 |
| Zemteku (Veronica officinalis) pudurītis Baložu apkārtnē |
Nākamajā dienā pēc atgriešanās no Jāņu svinībām bija jādodas uz darbu, bet nu vēlā pēcpusdienā jau varēju būt brīvs. Ko lai sadara? Izdomāju uz kādām pāris stundām aizstaigāt pāri Dienvidu tiltam uz Baložu pusi. Tur iepriekšējos gados biju sev atklājis nosacīti interesantu biotopu - sausu, smilšainu elektrolīniju, kur vietām aug gan mārsili, gan citi sausu vietu augi. Bez šaubām šķita, ka tur jau nu gan kādām tīklblaktīm būtu jādzīvo! Un dzīvoja ar! Pirms pievēršamies tīklblakšu tēmai, gan jāatzīmē, ka dienas interesantākais novērojums bija nevis kāda no tām, bet gan viena vairogblakšu suga!
 |
| Vairogblaktis Stagonomus bipunctatus |
Konkrēti runa ir par vairogblakti Stagonomus bipunctatus, ko biju sezonas sākumā principā noskatījis kā sugu, ko varētu šogad mēģināt pat tā speciāli pameklēt. Teorētiski meklēšanai nevajadzēja būt pārlieku sarežģītai, jo šī konkrētā blakts g.k. ir saistīta ar vienu no veroniku sugām - zemteku (Veronica officinalis). Jāatzīst, ka nespēju tā atmiņā atsaukt, ka būtu pirms tam dzīvē kādu zemteku redzējis, bet gūgles attēlos augs izskatījās tomēr pietiekami raksturīgs. Šajā pastaigā beidzot izdevās kaut ko līdzīgu dabā pamanīt - beidzot tāds pirmais apzinātais šī auga atrašanas gadījums manā dzīvē! Varētu teikt, ka izdevās pat ļoti veiksmīgi, jo jau uzreiz šajā pirmajā atrastajā auga vietā pletās samērā glīta pāris kvadrātmetru liela audzīte. Tāds kā neliels paklājiņš. Ķēros tad pārbaudīt vai tur nesēž meklētā vairogblakts. Vispirms nedaudz viltus trauksmi sacēla izmērā līdzīgā Eysarcoris aeneus, kas rāpoja zem viena no zemtekas ložņājošajiem stublājiem. Nevarētu teikt, ka loloju pārāk lielas cerības sastapt meklēto blakti, jo tomēr šķita - kādas iespējas, ka izdodas ar pirmo piegājienu atrast? Taču izdevās! Nepagāja ne 5 minūtes (īstenībā labi ja divas) no meklējumu sākuma, kad pašā paklāja viducī, zem auga stumbriem atradās Stagonomus bipunctatus pārītis!
 |
| Vairogblakts Stagonomus bipunctatus |
 |
| Vairogblakts Stagonomus bipunctatus |
Šī vairogblakts ir izmērā viena no mazākajām Latvijā sastopamajām vairogblaktīm - vien 5-6mm, taču viena no košākajām un vieglāk atpazīstamajām. Apdzīvo tātad tādus biotopus kādos aug galvenais barības augs, zemteka - sausos priežu mežos utml. biotopos. Lai arī šī vairogblakts ir sastopama principā visās kaimiņvalstīs (tajā skaitā arī Somijas dienvidos), interesanti, ka neatrodu nevienu atsauci par to, ka šī suga būtu atrasta arī Latvijā! Vismaz publicētu datu nav! Būs tagad jāmēģina ievākt informācija no citiem pētniekiem vai nav paslēpušies arī kādi nepublicēti dati, bet tīri teorētiski - var gadīties, ka ir izdevies atrast jaunu sugu Latvijai! Skaidrs, ka tas īsti nekāds pārsteigums nav, jo, ņemot vērā sugas izplatību citur, bija 100% skaidrs, ka sugai ir jābūt sastopamai arī Latvijā. Tā teikt, sugas atrašana bija tikai laika jautājums jeb 'дело техники'. Vairākās valstīs (piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā) gan suga ir iekļauta apdraudēto un aizsargājamo sugu sarakstos, tātad principā retums. Kāda ir situācija ar šo sugu Latvijā, protams, grūti pateikt, taču interesanti, ka Somijā vairums atradumu savukārt ir periodā kopš 1999. gada - tātad varbūt var teikt, ka ir vērojams populācijas pieaugums? Varbūt Latvijā ir līdzīgi? Jebkurā gadījumā pašam liels prieks par šo atradumu, jo, lai arī tā, protams, bija veiksme to atrast ar pirmo piegājienu, tomēr pamatā jau bija mērķtiecīga izvēlētā objekta meklēšana. Vienmēr liels prieks, ja tas kas tiek speciāli meklēts tiek arī atrasts.
 |
| Tīklblakts Derephysia cristata |
 |
| Tīklblakts Acalypta gracilis |
Bet nu pie tīklblaktīm! G.k. savus meklējumus koncentrēju jau minētās elektrolīnijas ietvaros, kas vairākos posmos bija tiešām tāda jauki smilšaina. Vietām varbūt pat pārāk smilšaina (tāda kā iekšzemes klejojošā kāpa) kur nekādu augu nemaz neauga. Visproduktīvākais izrādījās šīs elektrolīnijas gals, kas atduras pret Rīgas ielu starp Titurgu un Baložiem. Tur sausā uzkalniņā starp vībotņu ceriem izdevās atrast gan jau iepriekš Doles dzlezceļmalā sastaptās Derephysia cristata, gan jau kārtējo reizi Acalypta gracilis, kas sāk iezīmēties kā viena no biežākajām šīs ģints sugām. Vai varbūt viena no vienkāršāk atrodamajām? Lai nu kā - abas sugas zem lauka vībotņu (Artemisia campestris) ceriem varēja tur atrast bez īpaši lielām problēmām.
 |
| Tīklblakts Acalypta marginata |
 |
| Tīklblakts Acalypta marginata |
Daudz lielāks prieks bija par citām Acalypta ģints blaktīm, kas stipri atgādināja iepriekšējā dienā Trikātas pusē fotogrāfēto īpatni par kuru tā ar 100% pārliecību nevarēju izdomāt - vai tā marginata vai nigrina. Par šiem diviem eksemplāriem gan man šaubu nav - Acalypta marginata. Pirmais īpatnis ir jo īpaši raksturīgs, jo segspārnu centrālais, gareniskais laukums ir ļoti šaurs - vien 3 šūnu platumā (tik vienā rindiņā 4 šūnas). Otram eksemplāram šis laukums ir mazliet platāks - jau g.k. 4 šūnu platumā (lai gan ir arī diezgan daudz rindas ar 3 šūnām), bet, pēc visa spriežot, arī šim būtu jābūt A.marginata. Vispār tā salīdzinot, aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka arī Trikātas eksemplārs būs vien šī suga. Tipiskam nigrina īpatnim šim centrālajam laukumam vajadzētu būt vēl platākam - 4-5 šūnu platumā. Arī ķermenim kopumā jābūt platākam, apaļākam. Jebkurā gadījumā - šī tad ir pavisam droši 18. tīklblakšu suga šajā gadā. Un piektā no sešām Acalypta ģints sugām, kas ir pavisam negaidīti, jo principā biju morāli gatavs tam, ka gada laikā izdosies sastapt varbūt maksimums kādas trīs šīs ģints sugas, jo tomēr šīs tīklblaktis ir ļoti sīkas (2-3mm) un kopumā grūti atrodamas. Tad jau redzēs vai izdosies atrast arī trūkstošo sesto sugu, bet ja arī neizdosies - tāpat jūtos jau savu programmu stipri pārpildījis! Vēl tikai divas sugas līdz 20 - neticami!
 |
| Tīklblakts Acalypta carinata mikrobiotops |
 |
| Tīklblakts Acalypta carinata |
 |
| Tīklblakts Acalypta carinata |
 |
| Tīklblakts Acalypta carinata |
Ar to gan tīklblakšu vērošana nebeidzās, jo vēl izdevās atrast arī pirms tam Skrundas apkārtnē vienīgo reizi redzēto Acalypta carinata, ko arī savā ziņā biju norakstījis kā sugu, ko šogad varbūt otrreiz nemaz neizdosies atrast. Šoreiz jāsaka, ka blakšu atrašana bija mazāka cūcene kā pirmajā reizē, jo šoreiz tās pamanīju rūpīgi vērojot skaistu, sūnu (šķiet kāds Mnium/Plagiomnium vai kāda tamlīdzīga ģints) paklājiņu takas malā. Blaktis glīti un labi pamanāmi sēdēja uz šī sūnu paklājiņa - tā teikt pašā virspusē nevis slēpjoties kaut kur starp sūnu stiebriem (bet gan jau, ka bija arī kādi eksemplāri dziļāk sūnās, ko nepamanīju). Vienā vietā trīs īpatņi, bet pēc tam kādus dažus simtus metrus tālāk arī vienā citā vietā - vēl divi uz neliela, apsūnojuša celma. Tātad principā arī par šo sugu sāk veidoties priekšstats, ka tā varētu būt samērā bieži sastopama. Tik vien, ka atšķirībā no citām Acalypta ģints sugām, apdzīvo nedaudz mitrākus, ēnainākus biotopus. Vismaz pagaidām gan mani divi novērojumi, gan pirms tam Mareka Ieviņa un Julitas Klušas dabasdati.lv ziņotie novērojumi ir apmēram šādos līdzīgos apstākļos (nevis tur kādā sausā un smilšainā biotopā).
 |
| Lapgrauzis Cryptocephalus nitidus |
Tāda lūk samērā īsa, dažu stundu pastaiga tepat Pierīgā. Noslēgumā vēl tiku pie jaunas lapgraužu sugas - pēc visa spriežot vajadzētu būt Cryptocephalus nitidus. Vismaz šķiet, ka šāda virspuses un ekstremitāšu krāsojuma un segspārnu punktējuma (punktējums ir izkaisīts, neveido joslas) kombinācija atbilst tikai šai sugai. Līdzīga suga skaitās C.nitidulus, bet tai sugai punktējums uz segspārniem ir raupjāks, kājas parasti tumšākas un segspārnu pamattonis drīzāk zaļgans kā zilgans. Vispār sāku lēnām nostiprināt domu, ka nākamgad vajadzētu rūpīgāk pievērsties tieši lapgraužiem, jo, lai arī liela daļu sugu ir pēc foto nenosakāmas (g.k. dažādi spradži un tiem radniecīgās ģintis), tomēr arī bez tām man patiesībā trūkst vēl samērā daudz arī tādu viegli atpazīstamu sugu. Dzīvosim redzēsim vai šādam plānam tiešām pieķeršos, jo ir jau vēl daudz citas interesantas kukaiņu grupas, ko varētu izvirzīt kā galveno 'gada vērošanas mērķi'.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru