trešdiena, 2016. gada 24. augusts

Trīs jaunas sugas Latvijai!

Kāds laiciņš ir pagājis kopš pēdējā ieraksta blogā, bet nav jau tā, ka nebūtu par ko rakstīt... Patiesībā šī sezona man varētu teikt, ka ir bijusi reti veiksmīga un šajā ierakstā tad beidzot par galvenajiem šiem 'veiksmes' iemesliem - trīs jaunām vaboļu sugām Latvijas faunā! Kādu vienu jaunu sugu ieraudzīt gadā jau ir visai veiksmīgi, bet veselas trīs uzreiz? Necerēti! Tad nu īsumā par redzētajiem radījumiem.

Māņmīkstspārnis Cerapheles terminatus (Malachiidae)

Māņmīkstspārnis Cerapheles terminatus
Šis tāds savā ziņā visdīvainākais novērojums - šo sīko vabolīti (izmērā ap 3-4mm) ar entomoloģisko tīkliņu (šajā sezonā esmu dažas reizes atcerējies par šo aizmirsto rīko) 25. maija vakarā iepļāvu vasarnīcas apkārtnē, Olaines novadā. Fotogrāfējot gan nebija ne jausmas kas tā par sugu, tik vien zināju, ka tādu redzējis neesmu un būs man jauna suga fotoarhīvam. Tiesa biju izgājis medībās visai vēlu (ap 22iem) un straujiem soļiem virsū nāca tumsa - vabolīte bija ļoti žiperīga un aktīvi skraidīja, līdz ar to nekādi veiksmīgie kadri nesanāca. Mēģināju to pārlikt uz kāda fotogēniskāka fona (zāles stiebra), bet nu pustumsā nekādi neizdevās iestādīt asumu, kas mazliet darīja mani piktu, un beigu beigās vabolīte vēl nokrita zemē, kur to vairs neizdevās atrast. Neko darīt. Atnākot mājās, uzreiz ņēmos pārbaudīt, kas tad tā par sugu, jo krāsojums šķita gana raksturīgs, lai to varētu noteikt un kā vienīgais variants atradās suga - Cerapheles terminatus. Skats LV vaboļu čeklistā - nav! Ko nu? Tā kā nebija ievākts eksemplārs, sāka rasties nelielas šaubas vai var tā droši apgalvot, ka suga ir noteikta pareizi? Ņēmu talkā noteicējus, bet nu tur bez ievākta parauga tā noteikšana tik gluda nav - taču, izmantojot izslēgšanas metodi (vairums sugu tomēr nemaz nav līdzīgas un šos variantus var uzreiz atmest), tāpat nonācu līdz tam pašam variantam. Interesanta ir segspārnu galu forma - ar izteiktu padziļinājumu un pat tādiem kā nelieliem izciļņiem. Tātad tēviņš! Šādi segspārnu gali vēl ir tikai Axinotarsus ģints māņmīkstspārņiem un no šīs ģints viena suga - Axinotarsus ruficollis, pat ir visai līdzīga, taču tai kājas ir pilnībā melnas (C.terminatus - stilbi un pēdiņu pirmie 4 posmi oranži) un oranžie segspārnu gali ir ar krasu un taisnu robežu (C.terminatus - šī robeža ir neregulāra un izplūdusi). Kā arī tā suga ar nemaz nav Latvijā konstatēta. 
Māņmīkstspārnis Cerapheles terminatus
Par sugas piederību, tad šaubu nav! Ko vēl var tādu interesantu par šo pastāstīt? Galvenais izplatības areāls ir Eiropas centrālā daļa, mums tuvākās atradnes ir Polijā un suga ir atzīmēta arī Lietuvas vaboļu katalogā, tā ka kopumā varbūt sugas atrašana nav galīgi negaidīta. Tiesa lielākajā daļā izplatības areāla suga skaitās samērā reta. Apdzīvojot galvenokārt mitras vietas - slapjas pļavas un grāvmalas. Minēts ka kāpuri dzīvojot uz niedrēm, bet pieaugušās vaboles varot novērot uz purva skalbēm (Iris pseudacorus). Jāsaka gan, ka vietā, kur šo vaboli izdevās konstatēt gan nekāds baigais slapjums nebija - drīzāk pat otrādi, sausa ceļmala izcirtuma vidū. Kaut kur blakus gan kādi grāvji ir un tālākais izcirtuma gals kopumā samērā mitrs (ar spilvēm un tā), bet tāpat - drīzāk šķiet, ka suga šajā vietā bija ieklīdusi nejauši. Lai vai kā - tik tiešām negaidīts pārsteigums. Un pats interesantākais ir fakts, ka šajā pašā izcirtumā, apmēram kādu 300m robežās, esmu savulaik atradis divas citas jaunas sugas Latvijas vaboļu faunai - koksngrauzi Monochamus saltuarius 2004. gadā un smecernieku Magdalis phlegmatica 2010. gadā. Īsta zelta ādere!

Vabole Prostomis mandibularis (Prostomidae)

Vaboles Prostomis mandibularis apdzīvotais biotops dabas liegumā 'Ances purvi un meži'
Otra jaunā suga jau ir mazliet svaigāks notikums. Augusta sākumā (konkrēti - 4. augustā) ar kolēģi, īsspārņu pētnieku Kasparu Ozoliņu devāmies pastaigā dabas lieguma 'Ances purvi un meži' apkārtnē. Nekad tur nebiju bijis (vismaz apzinātā vecumā - kaut kādas miglainas bērnības atmiņas par vakarlēpja ligzdu Ances dižpurvā gan man ir) un šķita interesants rajons ko aplūkot. Kā galveno mērķi uzstādīju kādu plakancikāžu Cixidia atrašanu, jo spriežot pēc biotopiem tur tām it kā vajadzētu būt. Tā pirmās dienas vakarā apmetāmies Puterezera apkārtnē un pirms miega devos nelielā pastaigā - pameklēt minētās plakancikādes. Par cik tās apdzīvo sausas priežu kritalas bez mizas kas ir 'apaugušas' ar Antrodia sp. piepi, tad vairāk koncentrējos tieši uz šādiem objektiem. Pāris kritalās tiešām izdevās atrast vajadzīgo cikāžu nimfas, taču, tā kā pēc nimfām divas pie mums sastopamās sugas atšķirt ir sarežģīti, tad turpināju meklējumus, cerībā atrast arī pieaugušās plakancikādes. Tā nu urbināju vienas šādas apdzīvotas kritalas (attēlā priekšplānā) galu līdz man par pārsteigumu starp koksnes šķēpelēm parādījās neliela, brūna un plakana vabole
Prostomis mandibularis
Sākumā domāju, ka būs kāds no plakaņiem (pirmā doma varbūt kāds Pediacus sp.), taču tad pamanīju vaboles varenos žokļus! Tādu gan biju kaut kur bildēs redzējis un atmiņā atausa sugas nosaukums - Prostomis mandibularis. Protams, dabā tādu nekad redzējis nebiju, tāpēc nodevos rūpīgai sugas fotosesijai. Kopumā radība bija visai pateicīgs modelis, jo kustējās visai lēni un nesteidzīgi - acīmredzot dzīvojot šādu slēptu dzīvesveidu iekš' dažādām kritalām, īpaši liela vajadzība ātri pārvietoties nav. Pēc izskata suga tiešām ir nesajaucama, jo saplacinātais ķermenis un šāda pagarināta galvas daļa ar iespaidīgiem žokļiem ir pazīmju kombinācija, kas nav raksturīga nevienai citai sugai. 
Prostomis mandibularis
Turpat uz vietas, tupot blakus kritalai un 'mandibulārajai' vabolei, iemetu aci telefonā (par laimi šajā vietā zona pat bija tīri laba), lai noskaidrotu sugas statusu Latvijā. Un atkal - nedz Latvijas vaboļu čeklistā, nedz kādos jaunākos rakstos par retām un jaunām vaboļu sugām Latvijā šo neatradu! Bija skaidrs, ka laikam kaut kas labs, tāpēc centos šo eksemplāru tomēr ievākt (lai nav jāuzklausa pārmetumi, ka atkal neesmu kaut ko retu ievācis pierādījumam). Šoreiz uzsvars uz vārdu 'centos', jo nebija līdzi trauciņš kur šo ielikt, līdz ar to nācās kaut kā mēģināt šo aizgādāt līdz teltij, kur tad varētu aizņemties kādu trauciņu no kolēģa. Bet kamēr gāju, tikmēr man vabole pa ceļam kaut kur izkrita (iespējams turpat kritalas apkārtnē). Neraža... Nākamajā dienā, pēc cilpas apmešanas ap Ances dižpurvu, gan atgriezāmies šajā pašā vietā un kritalā izdevās atrast vēl vienu īpatni, ko tad gan es atļāvos paņemt - tā teikt, ja tiešām izrādīsies, ka ir jauna suga LV, tad lai ir pierādījums. 
Prostomis mandibularis
Jau Rīgā esot, nosūtīju info par šīs sugas atradumu Dmitrijam Teļnovam, kas apstiprināja, ka tik tiešām - būs jauna suga Latvijai! Suga arī ir izplatīta lielākajā Rietum- un Centrāleiropas daļā un tuvākās atradnes Latvijai ir Polijas ziemeļos, Baltkrievijā un Zviedrijas dienvidos. Suga skaitoties leduslaikmetam sekojošā siltā Atlantiskā perioda relikts un izplatības areālā g.k. sastopama vecos, pirmatnējos mežos (primeval forests), kas savukārt nozīmē, ka daudz kur tā ir kļuvusi reta vai pat izzudusi, jo šādu mežu platības Eiropā ir ļoti fragmentētas un vairāk šādu mežu jau nu noteikti nepaliek. Interesanti, ka šur tur Kurzemē ir sastopamas arī citu organismu sugas, kas skaitās šie Atlantijas perioda relikti - piemēram, parastā īve un Baltijas efeja, tā ka novērošanas vieta atbilst arī no šāda viedokļa. P.mandibularis dzīvo dažādu koku (gan lapkoku, gan skujkoku - bet g.k. min ozolus un priedes) vecās, trupējošās kritalās. Vaboles parādoties vien augustā un pārziemo vaboles stadijā (taču par cik kāpura attīstība ilgst vismaz 2 gadus, tad pārziemo arī jaunāki kāpuri), tā ka tīri labi būs paveicies uztrāpīt uz brīdi, kad ir sastopami imago. Kaut gan kāpurs ar esot visai raksturīga izskata. Tādu gan tur neizdevās atrast, taču nav jau tā, ka to kritalu baigi īpaši centos 'iznīcināt' - savus meklējumus aprobežoju ~1m garā kritalas gala posmā. Droši vien kaut kur dziļāk dzīvojās arī vēl kādas vaboles un gan jau kādi kāpuri ar. Un arī šī novērojuma pašā nobeigumā viens ļoti interesants fakts - šī ir ne tikai jauna vaboļu suga Latvijai, bet pat jauna vaboļu dzimta! Jo Prostomis mandibularis un šai sugai citas radniecīgas sugas (Eiropā gan šī ir vienīgā dzimtas suga) ir izdalīta atsevišķā Prostomidae dzimtā. Lieki teikt, ka šai sugai nav latviskā nosaukuma un pat īsti nenāk prātā, kā šo varētu dēvēt. Plakanmenulis, žokļmelnulis, žokļu plakanis, plakanžokļainis... Jā - nekas tiešām nekas jēdzīgs nenāk prātā... :) Tā ka, lai pagaidām paliek vienkārši 'vabole Prostomis mandibularis'.

Spīdulis Pocadiodes wajdelota (Nitidulidae)

Spīdulis Pocadiodes wajdelota
Trešā jaunā suga jau ir tāds pavisam svaigs atgadījums manā dzīvē, jo to konstatēt izdevās pagājušajā nedēļā. Ar šīs sugas konstatēšanu ar īstenībā gāja visai jautri, jo līdz pat pagājušās nedēļas sākumam nemaz nezināju par šādas sugas eksistenci. Viss sākās dienā, kad biju devies apmeklēt Lielos Kangarus - arī ar domu apskatīt un atrast jau iepriekš minētās Cixidia plakancikādes. Tā nu es tur staigājos pa mežu un vienā vietā uzgāju dažus pūpēžus, kam sānos bija aizdomīgi caurumiņi. Atcerējos, ka pavasarī biju pūpēžos veiksmīgi atradis spīduļus Pocadius ferrugineus, un šķita ticams, ka arī šajos pūpēžos tad šie varētu sēdēt. Mazliet paurbinājos un tik tiešām - izrāpoja kādas 5-6 vabolītes. Par cik lija lietus un šo sugu jau biju fotogrāfējis, uztaisīju vien tik dažus dokumentālus kadrus un gāju tālāk. Vien mājās, skatoties bildes, sāku tā prātot, ka vabole tāda mazliet aizdomīga izskatās - ķermeņa forma krietni apaļāka kā būtu bijis jābūt Pocadius ferrugineus. Papētīju internetā spīduļu sugu sarakstu un pamanīju, ka izrādās ir kaut kāds tāds spīdulis kā Pocadiodes wajdelota. Hmm, pēc nosaukuma it kā 'Pocadius līdzīgais'. Internetā gan samērā švaki ar šīs sugas bildēm, taču tajos dažos, kas bija redzami - nepārprotami, ka ķermeņa forma tieši tāda apaļīga kā manam eksemplāram! Kārtējo reizi skats Latvijas vaboļu sarakstā - nekā! Uzreiz ķēru pie noteicējiem, lai saprastu vai būs iespējams bildēs pierādīt sugas piederību un šoreiz nācās stipri vilties... Attēlos pārliecinoši galvenās pazīmes nebija redzamas. T.i. pēc ķermeņa formas (un matiņu iztrūkuma gar segspārnu malu) it kā šķita, ka jābūt P.wajdelota, bet tomēr sapratu, ka 'būs par īsu' priekš jaunas sugas. 
Spīduļi Pocadiodes wajdelota
Pēc Lielo Kangaru apmeklējuma braucu uz Skrundu, bet jau kalu plānus, ka sestdienas rītā, pirms ieplānotās braukšanas uz Mazsalacu, varētu uz dažām stundām aizskriet atkal uz to konkrēto vietu Lielajos Kangaros, lai mēģinātu šos lopiņus atrast vēlreiz. Bet nu sestdienas rītā nāca miegs un atliku šo braucienu uz augusta beigām. Sak, varbūt, ka vaboles būs sastopamas arī vēl tad. Vakarā savukārt jau biju nokļuvis Mazsalacā, kur ar naktstauriņu gaismošanu bija jāpiedalās pasākumā 'Piliens dabas'. Līdz vakara krēslai gan vēl bija diezgan daudz laiks, tāpēc izmetu loku pa veco Valtenberģu muižas parku. Pie viena celma pamanīju sīciņus pūpēdīšus un liels bija mans pārsteigums pie viena no tiem pamanīt ārpusē sēžam divus brūnus spīduļus, kas uzreiz bija redzams, ka bija vai nu Pocadius vai Pocadiodes!
Spīdulis Pocadiodes wajdelota
Spīdulis Pocadiodes wajdelota - skats no apakšpuses
Spīdulis Pocadiodes wajdelota
Nu jau vairs nebiju 'ar pliku roku ņemams' - tā teikt zināju kuras pazīmes jāmēģina nofotogrāfēt, lai sugas varētu atšķirt (tiesa abas vabolītes arī pēc tam ievācu, lai būtu pavisam drošs). Uzreiz jau pēc ķermeņa formas šķita, ka šiem jābūt Pocadiodes wajdelota! Kā otra svarīgākā pazīme varētu būt priekškāju stilbu forma. Šai sugai priekškāju stilbi ir vienmērīgi plati visā to garumā un to priekšējais stūris ir vairāk vai mazāk noapaļots, bez kaut kāda izteikta pieša/āķīša, kāds tas ir Pocadius (abu pazīmju atšķirības labi ilustrētas šeit). Cita laba pazīme atrodama ķermeņa apakšpusē, kur priekškrūtis ir ar tādu nelielu izbīdījumu uz leju, kas saskaras ar pakaļkrūtīm - viduskrūtis tādējādi starpā nemaz īsti nav saskatāmas. Nu un, protams, jau minētā ķermeņa forma un garāku matiņu iztrūkums gar segspārnu malām. Šīs visas pazīmes arī visai veiksmīgi izdevās nofotogrāfēt, līdz ar to šaubu īsti vairs nebija - šīs vaboles tik tiešām bija Pocadiodes wajdelota! Vēlāk info par šo sugu nosūtīju Dmitrijam Teļnovam, kas foto pārsūtīja spīduļu pasaules faunas spečukam Aleksandram Kirejčukam, kas apstiprināja sugas noteikšanu! Suga sastopama g.k. centrālajā un austrumu daļā, bet visur skaitās reta un mazpazīstama. Tuvākās atradnes Latvijā esot Lietuvā un Polijā. 
Spīdulis Pocadiodes wajdelota 
Sugas ekoloģija ir tiešām stipri līdzīga jau minētajiem spīduļiem Pocadius ferrugineus, jo abas šīs sugas tātad dzīvo un attīstās pūpēžos. Nav pat vajadzīgas nekādas retas pūpēžu sugas - der tie paši parastie Lycoperdon sp., piemēram, bumbieru pūpēži (L.pyriforme). Retu reizi var gan arī būt kādās citās sēnēs. Droši vien sugu konstatē retāk kā tā patiesībā ir izplatīta, jo pūpēži kopumā nav tā vaboļu sugām bagātākā sēņu grupa - līdz ar to pētnieki iespējams tik lielu uzmanību nepievērš to rūpīgai pārbaudīšanai. Taču tas gandrīz vai uzreiz nozīmē, ka visas pūpēžos dzīvojošās sugas ir retas (vai drīzāk - reti konstatētas) un interesantas. Par to, ka šī suga iespējams nemaz nav reta, liecina fakts, ka jau nākamajā dienā pēc Mazsalacas, kādus divus eksemplārus atradu arī vasarnīcas apkārtnē Olaines novadā... Tātad trīs atradnes (to pirmo Lielajos Kangaros fotogrāfēto ar principā skaitu, jo tagad tā salīdzinot - nekas cits kā P.wajdelota tas nevar būt) nedēļas laikā. Augusts un septembris jau vēl tāds kārtīgs sēņu (jādomā arī ka pūpēžu) laiks tā ka noteikti jāmēģina šos atrast vēl kādā citā vietā. 
Tāds lūk veiksmīgs gads! Bez šīm trim 'ekstrām', protams, ir bijusi vēl virkne citu interesantu atradumu (par Lielajiem Kangariem un Mazsalacu vien vajadzētu uzrakstīt divus ierakstus), bet par tiem tad jāmēģina būs lēnā garā rudens laikā atskaitīties. Vēl jau sezona arī nav galā un pašlaik ir uznācis tāds kārtīgs vaboļu entuziasms ('āķis lūpā' kā sacīt jāsaka) - tas jāizmanto un varbūt jāmēģina sazīmēt vēl kāda 'ekstra'!

otrdiena, 2016. gada 12. jūlijs

102 un 57!

Sen te nekas nav rakstīts, bet nu galīgi nav laika pieķerties ko uzrakstīt... Tāpēc šoreiz īsi - par diviem lieliskiem pagājušās nedēļas jaunumiem! Izdevās sagaidīti ieraudzīt un atrast sev jaunu dienastauriņu sugu un samērā negaidīti atzīmējās viena no dažām trūkstošajām spāru sugām. 
Kazeņu raibenis (Brenthis daphne)
Par jauno dienastauriņu sugu - kazeņu raibeni (Brenthis daphne) patiesībā nav pat īsti vairs daudz ko rakstīt, jo kā varbūt esat jau šur un tur lasījuši vai dzirdējuši, tad šī suga ir jaunākais papildinājums Latvijas tauriņu faunā - 2. jūlijā tā tika konstatēta divās vietās Latvijas pašā DR galā! Par atklāšanas apstākļiem pāris teikumi mazliet vēlāk, bet tāds konspektīvs apskats par kazeņu raibeni atrodams šajā Dabasdati.lv rakstā (ja nu kāds vēl to nav lasījis). Līdz ko kļuva skaidrs, ka tik tiešām te būs runa par jaunu sugu Latvijai, jau pirmdien 4. jūlijā biju gatavs sēsties autobusā uz Liepāju cerībā kādu tauriņu tur atrast. Taču par cik tauriņa atrašanas vieta tomēr ir samērā patālu no Liepājas, kājām īsti neaizsniedzamā attālumā, tad biju izplānojis, ka varētu mēģināt iekrāmēties busā kopā ar velosipēdu! Mans plāns gan ātri vien sāka šķobīties, kad, ierodoties autoostā, konstatēju, ka pieturā uz autobusu gaida pūlis cilvēku. Nez ko tā pēkšņi visiem pirmdienas rītā savajadzējies uz Liepājas pusi? Biļeti par laimi nopircis nebiju un tad nu šo nesekmīgo plānu iemainīju pret braucienu uz Bausku - cerībā sastapt sārmeņu resngalvīti un kādu citu labumu. Taču arī šis plāns izvērtās par fiasko - neko neredzēju. Lai nu kā - apstākļi sakrita, ka līdz kazeņu raibeņa vietām izdevās tik vien sestdien, kad tad arī sekmīgi izdevās šo skaistuli ieraudzīt! Vispār jau pēc izskata tomēr ļoti raksturīga suga - sākumā domāju vai varēs to tā tur tik viegli atrast, bet kā pirmo tauriņu pamanīju sēžam uz zieda, tā bija skaidrs, ka tas ir VIŅŠ. 102 suga manā dienastauriņu listē - cerams, ka šogad vēl ne pēdējā! 
Kazeņu raibenis (Brenthis daphne)
Ja mazliet pieskaras sugas atklāšanas hronoloģijai, tad īstenībā nebija tur viss tik vienkārši kā sākotnēji šķita. Pirmā droši pierādītā kazeņu raibeņa novērojuma lauri tā kā pienākas Santai Bizunai, kas vienu aizdomīgu raibeni šajā zīmīgajā 2. jūlija datumā gana labā kvalitātē bija nofotogrāfējusi Grobiņas novada Brienamā purva apkārtnē. Taču ne mazāk liels nopelns sugas atklāšanā patiesībā pienākas Jānim Jansonam, kas turpat dabasdati.lv komentāros jau šad un tad interesējās par šīs Latvijā potenciāli sastopamās sugas atpazīšanu. Arī 3. jūlija rītā tieši bija šāda diskusija un tieši šīs diskusijas iespaidā Santa papētīja savas iepriekšējā dienā uzņemtās bildes starp kurām tad nejauši atradās šis viens nobildēts kazeņu raibeņa eksemplārs. Arī pats Jānis 2. jūlijā Vaiņodes un Saldus robežas apkārtnē netālu no Lietuvas robežas patiesībā bija nofotogrāfējis vienu aizdomīgu tauriņu, ko pats bija klasificējis kā 'Brenthis daphne kandidātu', taču diemžēl nebija izdevies iegūt spārnu apakšpuses foto un tā tas novērojums mazliet paslīdēja garām līdz brīdim, kad 4. jūlijā Mārīte Ramša netālu no šī Jāņa novērojuma vietas (~2km attālumā) jau visai pārliecinoši dokumentēja kazeņu raibeņa klātbūtni šajā apkārtnē. Atgriežoties pie šī novērojuma vēlāk (un nu jau ar personīgu pieredzi ar kazeņu raibeni dabā) - nav šaubu, ka arī Jāņa 2. jūlijā novērotais tauriņš ir kazeņu raibenis, ko arī viņš pats 9. jūlijā apstiprināja, šajā vietā lieliski iemūžinot vairākus īp. no visām iespējamajām pusēm. Līdz ar to laikam sanāk, ka pēc būtības par kazeņu raibeņa atklājējiem jāsauc divi cilvēki - Santa Bizuna un Jānis Jansons! Jebkurā gadījumā - fantastisks novērojums! Šogad vispār ir visai daudz ļoti interesantu un vērtīgu dienastauriņu novērojumu - acīmredzot Tauriņu vērošanas akcija dod savu pienesumu! Tā teikt, jo vairāk acu pāru, kas meklē un vēro, jo vairāk ko interesantu var atrast. Tad atliek vien novēlēt tik pat grandiozu turpinājumu nākamajos gados - vēl jau ir šādas tādas ļoti interesantas sugas, ko varētu un vajadzētu mēģināt atrast.   
Dzeltenkāju upjuspāre (Stylurus flavipes)
Pēc veiksmīgā kazeņu raibeņa brauciena mans gadā redzēto dienastauriņu saraksts bija uzskrējis jau līdz 88 sugām un centos izmantot to, ka esmu 'uz viļņa' un svētdien ripinājos uz Vangažu pusi, kur gribēju pārbaudīt vai tomēr nevar kaut kur izspiest drudzeņu zilenīti + ieķeksēt mazo atraitnīšu raibeni un cerams arī kārklu zaigraibeni. Diemžēl arī šoreiz piedzīvoju fiasko - neredzēju neko jaunu! Vismaz no ne no tauriņiem, jo absolūti negaidīti nelielā lupīnu audzē netālu no Lapmežu mājām Siguldas šosejas malā, sastapu glītu dzelteni melnu spāri - dzletenkāju upjuspāri (Stylurus flavipes)! Pirmais redzētais eksemplārs gan īpaši fotogrāfēties nevēlējās, bet nu vismaz kādu dokumentālu kadru ieguvu. Biju gan mazliet tādā neticībā, jo šis novērojums mani pārsteidza pilnīgi nesagatavotu! Biju pilnīgi koncentrējies tauriņiem un prātā pat neapsvēru iespēju šajā dienā kādu jaunu spāru sugu ieraudzīt. T.i. dzletenkāju upjuspāri biju plānojis braukt skatīties augustā kaut kur Daugavas augšteces apkārtnē, bet ne jau jūlija pirmajā pusē Krievupes apkārtnē.. 
Dzeltenkāju upjuspāre (Stylurus flavipes)
Ja tā tagad padomā, tad jau pilnīgi neticams un negaidīts šis novērojums nav, jo ir zināms, ka šī suga dzīvo Gaujas lejtecē. Piemēram, no iepriekšējiem pieciem Dabasdati.lv ziņojumiem viens ir kā reizi no Ādažu poligona - kādu 4-5km attālumā no Gaujas. Mana novērojuma vieta no Gaujas ir vien kādu 2km attālumā, tātad skaidrs, ka mani redzētie eksemplāri šķīlušies ir tur, jo citas šai sugai piemērotas ūdenstilpnes (tā apdzīvo g.k. lielo upju lejteces u.c. lēni tekošas upes ar smilšainu dibenu) apkārtnē nemaz nav. Par laimi man, šajā vietā bija sastopams nevis viens vienīgs eksemplārs, bet kādi divi - un otrais jau bija daudz pateicīgāks fotomodelis. Tā kā dzeltenkāju upjuspāre ir tāda samērā vēla suga, kas mūsu platuma grādos varētu būt, ka tikai jūlijā vien sāk lidot, tad pieņemu, ka arī šie eksemplāri bija ne pārāk sen izšķīlušies. No līdzīgās melnkāju upjuspāres atšķiras tiešām ar kāju (īpaši cisku) krāsu, atšķirīgā krūšu zīmējuma un citām niansēm. Jauki - negaidīta 57. spāru suga manā listē! Atliek tikai divas tādas daudz maz reālas sugas, ko vēl varētu cerēt ieraudzīt - Sibīrijas dižspāre un sarkandzīslu klajumspāre. Pārējās divas - klejotājdižspāre un debeszilā dižspāre varētu būt visai ciets rieksts. Tad jau reālāk kādu Latvijai jaunu spāru sugu atrast! 

pirmdiena, 2016. gada 13. jūnijs

Strautuspāre - 56!

Strautuspāre (Cordulegaster bolonii)
Atkal lieli prieki 'manā sētā' - jau trešā jaunā spāru suga šogad! Beidzot ilgi gaidītā strautuspāre (Cordulegaster boltonii) ir rokā! Nu labi, rokā gluži ne - atstāju, protams, lidot brīvībā, bet vismaz foto kadri ir iegūti! Vakar īstenībā jau mazliet pasiekalojos ap Mareka Ieviņa šīs sugas ziņojumu Dabasdatos un atstāju pat komentāru: "Ehh.. šo skaistumu kāroju ieraudzīt :)" un ar šādu domu zemapziņā pat nedaudz plānoju savu šodienas maršrutu. T.i. pēc dienastauriņu monitoringa maršruta iziešanas, bija kādas 4-5 stundas līdz vilcienam, ko nolēmu īsināt aizripinot uz Beverīnas novadu paskatīties kādi tur tauriņi dzīvo. Kartē paskatīju, ka tur Bāles apkārtnē Gaujā ietek šādas tādas nelielas upītes - varbūt piemērotas priekš strautuspāres? Kāpēc gan nepārbaudīt? Līdz ar to, ja pietiktu laiks, biju ieplānojis aizripināties līdz vienai no šādām upītēm - Miegupītei. Laiks pietika un tur arī tiešām aizminos, taču tur no strautuspāres nebija ne miņas. Taču saskumis nebiju, jo par laimi vienu eksemplāru biju jau paspējis atrast kādas 30 minūtes iepriekš! Jāsaka, ka novērošanas vietā biotops nekāds īpaši specifisks nebija - vienkāršs meža ceļš, kur spāri atradu atpūšoties (un intensīvi kaut ko gremojot) uz ceļmalā sazāģēto kārklu zariem, taču, pētot tagad kartē, turpat netālu no novērošanas vietas tek arī upītes ar nosaukumu Braslava un Robežupīte. Nezinu gan kādas tās izskatās dabā, bet varbūt piemērotas strautuspārei?
Strautuspāre (Cordulegaster bolonii)
Strautuspāre (Cordulegaster bolonii)
Šo upīšu piemērotība ir tiešām būtisks faktors, jo strautuspāre ir tāda visai interesanta suga ar samērā specifiskām ekoloģiskajām prasībām - tā tiešām apdzīvo g.k. nelielas, diezgan strauji tekošas upītes ar dzidru ūdeni un zemu augāja daudzumu (ideālā variantā - pat bez īpaši nekāda augāja). Nereti tās varot pat būt tādas kā nelielas urgas, kurām var gandrīz vai ar vienu soli pārkāpt pāri. Taču varot arī būt mazliet lielākas upītes, taču tad tomēr arī svarīgi, lai tās tomēr būtu gana strauji tekošas. Interesanti, ka spāre ir ļoti liela - tātad tajās upītēs tomēr barības pietiek, lai kāpurs varētu augt un baroties. Iespējams dzīvi atvieglo fakts, ka nav īpaši jākonkurē par barību ar citu spāru kāpuriem? Jo tādos nelielos, dzidros strautos īsti citas spāres nemaz nav (mazliet lielākās upītēs jau gan var būt arī kāda cita spāre). Tiesa tā attīstība nenotiek nemaz tik ātri un kāpurs ūdenī varot pavadīt 2 līdz pat 5 gadus. Pieaugušās spāres, protams, ir labas lidotājas un medībās vari aizklīst arī samērā tālu no sava dzimtā strauta. Latvijā kopumā strautuspāre nekāds ekstremāls retums nav (taču tik un tā īpaši aizsargājama suga) - regulāri novēro gan pie Gaujas mazajām pietekām, gan Kurzemē, gan arī citur. Katrā ziņā ir vesela sauja retāku spāru, taču man līdz šim nebija paveicies šo redzēt. Prieks! Vēl tad šogad augustā jāatrod Daugavas augštecē dzletenkāju upjuspāre un šī gada spāru 'programma' būs izpildīta ar uzviju!
Arī tauriņu ziņā dzīve rit uz priekšu - šogad jau listē ir 67 sugas (foto tātad šajā ierakstā)! 

ceturtdiena, 2016. gada 9. jūnijs

Tauriņu vasara 2016

Tā... Ir beidzot pienācis laiks tā nopietnāk atskaitīties par šajā vasarā redzētajiem tauriņiem! Jo ir tiešām redzēti daudz! Katram tauriņu izbraucienam atsevišķu ierakstu laikam nebūs spēka uzrakstīt, tāpēc viss būs te vienkopus - jeb pareizāk sakot, te būs šajā gadā novēroto tauriņu sugu saraksts. Ar bildēm! Un varbūt vēlāk arī ar kādu citu info. Bildes visas uzņemtas šajā gadā - kā nu kurai sugai man ir pagaidām sanācis. Dažām sugām kadri ir tiešām stipri dokumentāli, bet ja sezonas laikā izdosies sagūt labākus - nomainīšu. Bet nu vispirms īsumā par šī gada tauriņu vērošanas 'programmu' - ilgu laiku svārstījos vai mēģināt vai nemēģināt pārspēt Sintijas Elfertes viena gada laikā redzēto sugu rekordu - 91! Šķita, ka, visu kārtīgi saplānojot, to varētu būt reāli izdarīt. 27. maija vakarā beidzot tā kārtīgi nolēmu, ka jā - jāmēģina! Nākamajās dienās uzreiz mērķtiecīgi apmeklēju gan Garkalni, gan Čužu purvu, gan dažas vietas Rīgas apkārtnē, lai 'ieķeksētu' tur tajā brīdī lidojošās sugas, ko vēlāk sezonā vairs nebūs iespējams apskatīt. Tad sāku rūpīgi pārlikt galvā kādiem tad būtu jābūt turpmākajiem braucieniem, lai šo mērķi sasniegtu. Un šajā brīdī sapratu, ka tā taču būtu baigā braukāšana! It kā jau nekas tik briesmīgi traks, bet reāli tas nozīmētu, ka no darba brīvajās dienās būtu nevis tāda zināma brīvība un varētu 'bez stresa' izlemt kur man šajā dienā gribētos braukt, bet būtu strikti jābrauc tur vai kaut kur citur, lai konkrēti mēģinātu ieraudzīt kādu tauriņu sugu. Sāku domāt, ka laikam tomēr neesmu visas brīvās dienas gatavs ziedot tieši šādai tauriņu ķeksēšanai - drīzāk labprātāk apmeklētu kādas iepriekš neapmeklētas vietas, pameklētu arī kādu interesantu vaboļu vai kukaiņu sugu utml. Tas būtu grūtāk izdarāms, ja visus spēkus ziedotu tikai tauriņu sugu medībām. Līdz ar to var teikt, ka mana apņemšanās pārspēt šo rekordu noturējās apmēram 5 dienas un nu es to esmu atmetis. Tā teikt, mērķtiecīgi uz to neiešu - kā būs, tā būs. Tiesa pēdējās dažas dienas ir bijušas gana veiksmīgas un sezonā vēl plānā ir beidzot aizbraukt apskatīties Esparsetu zilenīti, iegūt labus kadrus ar sārmeņu resngalvīti, kāds brauciens uz Daugavpils apkārtni trūkstošo smilšvaboļu sugu raudzīties (un arī tauriņus tad pie reizes), tā ka beigu beigās varbūt sugu saraksts būs visai garš, bet nu to tad redzēs gada beigās. Varbūt izdosies pārspēt savu iepriekšējo labāko rezultātu - 86 sugas [9. jūlijā šo manu labāko rezultātu man arī izdevās pārspēt!]. Pašlaik manā sugu sarakstā ir 98 sugas!

2016. GADA DIENASTAURIŅU SUGU LISTE
Sugas sakārtotas pēc to pirmā novērojuma datuma. Foto - labākais, ko šajā gadā izdevies iegūt, var nebūt arī no pirmā novērojuma.

28. marts
1. PARASTAIS NĀTRU RAIBENIS (Aglais urticae) - Gātciems, Jūrmalas n.
08.jūnijs, Limbažu n.
2. KRŪKĻU BALTENIS (Gonepteryx rhamni) - Ķemeru nacionālais parks, Jūrmalas n.
15. maijs, Madonas n.
12. aprīlis
3. BĒRZU RAIBENIS (Nymphalis antiopa) - Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.
7. maijs, Dundagas n.
4. JĀŅOGU RAIBENIS (Polygonia c-album) -  Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.
15. maijs, Madonas n.
5. KĀRKLU RAIBENIS (Nymphalis xanthomelas) - Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.
12. aprīlis, Jaunjelgavas n.
6. ACAINAIS RAIBENIS (Inachis io) - Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.
31. aprīlis, Skrundas n.
27. aprīlis
7. ĶĒRSU BALTENIS (Anthocharis cardamines) - pie Kļešņiku purva, Ciblas n.
10. maijs, Ozolnieku n.
8. AVEŅU ASTAINĪTIS (Calophrys rubi) - Kļešņiku purvs, Ciblas n.
1. maijs, Skrundas n.
30. aprīlis
9. PAPUVES RAIBENIS (Isoria lathonia) - Skrunda, Skrundas n.
31. aprīlis, Skrundas n.
1. maijs
10. MAZAIS NĀTRU RAIBENIS (Araschnia levana) - Skrundas zivju dīķu apk., Skrundas n.
15.maijs, Madonas n.
20. jūlijs, Līgatnes n.
23. maijs, Krustpils n.
11. KĀĻU BALTENIS (Pieris napi) - Skrundas zivju dīķu apk., Skrundas n.
1. maijs, Skrundas n.
12. PARASTAIS RESNGALVĪTIS (Pyrgus malvae) - Skrunda, Skrundas n.
23. maijs, Krustpils n.
7. maijs
13. DEDESTIŅU BALTENIS (Leptidea sinapis) - Kolka, Dundagas n.
6. jūnijs, Kandavas n.
11. maijs
14. BRŪNAIS ZELTAINĪTIS (Lycaena tityrus) - Dalbe, Ozolnieku n.
23. maijs, Krustpils n.
15. maijs
15. KĀPOSTU BALTENIS (Pieris brassicae) - Krustkalni, Madonas n.
8. jūnijs, Limbažu n.
16. KRŪKĻU ZILENĪTIS (Celastrina argiolus) - Krustkalni, Madonas n.
15. maijs, Madonas n.
7. jūlijs, Salaspils n.
17. ČEMURZIEŽU DIŽTAURIŅŠ (Papilio machaon) - Krustkalni, Madonas n.
20. jūlijs, Amatas n.
21. maijs
18. DADŽU RAIBENIS (Vanessa cardui) - Lubāns, Zvidzes kanāls, Madonas n.
19. jūlijs, Limbažu n.
10. jūlijs, Garkalnes n.
23. maijs
19. PARASTAIS PURVRAIBENIS (Boloria selene) - Atašienes apk., Krustpils n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
10. jūnijs, Daugavpils n.
20. AGRAIS PURVRAIBENIS (Boloria euphrosyne) - Lielais Pelečāres purvs, Krustpils n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
21. PURVA SAMTENIS (Oeneis jutta) - Lielais Pelečāres purvs, Krustpils n.
23. maijs, Krustpils n.
22. DZELTENAIS GĀRŠAS RESNGALVĪTIS (Carterocephalus palaemon) - Kristakrūgs, Krustpils n.
8. jūnijs, Sēmes n.
23. PARASTAIS SĪKSAMTENIS (Coenonympha pamphilus) - A12 pie Teiču purva, Krustpils n.
6. jūnijs, Tukuma n.
24. MAZAIS VIJOLĪŠU PURVRAIBENIS (Boloria dia) - A12, pie Teiču purva, Krustpils n.

10. jūlijs, Inčukalna n. 
7. jūlijs, Stopiņu n.
25. PARASTAIS PĻAVRAIBENIS (Melitaea athalia) - Atašienes apk., Krustpils n.
23. maijs, Krustpils n.
26. MELNAIS GĀRŠAS RESNGALVĪTIS (Carterocephalus palaemon) - Atašiene, Krustpils n.
23. maijs, Krustpils n.
27. BALDRIĀNU PĻAVRAIBENIS (Melitaea diamina) - Atašiene, Krustpils n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
27. maijs
28. AGRAIS SAMTENIS (Lasiommata petropolitana) - Lielo Kangaru apk., Ogres n.
27. maijs, Ogres n.
29. CĪRULĪŠU DIŽTAURIŅŠ (Parnassius mnemosyne) - Lielo Kangaru apk., Ogres n.
27. maijs, Ogres n.
28. maijs
30. PARASTAIS ZELTAINĪTIS (Lycaena phlaeas) - Garkalne, Garkalnes n.
10. jūnijs, Daugavpils n.
31. SĪKAIS ZILENĪTIS (Cupido minimus) - Garkalne, Garkalnes n.
6. jūnijs, Tukuma n.
32. ZELTLAPU RESNGALVĪTIS (Pyrgus serratulae) - Garkalne, Garkalnes n.
28. maijs, Garkalnes n.
33. PARASTAIS ZILENĪTIS (Polyommatus icarus) - Krievupe, Garkalnes n.
31. maijs, Salaspils n.
29. maijs
34. GAIĻBIKSĪŠU SĪKRAIBENIS (Hamearis lucina) - Čužu purvs, Kandavas n.
29. maijs, Kandavas n.
35. EGLĀJU SAMTENIS (Pararge aegeria) - Čužu purvs, Kandavas n.
29. maijs, Kandavas n.
36. SKABIOZU PĻAVRAIBENIS (Euphydryas aurinia) - Čužu purvs, Kandavas n.
29. maijs, Kandavas n.
31. maijs
37. LIELAIS MEŽA RESNGALVĪTIS (Ochlodes sylvanus) - Dole, Salaspils n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
38. MAURAGU PĻAVRAIBENIS (Melitaea cinxia) - Dole, Salaspils n.
31. maijs, Salaspils n.
31. maijs, Salaspils n.
1. jūnijs
39. MŪRU SAMTENIS (Lasiommata megera) - Iļģuciems, Rīga
1. jūnijs, Rīga
24. jūlijs, Ikšķiles n.
6. jūnijs
40. MEŽA ZILENĪTIS (Cyaniris semiargus) - Dumpju dīķa apk., Kandavas n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
6. jūnijs, Kandavas n.
41. PĻAVAS DZELTENIS (Colias hyale) - Lejaslangsēde, Kandavas n.
10. jūlijs, Garkalnes n.
42. NORAS SAMTENIS (Lasiommata maera) - Melnais mežs, Kandavas n.
6. jūnijs, Kandavas n.
43. LAPKOKU BALTENIS (Aporia crataegi) - Melnais mežs, Kandavas n.
8. jūnijs, Limbažu n.
7. jūnijs
44. LAUKA SĪKSAMTENIS (Coenonympha arcania) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
8. jūnijs, Limbažu n.
45. SŪREŅU PURVRAIBENIS (Boloria eunomia) - Tīrpurvs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
46. PURVA DZELTENIS (Colias palaeno) - Tīrpurvs, Smiltenes n.
12. jūnijs, Ķekavas n.
47. PURVA SĪKSAMTENIS (Coenonympha tullia) - Tīrpurvs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
48. DZĒRVEŅU RAIBENIS (Boloria aquilionaria) - Tīrpurvs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
49. LIELAIS VIJOLĪŠU PURVRAIBENIS (Boloria titania) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
50. PĻAVAS SĪKSAMTENIS (Coenonympha glycerion) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
51. BRŪNVĀLĪŠU RAIBENIS (Brenthis ino) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
8. jūnijs, Sējas n.
10. jūlijs, Garkalnes n.
52. SPOGULĪŠU RESNGALVĪTIS (Heteropterus morpheus) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
53. MEŽA SĪKSAMTENIS (Coenonympha hero) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
10. jūnijs, Daugavpils n.
54. ZILEŅU ZILENĪTIS (Plebeius optilete) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.
12. jūnijs, Olaines n.
55. MAZAIS SKĀBEŅU ZELTAINĪTIS (Lycaena hippothoe) - Mežmaļu apk., Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
10. jūnijs, Daugavpils n.
56. GANDREŅU ZILENĪTIS (Eumedonia eumedon) - Mežmaļu apk., Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
57. VĪĶU ZILENĪTIS (Polyommatus amandus) - Aumeistaru pagrieziens, Smiltenes n.
13. jūnijs, Beverīnas n.
7. jūnijs, Smiltenes n.
8. jūnijs
58. APŠU RAIBENIS (Limenitis populi) - Vidrižu apk., Limbažu n.
8. jūnijs, Limbažu n.
59. OŠU PĻAVRAIBENIS (Euphydryas maturna) - Vidrižu apk., Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
8. jūnijs, Limbažu n.
60. GĀRŠAS SAMTENIS (Lopinga achine) - Vidrižu apk., Limbažu n.
8. jūnijs, Limbažu n.
61. LIELAIS NĀTRU RAIBENIS (Vanessa atalanta) - Vidrižu apk., Limbažu n.
8. jūnijs, Limbažu n.

62. PLŪMJU ASTAINĪTIS (Satyrium pruni) - Vidrižu/Laugas purvu apk., Limbažu n.
8. jūnijs, Smiltenes n.
9. jūnijs
63. GOBU ASTAINĪTIS (Satyrium w-album) - Kuldīgas iela, Rīga
9. jūnijs, Rīga
10. jūnijs
64. VIOLETAIS ZELTAINĪTIS (Lycaena alciphron) - Daugavpils apkārtne, Daugavpils n.
10. jūnijs, Daugavpils n.
[65.] CEĻTEKU PĻAVRAIBENIS (Melitaea didyma), KĀPURS - Daugavpils apkārtne, Daugavpils n. .
10. jūnijs, Daugavpils n.
22. jūlijs, Daugavpils n.
12. jūnijs
66. RĀCEŅU BALTENIS (Pieris rapae) - Pavasaru apk., Olaines n.
12. jūnijs, Olaines n.
13. jūnijs
67. LIELAIS SKĀBEŅU ZELTAINĪTIS (Lycaena dispar) - Leokādijas, Priekuļu n.
13. jūnijs, Priekuļu n.
20. jūnijs
68. PARASTAIS SAMTENIS (Aphanthopus hyperantus) -Vidrižu apk., Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
69. SAUSSERŽU RAIBENIS (Limenitis camilla) - Vidrižu apk., Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
70. TUMŠBRŪNAIS ZILENĪTIS (Aricia artaxerxes) - Vidrižu apk., Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
71. PARASTAIS PERLAMUTRA RAIBENIS (Argynnis aglaja) - Vidrižu apk., Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
72. BRŪNDZELTENAIS PĻAVAS RENSGALVĪTIS (Thymelicus sylvestris) - Vidrižu apk., Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
73. PĻAVAS VĒRŠACĪTIS (Maniola jurtina) - Inte, Limbažu n.
20. jūnijs, Limbažu n.
74. LIELAIS ATRAITNĪŠU RAIBENIS (Argynnis adippe) - Stienes apk., Limbažu n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
25. jūnijs
75. OZOLU ASTAINĪTS (Satyrium ilicis) - Dukuļu apk., Priekuļu n.
25. jūnijs, Priekuļu n. 
76. MELNŪSAINAIS PĻAVAS RESNGALVĪTIS (Thymelicus lineola) - Vaives dzirnavas, Priekuļu n.
25. jūnijs, Priekuļu n.
25. jūnijs, Priekuļu n

7. jūlijs

77. ZELTGALVĪŠU ZELTAINĪTIS (Lycaena virgaureae) - Vecumnieku n.
7. jūlijs, Vecumnieku n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
78. MAZAIS VIRŠU ZILENĪTIS (Plebejus argus) - Vecumnieku n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
79. LIELASI VIRŠU ZILENĪTIS (Plebejus idas) - Vecumnieku n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
80. LIELAIS MEŽA RAIBENIS (Argynnis paphia) - Riekstukalna apk., Baldones n.
10. jūlijs, Ropažu n.
81. SAULROZĪŠU RESNGALVĪTIS (Pyrgus alveus) - Dole/Dārziņi, Salaspils n.
7. jūlijs, Salaspils n.
9. jūlijs
82. PARASTAIS SILSAMTENIS (Hipparchia semele) - Akmensrags, Pāvilostas n.
9. jūlijs, Pāvilostas n.
83. LIELAIS MĀRSILU ZILENĪTIS (Maculinea arion) - Akmensrags, Pāvilostas n.
9. jūlijs, Pāvilostas n.
9. jūlijs, Pāvilostas n.
84. SIENA VĒRŠACĪTIS (Hyponephele lycaon) - Akmensragas, Pāvilostas n.
9. jūlijs, Pāvilostas n.
85. BRŪNVĀLĪŠU ZILENĪTIS (Maculinea teleius) - Vītiņu pļavas, Grobiņas n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
86. KAZEŅU RAIBENIS (Brenthis daphne) - Brienamā purva apk., Grobiņas n.
9. jūlijs, Grobiņas n. 
9. jūlijs, Grobiņas n.
87. ATRAITNĪŠU RAIBENIS (Argynnis laodice) - Brienamā purva apk., Grobiņas n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
9. jūlijs, Grobiņas n.
88. APŠU ZAIGRAIBENIS (Apatura ilia) - Gaviezes stacija, Grobiņas n.
9. jūlijs, Grobiņas n.

16. jūnijs
89. MAZAIS MEŽA RENSGALVĪTIS (Hesperia comma) - Garkalne, Garkalnes n.
16. jūnijs, Garkalnes n.
16. jūnijs, Garkalnes n.
90. MAZAIS ATRAITNĪŠU RAIBENIS (Agynnis niobe) - Garkalne, Garkalnes n.
16. jūnijs, Garkalnes n.
16. jūnijs, Garkalnes n.
18. jūnijs
91. SILA BRŪNULIS (Erebia ligea) - Ērgļu apk., Ērgļu n.
18. jūnijs, Ērgļu n.
92. KĀRKLU ZAIGRAIBENIS (Apatura iris) - Ērgļu apk., Ērgļu n.
18. jūnijs, Ērgļu n.
20. jūnijs
93. ASTAINAIS ZILENĪTIS (Everes argiades) - Melturi, Amatas n.
20. jūlijs, Amatas n.
20. jūlijs, Amatas n.

22.jūlijs
94. LIELAIS SILSAMTENIS (Hipparchia alcyone) - Līksnas apk., Daugavpils n.
22. jūlijs, Daugavpils n.
95. REZĒDU BALTENIS (Pontia edusa) - Līksnas apk., Daugavpils n.
22. jūlijs, Daugavpils n.
24. jūlijs
96. BĒRZU ZEFĪRS (Thecla betulae) - Saulkalne, Salaspils n.
24. jūlijs, Salaspils n.
97. OZOLU ZEFĪRS (Favonius quercus) - Ogres apk., Ikšķiles n.,
27. jūlijs, Rīga
7. augusts
98. GĀRŠAS BRŪNULIS (Erebius aethiops) - Ķemeru apk., Engures n.
7. augusts, Engures n.
7. augusts, Engures n.