavgrīva

171. Pļavu tilbīte (Tringa totanus) - 5. augusts, Daugavgrīvas mols

5. augusts, Daugavgrīvas mols

172. Ormanītis (Porzana porzana) - 5. augusts, Daugavgrīva

5. augusts, Daugavgrīva

173. Dzeguze (Cuculus canorus) - 5. augusts, Daugavgrīva

5. augusts, Daugavgrīva

174. Temminka šņibītis (Calidris temminckii) - 8. augusts, Mangaļsalas mols

8. augusts, Mangaļsalas mols

175. Riekstrozis (Nucifraga caryocates) - 8. augusts, Mangaļsala

8. augusts, Mangaļsala

176. Bezdelīgu piekūns (Falco subbuteo) - 23. augusts, Ziepniekkalna apkārtne

23. augusts, Ziepniekkalna apkārtne

177. Jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola) - 29. augusts, Lielupes grīva

1. oktobris, Mangaļsalas mols

178. Dūņšņibītis (Limicola falcinellus) - 29. augusts, Lielupes grīva

29. augusts, Lielupes grīva

179. Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) - 29. augusts, Lielupes grīva

180. Lauku piekūns (Falco tinnunculus) - 29. augusts, Spilves lidlauka pļavas

29. augusts, Spilves lidlauka pļavas

181. Ķīķis (Pernis apivorus) - 30. augusts, Spilves lidlauka pļavas

30. augusts, Spilves lidlauka pļavas

182. Vakarlēpis (Caprimulgus europaeus) - 30. augusts, Šķirotavas apkārtne

183. Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) - 4. septembris, Dārziņu atteka

4. septembris, Dārziņu atteka

184. Platknābis (Anas clypeata) - 4. septembris, Dārziņu atteka

4. septembris, Daugava pie Dārziņiem

185. Pelēkā pīle (Anas strepera) - 4. septemris, Daugava pie Dārziņiem

5. septembris, Mangaļsalas mols

186. Zilrīklīte (Luscinia svecica) - 4. septembris, Rumbulas lidlauks

4. septembris, Rumbulas lidlauks

187. Lielais šņibītis (Calidris canutus) - 5. septembris, Mangaļsalas mols

18. septembris, Mangaļsalas mols

188. Purva piekūns (Falco columbarius) - 5. septembris, Ķīšezera ZR mala

5. septembris, Ķīšezera ZR mala

189. Pelēkā dzilna (Picus canus) - 6. septembris, Vakarbuļļi

6. septembris, Vakarbuļļi

190. Apodziņš (Glaucidium passerinum) - 11. septembris, Bolderājas kāpas apkārtne

11. septembris, Bolderājas kāpas apkārtne

191. Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) - 11. septembris, Apakšgrāvja iela

14. septembris, Mangaļsala

192. Īsastes klijkaija (Stercorarius parasiticus) - 12. septembris, Daugavgrīva

193. Akmenu čipste (Anthus petrosus) - 14. septembris, Mangaļsalas mols

14. septembris, Mangaļsalas mols

194. Melnā pīle (Melanitta nigra) - 18. septembris, Mangaļsalas mols

195. Mežirbe (Bonasa bonasia) - 18. septembris, Mangaļsala

18. septembris, Mangaļsala

196. Meža pūce (Strix aluco) - 19. septembris, Bolderājas kāpa

19. septembris, Bolderājas kāpa

197. Lauku lija (Circus cyaneus) - 1. oktobris, Mangaļsala

1. oktobris, Mangaļsala

198. Vistilbe (Limnocryptes minimus) - 1. oktobris, Vecdaugavas pussala

1. oktobris, Vecdaugavas pussala

199. Bikšainais apogs (Aegolius funereus) - 1. oktobris, Bolderājas kāpa


200. Melngalvas zoss (Branta bernicla) - 4. oktobris, Mangaļsala

14. oktobris, Ķengarags

201. Ķerra (Aythya marila) - 4. oktobris, Vecdaugavas atteka

4. oktobris, Vecdaugavas atteka

202. Lielais piekūns (Falco peregrinus) - 4. oktobris, Vecdaugava

4. oktobris, Vecdaugava

203. Lielais alks (Alca torda) - 18. oktobris, Mangaļsalas mols

18. oktobris, Mangaļaslas mols

204. Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) - 18. oktobris, Mangaļasalas mols

20. oktobris, Mangaļsalas mols

.

..

...

Epilogs [26.II.2019]

Tā - 2018. gads jau kādu brīdi kā noslēdzies un tas nozīmē, ka arī 2018. gada Rīgas putnu listes veidošana ir finišējusi. Kā jau augstāk tas ir aplūkojams - kopā gada laikā izdevās sakasīt 204 sugas, kas ir krietni vairāk kā patiesībā biju cerējis. Taču... noteikti varēja vairāk. Viens no iemesliem šķiet kāpēc neizdevās sasniegt maksimumu bija fakts, ka brīdī kad izdomāju pievērsties Rīgas sarakstam (25. martā) laikam izvirzīju pārāk zemu mērķi - 150 sugas. Pēc tam, kad visai strauji jau 28. maijā šo skaitli sasniedzu, iestājās pamatīgs atslābums un vairāk kā mēnesi vispār par Rīgas putnu sarakstu nedomāju. Tā teikt - mans mērķis taču bija izpildīts! Mazliet atkal izkustējos vien 3. jūlijā (pirms tam redzētais pupuķis bija nejaušs novērojums pa starpu blakšu meklējumiem Gaismas dzelzceļmalas apkārtnē), lai ieķeksētu savam Ķengaraga-Dārziņu sarakstam citu vērotāju atrasto kluso ķauķi, bet, lai arī šī suga ir ļoti vērtīga priekš Rīgas listes, tad tā īsti šādā kontekstā par to nedomāju. Tad gan nejauši sakrita, ka aiznākamajā dienā bija jādodas uz Bolderājas/Vakarbuļļu pusi 'kukaiņu lietās' un veiksmīgā kārtā šajā dienā sarakstā ieripoja vēl divas samērā foršas sugas priekš Rīgas - stepes čipste un mazais mušķērājs. Nav nekas rets, bet tām tomēr tad ir speciāli jāaizbrauc 'pakaļ' tajās nedaudzajās vietās kur tās Rīgā var regulāri konstatēt, bet tāds plāns man it kā nebija. T.i. jā - zināju, ka kaut kur Duagavgrīvas salā tās var sastapt, bet nebija teikts, ka mani ceļi šajā dienā krustosies ar šīm sugām. Bet redz kā liktenis bija lēmis man tās piespēlēt tā vienkārši garāmejot. Tad nu pēc tam sāku tā prātot, ka ja jau tādas sugas ir manā listē iekritušas, tad varbūt tomēr ir vērts paspiest sarakstu garāku? Prātoju prātoju un šķiet jūlija beigu pusē nolēmu - ka ir tad jāmēģina 'spiest saraksts garāks'. Loģiski šķita, ka mērķi tad šoreiz gan uzstādīt jau tādu nopietnāku - 200 sugas! 

Tā nu sākās Rīgas putnu listes veidošanas otrais posms - mēģinājumi vasaras otrajā pusē un rudens migrācijā saķeksēt visu ko nu ir atlicis vēl saķeksēt. Pats pirmais uzdevums gan bija mēģināt sasmelt izlieto ūdeni jeb mēģināt ieraudzīt tās sugas, kuras nebiju vēl redzējis vien dēļ tā ka jūnijā un lielāko daļu no jūlija putnus Rīgā nevēroju. Lielākā sāpe bija par zaļo ķauķīti (ko vienkārši cerēju bez īpašas piepūles sagaidīt un saklausīt Botāniskajā dārzā kā tas parasti ir citos gados), upes ķauķi (kas netrāpījās maija beigās Rumbulā, kur teorētiski uz to cerēju) un Seivi ķauķi (vēlākā pavasarī nebiju īsti Daugavgrīvas niedrāju apmeklējis). Upes ķauķis šķita pilnīga 'laimes spēle' jo kaut kur krūmā nedziedošu upes ķauķi rudens migrācijā ārpus gredzenošanas tīkliem redzējis ir vien retais. To tad tā arī neizdevās izspiest. Arī zaļais ķauķītis palika neieķeksēts, lai gan jūlija beigās (kad vēl teorētiski varēja būt kaut kādas cerības to tomēr ieraudzīt) veltīju vairākus samērā intensīvus mēģinājumus. Augustā arī it kā turēju 'ausis vaļā', bet nu tad jau tās cerības bija pavisam maz, jo arī šī suga rudens migrācijā ir ļoti neuzkrītoša un Latviju pamet visai ātri - vien daži zināmi novērojumi vēlāk par augusta pašu sākumu. Tuvojos jau pilnīgam 'fiasko' trūkstošo vasaras ķauķu ieķeksēšanas mēģinājumā, bet nu par laimi vismaz Seivi ķauķi augusta sākumā Daugavgrīvas niedrājā izcīnīju - pirms tam rūpīgi klausījos šīs sugas saucienu (agrāk kaut kā nebiju nemaz mēģinājis to tā iegaumēt) un Daugavgrīvas niedrājā ātri vien izdevās saklausīt tieši tādas pašas skaņas. Bet tā vispār ja jāsalīdzina pirmo gada pusi ar otro gada pusi, tad tās man bija totāli atšķirīgas tīri putnošanas vietu izvēles ziņā - ja pavasarī 90% laika pavadīju Ķengaraga - Rumbulas apkārtnē (tajā skaitā daudzas stundas nosēžot vienkārši uz soliņa Daugavmalā Rumbulas apkārtnē), tad rudenī lielākais uzsvars jau bija uz Daugavas grīvas abiem krastiem, Vecdaugavu un Lielupes grīvu, kas, protams, ir vienas no labākajām vietā Rīgā, kur mēģināt novērot dažādus bridējputnus (pavasarī pārāk daudz sugu nebija izdevies ieķeksēt) kā arī kopumā ir teorētiski labas vietas priekš putnu rudens migrācijas vērošanas. Taču šīs vietas ir tālāk no manas dzīvesvietas un līdz ar to ceļā jāpavada krietni ilgāks laiks, kas kombinācijā ar to, ka tuvāk rudens noslēgumam palika vairāk tādu gājienu/braucienu, kas noslēdzās 'tukšā' (bez nevienas jaunas sugas), stipri iedragāja motivāciju turpināt nenogurstoši ķemmēt, piemēram, Mangaļsalas apkārtni. Tātad tomēr noguru un noslēdzošajā posmā pietrūka svaigums un entuziasms pabeigt gadu uz 'augstas nots'. Jā - otro izvirzīto mērķi, 200 sugas, sasniedzu un par to man ir tiešām liels prieks, bet principā jau vajadzēja tikt arī līdz 210... Varbūt kādu citu (2020?) gadu? Lai nu kā - zemāk mans Rīgas putnu gads grafiskā šķērsgriezumā un tad īss kopsavilkums.

Pelēkie stabiņi - mēnesī pavadīto dienu skaits vērojot putnus Rīgas teritorijā, sarkanā līnija - kumulatīvais novēroto putnu skaits gada griezumā. 

Piezīmes - ormanītis pasvītrots, jo teorētiski pēc ķeksētā putna redzēju arī vienu pats savu putnu, tiesa tā noteikšana bija vairāk retrospektīva pēc foto nevis dabā;
* - vistilbi tās novērošanas vietā Vecdaugavā būtu braucis meklēt neatkarīgi no tā, ka tās dažas dienas iepriekš tur bija atraduši citi novērotāji, bet nu kurš pirmais brauc... :)
** - Dažām sugām, kas tika novērotas lidojam virs Daugavas iepretim Rumbulai precīzi nebija iespējams pateikt kurā Rīgas robežas pusē tās lido (tur robeža iet Daugavai pa vidu)
*** - Reizēm dodoties uz/no darba jau arī kaut kas tika nejauši redzēts, bet tās dienas statistikā vairumā gadījumā neiekļāvu jo tā fonā ausis un acis kaut ko klausās un skatās principā katru dienu kamēr vien atrodos ārā. Līdz ar to mērķtiecīgi gājieni = ar konkrētu domu papildināt Rīgas putnu sarakstu.

Katrā ziņā, lai arī noslēgums varbūt nebija uz augstas nots, tomēr esmu ļoti apmierināts par aizvadīto gadu - jo īpaši par pavasara pusi, kad daudzās pavadītās stundas Ķengaragā rezultējās ar daudz samērā interesantiem 'lokāla rakstura' novērojumiem. 17 jaunas sugas manam Ķengaraga-Dārziņu sarakstam vien par to liecina. Patiesībā tā sēdēšana pavasara rītos uz 'Rumbulas soliņa' noteikti ieguls manu 'putnu vērošanas atmiņu' zelta fondos un tikai kārtējo reizi pierāda, ka patiesībā jau nav jādzenas aiz trejdeviņām jūrām un septiņiem kalniem, lai 'tā līdz kaulam' varētu izbaudīt putnu vērošanas prieku. Ja tik vien pats par to varētu atcerēties biežāk :)
Lai nu kā - es domāju, ka Rīgas teritorijā viena gada laikā principā var ieraudzīt noteikti vairāk kā 210 putnu sugas, bet pie veiksmes pat vairāk kā 215, jo tā saliekot savus 2018. gada iztrūkumus tur mierīgi sanāk vēl kādas ~30 sugas (ja tā raugās pavisam optimistiski, tad ar tādiem pavisam retiem putniem pat 40+). To tad arī novēlu kādam izdarīt - pārsniegt 215 sugu robežu! 

Šlīteres Nacionālas parks

Spīdīgais praulgrauzis (Gnorimus nobilis)

Nu tad beidzot - kāds ieraksts par 2017. gada vasarā redzētajām radībām! Tā jau vispār šogad esmu bijis samērā čakls bloga rakstītājs (pēdējo reizi tik daudz ieraksti bijuši tālajā 2011. gadā - sen!), bet augustā tomēr spēki beidzās. Gadās! Kā izrādās, tad esmu palicis kaut kur jūlija beigās, tad nu turpinām. Vispirms dienas kārtībā ir divu dienu (24. un 25. jūlija) vizīte Kolkas pusē, kur bija plānots kopīgs izbrauciens dabā ar kolēģi, kukaiņu vērošanas entuziastu un fotogrāfu - Mareku Ieviņu (dabasfoto.lv). Brauciens bija ļoti produktīvs un sastrādāts tika stipri daudz, tāpēc jāsadala tas būs veselos 3 ierakstos. Idejiski galvenais brauciena mērķis bija mēģināt nofotogrāfēt Mareka pirms 2 gadiem atrasto jauno koksngraužu sugu Nivellia sanguinosa, ko Marekam šogad bija izdevies atrast vēl vairākās vietās. Tātad atradums nepavisam nav nejaušība, bet tajā apkārtnē ir stabila šīs sugas populācija. Tās vietas gan atrodas kādu gabalu prom no Kolkas (principā jau Dundagas apkārtnē) un pirmās dienas laika prognoze rādījās vairāk vai mazāk laba tikai tiešā piekrastes tuvumā - tāpēc nolēmām pirmo dienu veltīt salīdzinoši tuvākam izbraucienam uz Šlīteres bākas apkārtni. Arī tur dzīvo vēl sauja citu neredzētu koksngraužu sugu - kaut vai jūnija sākumā Mareka atrastais ļoti retais Anaglyptus mysticus. Un kas zin - kādi brīnumi tik vēl ne? Domāts darīts, sēžos Mareka auto un drīz jau esam galā, laika prognoze nemelo - laiks šajā dienā tiešām trāpījies ļoti labs. Atliek vien mesties retu un iepriekš neredzētu sugu (tās jau mums interesē visvairāk) meklējumos! 

Smecernieks Cossonus parallelepipedus

Smecernieks Trachodes hispidus

Šaurvabole Silvanoprus fagi

Tā kā pieminēto A.mysticus Mareks bija atradis turpat pie Šlīteres bākas - uz trepju, kas ved lejpus pa Zilo kalnu krauju, konstrukcijām, tad ar to apskati arī sākām dienu. Kā izrādās, tad šāds it kā mākslīgs, cilvēka radīts veidojums kā koka trepju konstrukcijas meža vidū, var būt ļoti produktīvs kukaiņu meklēšanas 'poligons', jo uz gaišā, līdzenā koksnes fona dažādus objektus pamanīt ir vieglāk kā teiksim uz kāda koka mizas fona. Gan jau, ka tur tie kukaiņi sasēžas g.k. nejauši, līdz ar to nav jau tā, ka tās trepes ir aplipušas no vienas vietas ar visādām retām vabolēm, līdz ar to ir nepieciešama gana vērīga acs, lai tos sīkulīšus pamanītu. Sākumā Mareks jau ar uztrenēto aci tik sauca mani no viena stabiņa pie cita stabiņa, bet nu uz trepju beigām jau pats ar mazliet piešāvos un sāku šo to pamanīt. Lai arī vēlreiz atkārtot retā koksngrauža atradumu neizdevās, tomēr kopumā 'medības uz trepēm' bija veiksmīgas un man personīgi deva 3 jaunas vaboļu sugas - divus smecerniekus un vienu šaurvaboli. Smecernieki pēc formas un izskata tādi diezgan diametrāli pretēji - viens, Cossonus paralellepipedus, slaids un ļoti spīdīgs, bet otrs, Trachodes hispidus, apaļīgs un klāts saplacinātiem, zvīņveida matiņiem. Neviena no šīm sugām gan nav nekāds īpašs retums.   

Koksngrauzis Pogonocherus hispidulus

Koksngrauzis Pogonocherus hispidulus

Turpmākajā pastaigā jau g.k. ņēmu talkā dauzāmo paladziņu, jo Slīteres Zilo kalnu apkārtnē uz dažādiem nokaltušiem zariem utml. objektiem noteikti dzīvo visādas labas sugas, kuras tāpat vien staigājot ieraudzīt un atrast ir grūtāk (bet ne neiespējami - katrai metodei ir savi plusi un mīnusi). Nepagāja pārāk ilgs laiks, kad no viena nokaltuša lazdas zara izdevās nokratīt viņu - trūkstošo no biežāk sastopamajām Pogonocherus ģints koksngraužu sugām. P.hispidus! Patiesībā tā arī bija viena no potenciālajām mērķsugām, ko šajā dienā loloju cerības atrast un izdevās ar. Glīta izskata, neliels koksngrauzītis ar ļoti raksturīgu, koši baltu joslu uz segspārniem. Droši vien nav pārāk liels retums, bet nu kopumā grūti konstatējama suga - kā jau vairums koksngraužu, kas dzīvo slēptu dzīvi un nebarojas, piemēram, uz ziediem. Koksngraužu suga Nr84. manā fotoarhīvā. Lēnā garā jāmēģina tiekties uz 100! Nu vismaz 90 nākamgad varētu mēģināt sasniegt. Katrā ziņā šis gads ir labs pierādījums, ka ja intensīvi meklē un uz to strādā, tad jau atrast var visu ko vien sirds kāro, jo šogad tiešām daudz runāju par Pogonocherus-iem un visas četras biežāk sastopamās sugas (vēl paliek ovatus) arī sekmīgi atradu. Tā ka, ja cītīgi piestrādātu, tad gan jau 90 neizpaliktu.

Koksngrauzis Leiopus linnei

Koksngrauzis Stictoleptura scutellata

Vītolu slaidkoksgrauzis (Necydalis major)

Koksngrauzis Exocentrus lusitanus

Ja mazliet atkāpjamies no hronoloģiskā dienas notikumu izklāsta un pievēršamies citiem koksngraužiem, tad šī, lai arī biju optimisma pilns, tā arī palika vienīgā jaunā suga šajā dienā. T.i. neviena cita no Šlīteres 'ekstrām' nekrita - t.i. g.k. cerēju uz Stictoleptura variicornis ieraudzīšanu, bet šoreiz diemžēl netrāpījās. Tiesa, lai arī Slītere ir vienīgā vieta, kur pēdējo ~15 gadu laikā šī suga ir konstatēta, nav gluži tā, ka to novērojumu būtu baigi daudz. Tātad arī te suga nav īpaši bieži sastopama. Atšķirībā, piemēram, no Stictoleptura scutellata, kas arī ir sastopama tikai Slīterē, taču te to ieraudzīt un atrast īpaši lielas problēmas nav - arī šajā dienā redzējām noteikti vairāk kā 10 īpatņus. No citām tādām interesantām sugām noteikti var atzīmēt vītolu slaidkoksngrauzi (Necydalis major), ko Mareks atrada mierīgi sēžam nātres lapas apakšpusē. Ne katra sastapšanās dabā ar šo sugu ir tik mierīga, tāpēc arī es nelaidu garām iespēju iemūžināt šo interesantā izskata koksngrauzi, kas nezinātājam pirmajā acu uzmetienā droši vien vaboli vispār neatgādina. Ja no tādām retākām sugām, tad liepu alejā pie bākas izdevās no zariņa nokratīt koksngrauzi Exocentrus lusitanus. Tā gan nebija gluži nejaušība, jo tieši tur tā ejot Marekam ieminējos, ka šis ir ļoti piemērots biotops šai sugai. Kādi pirmo trīs koku pārbaudītie zari bija pa tukšo, bet no ceturtās liepas zariņa beidzot nokrita meklētais. Kopumā laikam Latvijā nav nekāds retums, bet pašam gan tikai otrais novērojums (pirmais aprakstīts blogā te). Nav gan tā, ka katru gadu baigi nopietni un mērķtiecīgi strādātu uz šīs sugas meklēšanu - t.i. ja rūpīgi nepārbauda vecu liepu, tievos, nokaltušos zariņus, tad šo sugu ieraudzīt tā 'uz dullo' ir ļoti grūti. 

Piepjložņa Tetratoma ancora

Ēnvabole Phloiotrya rufipes

Bet ja ne koksngraužu retumi, tad citu vaboļu retumi gan trāpījās - ne viens vien. Nav jau brīnums - Slīteres Nacionālais parks un jo īpaši Zilo kalnu apkārtne ir viena no nedaudzajām tiešām izcilajām kukaiņu daudzveidības 'mekām' Latvijā. Droši vien varētu gadiem tur staigāt un vai ik reizi izdotos pamanīt ko jaunu un neredzētu. Varbūt pārspīlēju? Kas zin - var jau būt, ka agri vai vēlu gandrīz viss būtu izpētīts un ieraudzīts, bet nu man tas pagaidām jebkurā gadījumā nedraud, jo tur pastaigāt sanāk labi ja vienu reizi gadā. Tādā ritmā turpinot, ko darīt tur pietiktu vēl gadu desmitiem. Ok, tad pie retumiem. Par pirmo sugu gan neesmu nemaz pārliecināts vai tas ir retums, jo par piepjložņu Tetratoma ancora Latvijas resursos un publikācijās nekādu info neatrodu. Tātad divi varianti - vai nu pietiekami parasta, lai nebūtu pieminēšanas vērta, vai arī retums. Grūti pateikt kāds gadījums ir šis, bet it kā apkārt citās Eiropas valstīts pārāk liels retums nav. Tā ka - varbūt arī pie mums nav nekas rets tik vien, ka līdz šim nebija man izdevies satikt. Arī tā var gadīties, jo ne tuvu nav tā, ka visas nosacīti parastās sugas būtu savā dzīvē redzējis. Dzīvojot uz piepjainiem lapkokiem un to zariem. No kāda satrupējuša zara arī šo izdevās nopurināt. Starp citu, spriežot pēc attēliem internetā, diezgan mainīga izskata suga, jo segspārnu plankumojums atsevišķiem īpatņiem var būt vairāk dzeltenbrūns kā tumšs, bet citiem - pat gandrīz pilnībā tumšs vien ar dažiem atsevišķiem dzeltenbrūniem plankumiem. Mans eksemplārs šķiet tāds pa vidu. Otra suga jau pavisam noteikti ir retāka - ēnvabole Phloiotrya rufipes, kas arī nokrita ko kāda neliela, satrupējuša lapkoka zara. Samērā līdzīga pēc izskata daudz biežākajai Xylita laevigata, bet nu pēc sīkajām pazīmēm tomēr diezgan atšķirīga. Šo eksemplāru arī pārmaiņas pēc ievācu pudelītē, jo, zinot, ka šo brūno ēnvaboļu noteikšana pēc foto ne vienmēr ir īpaši pateicīgs uzdevums, šķita, ka tas varētu palīdzēt noteikšanā. Palīdzēja!

Māņsprakšķis Xylophilus corticalis

Sveķu platsmeceris (Platyrhinus resinosus)

Ja iepriekšējie divi jaunumi bija mans 'roku darbs', tad nākamo sugu - māņsprakšķi Xylophilus corticalis jau savukārt atrada Mareks. Šī arī bija viena no tādām šī brauciena potenciālajām mērķsugām, jo pirmkārt sensenos laikos (šķiet 2003. gadā?) biju to šajā apkārtnē jau redzējis (noķēris), tātad bija it kā zināms, ka tāda te dzīvo, un otrkārt - Mareks jau pirms tam šajā gadā šo bija atradis pāris citās vietās. Tā patiesībā ir tiešām reta suga Latvijā, kas sastopama g.k. tikai vietās, kur ir augsts vecu koku un atmirušās koksnes blīvums - g.k. atradumi ir Slīteres Zilo kalnu apkārtnē un Moricsalā. Tātad tāda dabisko mežu biotopu suga. Šis konkrētais eksemplārs atradās uz diezgan lielas, varētu pat teikt milzīgas egles kritalas. Tāda viena no vieglāk atpazīstamajām māņsprakšķu dzimtas sugām, jo neviena cita nav tik koši krāsota. Uz viena stāvoša oša (ja pareizi atminos) stumbeņa savukārt atradās retais sveķu paltsmeceris (Platyrhinus resinosus). Nu jau gan šķiet, ka tik briesmīgi reta šī suga nav, jo pašam šis jau ir 4. atradums, kā arī pēdējā laikā gandrīz vai katru gadu kāds viens tiek ziņots arī portālā Dabasdati.lv. Par šo sugu izrādās jau divas reizes esmu blogā rakstījis (pirmā un otrā). 

Mīkstblakts Bryocoris pteridis

Mīkstblakts Monalocoris filicis

Šlīteres bākas apkārtne vispār ir diezgan smuki saaugusi ar dažādām papardēm (g.k. strauspapardes?, gan jau arī kādas ozolpapardes u.c.) un vienā brīdi padomāju paskatīt vai gadījumā uz tām nesēž kaut kas interesants - piemēram, kāda no divām mīkstblakšu sugām, kas dzīvo uz papardēm. Un jau pats pirmais rūpīgāk pārbaudītais papardes cers izrādījās produktīvs - uz tā uzreiz sēdēja abas šīs paparžu mīkstblakšu sugas! Gan Bryocoris pteridis, gan Monalocoris filicis. Abas diezgan neliela izmēra blaktis (ap 3mm), bet kopumā raksturīga izskata un nav sajaucamas ar citām sugām. Tā vien šķiet, ka Latvijā ne īpaši retas sugas, bet, lai ieraudzītu, tomēr vajag paskatīties paparžu lapu apakšpusē, jo citādi droši vien pamanīt un atrast ir grūti. Uz viena papardes cera var būt mierīgi >10 katras sugas īpatņi. 

Skudrulītis Tillus elongatus

Pastaigas otrajā pusē jau līdām ārā no meža, lai papētītu, kas labs ir atrodams gar 'Zeltsilu' ceļa malām. Tur tomēr parasti pilns ar visādiem ziedošiem ziediem, kas piesaista dažādas radības - arī no turpat netālu esošajiem Zilo kalnu nogāzes mežiem. Pirms vēl iznācām uz ceļa, vienā izcirtumā uz neliela apses stumbra Mareks pamanīja samērā reto skudrulīti Tillus elongatus, ko dabā pašam pirms tam bija izdevies atrast tikai vienu reizi. Pēdējo 5-10 gadu laikā gan atradņu skaits kopumā Latvijā ir audzis un par baigo retumu to laikam vairs nav pamata skaitīt - tādos vecākos meža nogabalos ar apsēm tie mēdz būt sastopami. Arī manos maģistra darba 'vākumos' kādus divus eksemplārus izdevās ar loga lamatām noķert. Bet šā vai tā - dabā ieraudzīt to joprojām ir liels prieks.

Smecernieks Rhynchaenus rufus (= Orchestes betuleti)

Zināmā mērā negaidīti varbūt pats vērtīgākais dienas novērojums ir šāds, samērā necila izskata smecernieciņš - Rhynchaenus rufus (vai pēc jaunākās sistemātikas - Orchestes betuleti). Interesants ar to, ka, lai arī suga ir minēta LV sugu čeklistā, tomēr tādu konkrētu faunistisku datu par šīs sugas atradumiem Latvijā nemaz neesot. Maksima Balalaikina darbā par Latvijas smecernieku faunu minēta šāda atzīme: "The occurrence of the species in the Latvian fauna needs confirmation.". Suga diezgan viegli atpazīstama, jo ir vienīgā no šāda 'formāta' smecerniekiem (ar paresninātām pakaļkājām, kas ir piemērotas lekšanai - līdzīgi kā spradžiem), kas ir vienmērīgi oranžā krāsā (bez kādiem plankumiem vai gaišāku matiņu laukumiem) un ķermenis vietām ir klāts gariem, retiem, labi redzamiem matiņiem. Vabolīte atradās ceļmalā uz kāda krūma vai koka zara - nu jau pat vairs neatceros un šķiet dabā pat nemaz nepiefiksēju, jo nešķita, ka šis sīkais (ap 2,5mm) smecernieks būs kaut kas īpaši interesants. Tā jau tāda dabas vērošanas burvība - nekad nezini kurā brīdi tas interesantais novērojums atradīsies!  

Dadžu tīklblakts (Tingis cardui) nimfa

Mīkstblakts Orthotylus marginalis

Encyrtidae dzimtas parazītisks plēvspārnītis, iespējams Encyrtus sp.

Tā citādi šī ceļmala neko citu pārāk interesantu neatnesa - t.i. es laikam biju gaidījis ko vairāk. Pāris vietās uz dadžiem atradās pa kādai tīklblakts Tingis cardui nimfai - pirms tam šajā gadā tādas nebija izdevies ieraudzīt. Tā rādās, ka vislielākā to koncentrācija ir nevis teiksim uz auga lapām, bet pašā dadža ziedkopā, kur nepieaugušās blaktis sēž starp dadža zieda asajiem dzelksnīšiem un droši vien jūtas gana ērti un no kādiem lielākiem pasargātas. Katrā ziņā, ja es vēlētos kādu no šīm nimfām paņemt pirkstos, tad tas būtu visai piņķerīgs un iespējams sāpīgs process. Ja vēl par blaktīm, tad no viena ceļmalas kārkla izdevās nokratīt vienu no daudzajām zaļajām mīkstblaktīm un principā šķita, ka nav vērts to fotogrāfēt, jo visticamāk tāpat neizdosies noteikt, taču izrādās, ka var gan - manuprāt, diezgan droši, ka šī ir Orthotylus marginalis. Man jauna suga, bet nu droši vien nekas rets. Noslēgumā viens ļoti sīciņš (ap 2mm, varbūt mazāk) parazītisks plēvspārnītis no Encyrtidae dzimtas - iespējams Encyrtus sp. Iespējams sīkākais plēvspārņu pārstāvis ko ir izdevies iemūžināt. Rāpoja pa alkšņa lapu ar antenām uzmanīgi pārbaudot lapas virsmu - droši vien meklēja kādu laputi vai bruņuti, kas pārsvarā ir šīs grupas 'mērķobjetki', kurā iedēt savas oliņas. Smalki.