Kvalitātes (ne kvantitātes) diena

Gandreņu zilenīši (Eumedonia eumedon)

Man kā tādam azartiskam 'sugu medniekam' liels prieks ir par tādām izcilām dienām, kad kādas vienas pastaigas laikā izdodas redzēt un nofotogrāfēt kādas vairākas jaunas, iepriekš neredzētas sugas. Par laimi vēl diezgan regulāri gadās tādas dienas - Latvijas daba tomēr ir tik bagāta, ka vienas dzīves laikā visus pie mums sastopamos kukaiņus, putnus un citas dzīvās radības ieraudzīt droši vien tīri fiziski nav iespējams. Protams, ir jau arī mazāk veiksmīgas dienas. Arī tādas dienas, kad pat kādas parastākas sugas ir grūti nomedīt - vai tur nepiemēroti laikapstākļi, vai pats izkāpis no gultas ar kreiso kāju, vai kādi citādi traucējoši faktori. Taču ļoti reti gadās tā, ka tādā 'sliktā' un ne īpaši veiksmīgā dienā trāpās daudz jaunumu. 28. jūnijs bija viena no šādām izcili retajām dienām, kad dabā neizdevās nofotogrāfēt praktiski neko (gan nebija īsti vaļas, jo bija jāveic dienastauriņu monitoringa uzskaite, gan ļoti stipri koda dunduri, kuru priekšā nācās kapitulēt) un šķita, ka tā būs bijusi neveiksmīga diena, bet beigu beigās izrādījās, ka no šajā dienā nofotorāfētajām ~10 kukaiņu sugām (jā, tiešām nabadzīga pastaiga) četras bija iepriekš neredzētas sugas! 

Lapgrauzis Cryptocephalus decemmaculatus

Piepjvabole Tritoma bipustulata

Tīklblakts Dictyla convergens

Tā tīri dabā gan šoreiz no jaunumiem nofotogrāfēju tikai vienu - lapgrauzi Cryptocephalus decemmaculatus, kas atradās viena izcirtuma malā uz kāda kārkla lapas. Suga ar diezgan mainīgu izskatu un mātītes patiesībā ir ar visai košu un raksturīgu krāsojumu (dzeltenīgs pamattonis ar lieliem, melniem plankumiem uz segspārniem, kas var būt daļēji saplūduši). Šis šķiet ir tēviņš, kuru krāsojums gan arī ir samērā mainīgs, bet viena no krāsu formām ir šāda - vienkrāsaini tumšs pamattonis vien ar raksturīgu zīmējumu priekškrūšu vairoga centrālajā daļā. Pie šī izcirtuma patiesībā piestāju ar domu tur pameklēt vienu Aradus ģints mizasblakti, ko biju tur redzējis un fotogrāfējis pāris nedēļas atpakaļ. Dabā it kā izskatījās pēc Aradus betulae, taču atradu to uz lielas apses kritalas (pie kādas piepes) un attēlos izskatījās nedaudz aizdomīgi - tā kā kaut kas uz Aradus ribauti pusi. Papētot literatūru, nācās gan secināt, ka bez ievākta eksemplāra visticamāk neko konkrētu izpīpēt nevarēs, tāpēc cerēju varbūt uz šīs pašas kritalas blaktis atrast vēlreiz. Taču nekā... No tām nebija 'ne smakas'. Blakšu vietā sēdēja samērā reti sastopamā piepjvabole Triplax bipustulata, kas savukārt nebija iepriekšējā reizē. Viss plūst un mainās ik pa dienām! Pārlieku ilgi gan pie kritalas neuzturējos, jo vairs nespēju paciest dunduru uzbrukumus - nācās steidzīgi atkāpties velosipēda virzienā, lai muktu prom! Pa ceļam gan grāvī vēl pamanīju augam neaizmirstulītes uz kurām izdevās atrast sēžam arī tīklblaktis Dictyla convergens. Samērā pat daudz. Īstenībā jāmēģina tām neaizmirsutlītēm vēl šogad tā rūpīgi pievērsties, jo pēdējā neredzētā Dictyla ģints suga, lupuli, arī kā reizi dzīvojot uz neaizmirstulītēm. 

Lapgrauzis Cassida vittata

Nokļūstot pie velosipēda, pamanīju sev uz šortiem nelielu Cassida ģints lapgrauzi ar koši zaļām joslām uz segspārniem. Ē - neredzēta suga! Latvijā ir tikai divas sugas kam ir šāda veida zaļgani zaigojošas joslas - vittata un nobilis. Šī ir Cassida vittata, jo otrai sugai šīs zaigojošās joslas ir daudz šaurākas (un arī citas pazīmes). No kurienes tā uz maniem šortiem uzradās, protams, var tikai minēt, bet viena no teorijām man ir, ka pilnīgi iespējams to uzķēru jau kādu brīdi pirms tam šurpceļā, jo viens no augiem uz kā šo sugu var atrast ir - bietes. Un manā braukšanas maršrutā vienā ceļa posmā blakus laukā tiešām auga kaut kādu biešu (neesmu speciālists - vai lopbarības vai kādas citas) plantācija. Tiesa tam biešu laukam garām braucu kādu laiku iepriekš, tā ka var jau būt, ka mans ķermenis to 'notvēra' arī kaut kur tuvākā apkārtnē. Suga dzīvojot arī uz balodenēm, gauriem, pagauriem un reizēm pat nātrēm - kaut kas no tā visa gan jau auga arī tuvākajā apkārtnē. Vismaz nātres jau nu noteikti! Diezgan glīts papildinājums lapgraužu sugu fotoarhīvam. 

Smecernieks Mogulones abbreviatulus

Nākamo fotoobjektu pamanīju jau tuvu pie Skultes vilciena stacijas, kur uz īsu brīdi piestāju pie ceļmalā augošu tauksakņu klājuma cerībā tur atrast kādu tīklblakti. Īpaši daudz laika augus rūpīgi pārbaudīt gan nebija, jo iztālēm jau varēja redzēt, ka stacijā bija piebraucis vilciens ar kuru biju plānojis atgriezties Rīgas virzienā. Varbūt šī steiga bija iemesls kāpēc nevienu tīklblakti neizdevās atrast (vieta izskatījās tiešām laba un tauksaknes bija ļoti leknas un daudz), toties izdevās pamanīt tādu vidēja izmēra smecernieku, kas bija lapas vidū pamanījies izgrauzt nelielu caurumu. Sapratu, ka uzrīkot tam fotosesiju konkrētajā brīdī droši vien nepietiks laiks (nokavētu vilcienu), tāpēc ieliku smecernieku trauciņā un fotogrāfēju jau mājas apstākļos. Tā izskats varbūt nav tas pats zīmīgākais tāpēc nebija gluži pārliecība, ka izdosies sugu noteikt (tik vien, ka bija apmēram skaidrs, ka tas ir kaut kas no Ceutorhynchus/Mogulones ģints), taču vaboles atrašana uz tauksaknes viesa cerību, ka varbūt tas varētu sašaurināt potenciālo kandidātu loku. Tiešām sašaurināja - līdz vienai sugai! Izrādās, ka starp smecerniekiem tauksaknes ir tāds ne īpaši iecienīts barības augs un to g.k. atzīmē tikai sugai Mogulones abbreviatulus. Vizuāli krāsojums pilnībā atbilst un kas galvenais - atbilst arī izmērs, jo šķiet, ka abbreviatulus ir lielākā šīs ģints suga ar ķermeņa izmēru nedaudz virs 5mm. Pārējās sugas pārsvarā ir krietni mazākas - ap 3mm. Tā ka izrādās nemaz tik grūti noteikt nebija. Suga Latvijā skaitās reti vai pat ļoti reti sastopama - publicēts tikai viens atradums 2003. gadā starp Neretu un Sproģiem (leg. C.Fägerström), kad tā ir bijusi kā jauna suga Latvijai. Tāds lūk atradums '5 minūtes' pirms kāpšanas vilcienā. 

Ādgrauzis Trogoderma angustum

Pēdējais dienas jaunums arī ir fotogrāfēts telpās, taču, atšķirībā no smecernieka, ko telpā ienesu tikai, lai to nofotogrāfētu, šo objektu telpā arī atradu un tā ir tipiska šīs sugas dzīvesvieta. Runa ir par ādgrauzi Trogoderma angustum, kas līdzīgi kā daudzas citas ādgraužu sugas ir tā dēvētā sinantropā suga jeb suga, kas ir sastopama tikai cilvēka mitekļos vai tiešā to tuvumā. Atradās tā dzīvoklī, starp salmiņiem ar magonēm, kas laikam kādu laiku, nedaudz piemirsti un neapēsti, bija stāvējuši kastītē uz palodzes. Pašiem salmiņiem it kā nebija ne vainas - kādu sauju paspēju apēst pirms pamanīju, ka tos izrādās ir iecienījuši jau citi radījumi. Tā kā šīs sugas kāpuri barojas ar šādiem graudu izcelsmes produktiem, tad šis acīmredzot ideāls 'mikrobiotops', lai tur iemitinātos. Suga Latvijā ir bieži sastopama un, savairojoties masveidā, var pat nodarīt kādu skādi uzglabātajiem produktiem kādās noliktavās utml. vietās. Četras jaunas vaboļu sugas vienā dienā - galīgi nav slikti. Strauji tuvojos nelielai jubilejai - 700 nofotogrāfētām vaboļu sugām!