Druvienas nometne 2013

Arī šogad saņēmu uzaicinājumu piedalīties Jauno dabas pētnieku nometnē Druvienā. Pagājušogad ļoti patika un līdz ar to, ilgi nedomājot, piekritu arī šogad. It kā cerēju, ka varēs tad forši atpūsties no darba, bet tās piecas dienas nometnē vairāk tika pavadītas stāstot visādas gudrības bērniem, tos izklaidējot un pieskatot, kas izrādījās samērā nogurdinoši. Vakaros un rītos bija tāda sajūta, ka būtu katru dienu pa pāris steriem malkas saskaldījis. Nav viegls tas pedagoga darbs! Tomēr pa starpu kaut ko jau izdevās arī nofotogrāfēt. Galvenais akcents nometnē tika likts uz naktstauriņu gaismu, kas tika darbināta katru vakaru līdz pat rītam, taču biju samērā kūtrs uz to fotogrāfēšanu. Līdz ar to šeit tikai daži naktstauriņi. Taču nometnes gaitā izdevās arī daži tiešām forši novērojumi, no kuriem viens - patiešām izcils! Bet tas pašās beigās - saldajā ēdienā.

Melnpunktu apšu kosngrauzis (Saperda perforata)

Pirmais vakars pirms nometnes pagāja viesojoties foršajās GG mājās, kur arī iedarbinājām naktstauriņu lampu. Interesantākais (vismaz manā skatījumā) atlidojušais objekts (neskaitot milzu trauslkājodu, kas cik ātri parādījās, tik pat ātri arī nozuda) bija šāds lūk koksngrauziītis ar latīnisko nosaukumu Saperda perforata. Šis konkrētais indivīds nav pats 'labākais' savas sugas piemērs, jo tādi tipisku īpatņu pamattonis ir nevis pelēcīgs, bet gan koši zaļgandzeltens. Suga samērā reta - varbūt vairs netiek uzskatīta par tādu retumu kā agrākos laikos, bet šā vai tā sastopama vairāk valsts austrumu daļā. Šī gan man bija tikai trešā reize kad šo sugu redzu. Tiesa ar pirmo tās novērojumu man asociējas viens no bērnības (iespējams ~12 gadu vecumā) spilgtākajiem entomoloģiskajiem novērojumiem - Kolkā ieraudzījis šo sēžam uz malkas kaudzes (ar ko tā droši vien tur bija atceļojusi) gandrīz vai bikses piečurāju no priekiem! Tāds skaistulis (tas bija klasiskais, koši zaļgandzeltenais īpatnis), tāds retums! Priecīgs šķiet to rādīju pēc tam gan tēvam, gan Voldemāram Spuņģim, gan citiem, kam nebija slinkums skatīties. Tajos laikos vēl it kā veidoju arī kolekcijas, bet tagad vairs īsti neatceros kas īsti notika, jo līdz kolekcijas kastei tā arī šis indivīds nenonāca. Vai tik nesapūdēju trauciņā... Kopš tās dienas šo sugu biju redzējis tikai vēl vienu reizi, bet tad jau ar kukaiņu ķeršanu vairs nenodarbojos un šim novērojumam par pierādījumu cietajā diskā stāv divas bildes 'Saperda perforata' mapītē, kurām tagad pievienosies vēl neliela saujiņa bilžu.

Parastais apšu sfings (Laothoe populi)

No naktstauriņiem neko dižu laikam nesagaismojām - vai arī vienkārši nepievērsu palagam tik lielu uzmanību. Tik no rīta piegāju un safotogrāfēju tos, kas vēl nebija aizlidojuši. Interesantākais varētu būt parastais apšu sfings, kas, lai arī nav nekāds retums, vienmēr priecē ar savu klātbūtni pie palaga. Šis konkrētais eksemplārs pie tam tāds vairāk brūngans patrāpījās kā parasti tam būtu jābūt. Var arī salīdzināt un mēģināt atrast atšķirības ar otru apšu sfingu sugu - pelēko apšu sfingu (viņa bilde šajā bloga ierakstā).

Aknsūnu ķērpjlācītis (Thumatea senax)

Sārmeņu pogaļsprīžmetis (Perizoma alchemillata)

Pie nometnē darbinātās tauriņu lampas gan lidoja samērā bagātīgs sugu sastāvs, bet nedaudz korekcijas ieviesa nogurums - ja katru rītu jāceļas nedaudz pirms 7iem (parasti gan izsvempos no gultas tikai uz brokastīm 7:10), tad neko diži ilgi pie lampas sēdēt nevar atļauties. Ilgākais šķiet līdz kādiem 2iem sanāca pasēdēt. No rīta ceļoties, palagu arī tā kārtīgi pārbaudīt neizdevās, fotogrāfēju ar tik tādus, kas varbūt man iepriekš nebija bijuši vai arī kādu citu skaistāku un uz lapiņas sugu sastāvu ar neatzīmēju. Pa starpu bērniem ar kādu četrpadsmito reizi jāatkārto kā atšķirt makstenes no tauriņiem utt. - rezultātā tā naktstauriņu vērošana tāda ļoti saraustīta un nekvalitatīva sanāca. Neesmu pat īsti savilcis 'kopā galus' cik jaunas sugas dzīvei izdevās tur sagaismot, bet nu vairāk par piecām jau nu noteikt bija - te tad divas no tām. Abas jau laikam gana parastas, bet tas jau nekas.

Koksngrauzis Exocentrus lusitanus

Koksngrauzis Exocentrus lusitanus

Bet nu pie interesantajiem novērojumiem! Pirmais ir viens rets koksngrauzītis (tiešām neliels - tikai ap 5mm) Exocentrus lusitanus! Šogad patiesībā biju uzstādījis sev nelielu mini-uzdevumu atrast šo sugu, jo šķita ka tai vajadzētu būt viegli atrodamai. Visticamāk, ka tā pie mums nav arī nemaz tik reta - vienkārši dēļ sava slēptā dzīvesveida (pieaugušās vaboles, piemēram, nelido baroties uz ziediem kā to dara daļa citu koksngraužu) un nelielā izmēra dēļ, grūti ieraugāma. Kāpuriem ir gana specifiskas prasības pret dzīves vidi - tie dzīvo g.k. vecu liepu (bet arī citu lapkoku) tievajos, nokaltušajos zariņos. Tas visnotaļ atvieglo sugas meklēšanu, jo tādu piemērotu vietu pie mums ir visai daudz - liepu alejas, parki utt. Atliek tik to vaboli ieraudzīt! Un te talkā nāk 'dauzāmais palags', kas šādu sugu atrašanā ir neaizstājams palīgs. Šo konkrēto eksemplāru gan izdevās nokratīt no tieva liepas zariņa pie Lāņu muižas ar entomoloģiskā tīkliņa palīdzību. Situācija gan bija tāds klasiskais 'copes stāsts': "Visas cerības atmetis un spiningu pret kāju atspiedis, Jānis domīgs stāvēja upmalā.. mest vizuli upes straumē vēl reizīti vai brist atpakaļ uz mājām, kur viņu gaidīja mīksta gulta un Zanes siltais sāns. "Mēģināts nav zaudēts", viņš pie sevis nodomāja. Saldi nožāvājies, Jānis veica vēzienu ar kātu un vizulis ar slaidu loku iekrita tieši atvara viducī. Ietinis spolē kādus desmit metrus auklas, viņš pēkšņi sajuta smagumu uzgulstam kātam, "Jā! Zivs!", Jānis gribēja kliegt, bet satraukumā pār lūpām pārvēlās tik neartikulēts kunkstiens. Miegs pazuda kā ar roku noslaucīts un sākās cīņa ar zemūdens radību...". Nu man gadījās praktiski tā pat (nu atskaitot Zani un ilgstošu cīņu ar notverto radījumu) - pēdējais uzsitiens pirms iekāpšanas autobusā ar tīkliņu pa liepas zaru un skat' kas tur sēž!? Ilgi gaidītais koksngrauzītis! 

Brūnā ezerspāre (Orthetrum brunneum)

Brūnā ezerspāre (Orthetrum brunneum)

Bet pats vērtīgākais novērojums ir šī skaistā, gaiši zilā spāre, kuras nosaukums gan varētu likties nedaudz mulsinošs - brūnā ezerspāre (Orthetrum brunneum). Tēviņiem gan nav nekas brūns, bet nu mātītes tik tiešām ir brūnas - varbūt tāpēc tāds nosaukums. Nometnes programmā bērniem bija paredzēts iepazīties arī ar purviem - tā nu, nedaudz izmainot iepriekšējo plānu, visi devāmies uz Lielo Mārku jeb Ušura purvu. Pēc visām nepieciešamajām instruktāžām u.c. informāciju par purviem un ar tiem saistītām lietām Gaidis Grandāns pievērsa manu uzmanību vienai spārei, kas lidinājās virs kūdras grāvja. Tā pa gabalu īsti nevarēju saprast, kas tā ir - bet tādu zilganu spāru mums pārāk daudz jau nav. Biežākās tādas ir plakanā spāre, lielā ezerspāre un mainīgā spāre. Ticis tai nedaudz tuvāk šķiet sapratu, ka kaut kas īsti 'neštimmē' - spārei zils bija ne tikai vēders, bet arī viss pārējais! Tā uzreiz prātā vēl nesaslēdzās kas tas ir, bet tāpat sapratu - tā ir obligāti jānofotogrāfē! Izdzenājis bērnus, lai man netraucē, sāku to medīt. Spāre bija ļoti tramīga, bet par laimi ieturēja visai konkrētu maršrutu - tik uz priekšu un atpakaļ virs grāvja. Pēc brīža jau mēģināju prātā likt kopā '2+2' un sapratu, ka šī ir kāda no ezerspārēm Orthetrum sp. - jautājums tikai kāda? Spēju no atmiņas dzīlēm izmakšķerēt faktu, ka Latvijā ir redzēta vēl tikai viena cita suga un  kādas divas bija potenciāli iespējamas. Kad biju daudz maz kaut cik sakarīgus kadrus ieguvis, mēģināju to noķert, lai, rokās turot, safotogrāfētu tuvplānā visu, kas vien varētu pēc tam noderēt spāres noteikšanā (ja nu tas izrādītos sarežģīti - ezerspāru atšķiršana bija jau no galvas izkritusi). Taču laikam jau entomoloģiskā tīkliņa vicināšanas prasmes manī ir zudušas un neko vairāk kā spāres aizbiedēšanu nepanācu. Neko darīt - cerēju, ka ar attēliem pietiks. Brienot purvā un cenšoties panākt kolēģus, paralēli bakstīju telefonā internetu, lai uz karstām pēdām pārbaudītu dažādus variantus (purva vidū bija labāks interneta signāls kā Druvienā). Izrādījās, ka visas trīs man mazāk zināmās sugas ir diezgan atšķirīgas viena no otras un šī diezgan droši ir brūnā ezerspāre. Ātri no Dabasdatiem lejuplādēju Mārtiņa Kalniņa 2012. gada rakstu par spāru izplatību Latvijā (Kalniņš 2012), tinu lejā līdz izplatības kartēm un... brūnās ezerspāres karte tāda ļoti tukša - tikai ar vienu punktu! *** PAPILDINĀJUMS 21.07.2013*** Izrādās, ka 2012. un 2013. gadā spāre redzēta vēl dažās vietās un līdz šim tad kopā ir bijuši četri novērojumu. Līdz ar to Ušura purvā redzētā spāre - otrais piektais novērojums Latvijā! Pirmais novērojums bija 2005. gadā Klāņu purvā, kur to atrada Voldemārs Spuņģis (par to var lasīt Kalniņa 2007. gada publikācijā). Brūnā ezerspāre ir vairāk dienvidu suga, taču pēdējos gados ir izplatījusies arī uz ziemeļiem (Lietuvā 1. reizi konstatēta 2001. gadā), līdz ar to ir iespējams, ka turpmākajos gados šo sugu pie mums izdosies novērot biežāk (iespējams līdzīgi kā Partenopes dižspāri). Kāpuri dzīvojot nelielos, saules apspīdētos tekošos grāvjos, upītēs utml. ar samērā nabadzīgu veģetāciju (kūdras ieguves malā esošais grāvis, kur mēs novērojām spāri, principā atbilst šādam raksturojumam). Manā spāru 'listē' šī ir 46. suga - vēl 4 līdz kārotajam piecdesmitniekam! Noteikti mans līdz šim vērtīgākais spāru novērojums! 

Brūnās ezerspāres (Orthetrum brunneum) izplatības karte pēc M. Kalniņa datiem  (Kalniņš 2012)