Temnostoma sericomyiaeforme - jauna ziedmušu suga Latvijā!

Ziedmuša Temnostoma sericomyiaeforme - jauna suga Latvijā!

Šis būs īss ieraksts par pilnīgi negaidītu novērojumu 7. jūlijā - nejauši Cēsu pusē izdevās nofotogrāfēt Latvijai jaunu ziedmušu sugu - Temnostoma sericomyiaeforme! Patiesībā cik tur trūka, ka nebūtu šo samērā skaisto un izmērā lielo (ap 1,5cm) ziedmušu nofotogrāfējis... Bet nu - gāju savu dienastauriņu monitoringa maršrutu un, vadoties pēc monitoringa metodikas, brīžos kad saulei priekšā aiziet kāds lielāks mākonis, uzskaite ir uz brīdi jāpārtrauc un jānogaida, kad atsāk spīdēt spoža saule. Tā nu gāju, skaitīju, bet saulei priekšā nostājās principā vienīgais mākonis dienā. Nu ok - jāpiestāj un minūti jānogaida. Paskatījos pa labi, un redzu ka uz avenes lapas turpat blakus sēž kaut kāda Temnostoma ģints suga. Tā īsti pat nepiedomāju, ka varbūt izskatās tā dīvaini, jo zināju, ka trīs parastākās sugas (apiforme, vespiforme un bombylans) esmu jau fotogrāfējis un prātā nebija aizķēries fakts, ka varētu būt vēl kādas sugas kas varētu būt sastopamas Latvijā. Nospiedu tik kādus 3 slinkus kadrus un muša aizlidoja. Turpmākajās dienās pat apsvēru šos kadrus izdzēst, jo nu - nekas jau tāds izcils nav. Labi, ka neizdzēsu! 

Ziedmuša Temnostoma sericomyiaeforme

Kādas dažas dienas vēlāk laikam pētīju internetā kādas grāmatas par ziedmušām un konkrēti centos noskaidrot ko vairāk par izdevumu "Hoverflies of Northwest Europe". Izrādās, ka ir pat šai grāmatai nosacīti sava mājaslapa kurā ir pat apkopoti dažādi 'kļūdu labojumi' un papildinājumi (saite šeit). Tā pa starpu tur pamanīju, ka kā papildinājums ir atzīmēta arī Temnsotoma ģints noteikšanas tabula. Hmm, kas tad tur tāds var būt, jo šķita, ka galvenās jau iepriekš pieminētās sugas taču it kā jau pazīstu. Atklājās, ka tur bija pieminētas vēl stīpa citu sugu - sericomyiaeforme, meridionale (ok, par šo sugu laikam pat kaut ko dzirdējis biju), sibiricum, angustistriatum (šī arī potenciāla suga, kam jābūt Latvijā - samērā nesen aprakstīta un izdalīta atsevišķi no bombylans), carens, pallidum. Ē, kur ta tik daudz sugas? Pēdējās divas sugas gan varētu uz Latviju īpaši neattiekties (carens izskatās, ka izplatīta ziemeļos, bet pallidum - tālāk uz austrumiem), bet kas ar pārējām? Ātri uzmeti aci sarakstam un izskrēju cauri attēliem gūglē un acīs iekrita tieši suga sericomyiaeforme, kas atšķiras no citām sugām ar raksturīgo vēdera krāsojumu - uz katra vēdera posma tikai viena plata dzeltena josla (nevis divas kā, piemēram, apiforme/vespiforme). Papētīju, ka tāda sastopama gan Zviedrijā, gan ir publicēts ne pārāk sens atradums Lietuvā. Ē, tad jau jābūt arī pie mums! Tā teikt jāpatur prātā un nākotnē jāfotogrāfē visas šīs ģints sugas - ja nu trāpās pa vidu šī? Joka pēc paskatīju savas iepriekš fotogrāfētās un Dabasdati.lv ziņotās Temnostoma ziedmušas un - ja nu esmu kaut ko aiz nezināšanas palaidis garām? Nē nekā līdzīga nav. Tad atcerējos, ka vienu Temnostom'u biju taču fotogrāfējis pāris dienas atpakaļ monitoringa maršruta laikā - nez kura no parastajām sugām tā ir (nebiju tās bildes tā īsti pat apskatījis un pieķēries pie noteikšanas)? Jāsaka, ka mazliet atkārās žoklis ieraugot, ka manai mušai vēdera krāsojums pilnībā atbilst sericomyiaeforme! Aši sūtīju e-pastu Dagmārai Čakstiņai, kas ir mūsu pašreiz galvenā ziedmušu pētniece un viņa šo manu noteikšanu apstiprināja. Kā arī nekādu citu datu par šo sugu Latvijā izskatās, ka nav - jauna suga Latvijai! Nē, nu kā šogad var tā veikties ar tām jaunajām sugām?! 

Ziedmuša Temnostoma vespiforme

Ziedmuša Temnostoma apiforme

Ziedmuša Temnostoma bomvylans

Augstāk tad pārējās 3 Temnostoma ģints, ko līdz šim bija izdevies fotogrāfēt - vespiforme, apiforme un bombylans. Biežākā šķiet varētu būt vespiforme, bet pārējās divas sugas šķiet ir krietni retākas. Visas šīs ziedmušas sastopamas mežainās vietās - g.k. gar meža ceļiem, izcirtumos utml. vietās, kur tās var novērot sildāmie saulē uz kādu augu lapām vai barojoties ziedos. To kāpuri ir saproksilofāgi - attīstās atmirušā un satrupējušā koksnē (g.k. dažādu lapkoku). Tātad kaut kādā mērā norāda uz apkārtējo mežu dabiskuma pakāpi jeb vienkārši dabiskiem mežiem raksturīgu elementu - kritalu un atmirušas koksnes - klātbūtni. Citās valstīs atsevišķas Temnostoma ģints sugas ir iekļautas aizsargājamo sugu sarakstos, jo līdzīgi kā citām sugām, kas ir atkarīgas no atmirušas koksnes, tām daudz kur Eiropā ir krietni samazinājušās piemēroto dzīvotņu platības. Tā lūk! Būs varbūt turpmāk vēl tām Temnostoma ziedmušām jāpievērš uzmanība, jo kas to lai zin - varbūt ar laiku kļūs par lieliem retumiem arī pie mums? Un varbūt izdodas šo jauno sugu novērot vēlreiz - kaut kur jau tai vēl Latvijas plašumos noteikti ir jāslēpjas. Droši vien ne vienai vien!