Zelta celms

Nolūzušas egles celms Olaines novadā

Nē, šis ieraksts nebūs mežizstrādes slavināša - ne par žāģa radītiem celmiem rakstīšu. Šis būs stāsts par vienu vēja nolauztas egles celmu - celmu, kas izrādījās viens no foršākajiem celmiem kādus man ir gadījies redzēt :) Varbūt attēlā neizskatās nekas īpašs - ne pārāk liels diametrā, ar ne pārāk augsts (ap 1m), stāvošs mežmalā ēnas pusē (tāted ne pilnībā saules apspīdēts kādi ir izcirtumu celmi). Tuvāka tā inspekcija atklāja, ka šis celms ir kļuvis par mājivietu vesalam pulkam dažādu kustoņu. Par tiem tad arī būs šis ieraksts.

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis (Tetropium castaneum)

Vispirms manu uzmanību piesaistīja mazi tumši koksngrauzīši ar dikti garu nosaukumu latviešu valodā - egļu mazais spīdīgais koksngrauzis. Suga ļoti bieži sastopama un mežsaimnieku acīs it kā pat uzskatāms par kaitēkli.  Pašam gan šo sugu visbiežāk iznācis sastapt tieši uz dažādiem celmiem vai arī svaigi, vēja gāztām eglēm, kur tie pārsvarā skraida pa mizu sakņu kakla tuvumā. Sugas nosaukumā apzīmējums 'spīdīgais' attiecas uz tā priekškrūšu vairogu - tas tik tiešām ir ar samērā smalku punktējumu un izskatās visnotaļ spīdīgs. Pastāv arī zināma krāsu mainība - ir pilnībā melni eksemplāri ar melnām kājām, brūni eksemplāri ar sarkanām kājām utml, bet tā, ja piešauj aci, ir visai viegli atpazīstama koksngraužu suga. 

Egļu mazais nespodrais koksngrauzis (Tetropium castaneum)

Latvijā gan ir sastopamas divas Tetropium ģints sugas - un otra, Tetropium fuscum, ir krietni vien retāka par pirmo. Pēc skata it kā līdzīgs, bet jāpievērš uzmanību priekškrūšu vairogam, kas atšķirībā no biežāk sastopamās sugas ir ar izteiktu mirkoskulptūru, grumbuļains - attiecīgi izskatās matēts jeb 'nepsodrs'. Tas arī vidēji ir izmēros nedaudz mazāks un segspārnu pamatne ir klāta ar gaišākiem matiņiem, kas veido, samērā labi redzamu, gaišāku joslu. Šai sugai gan krāsu variāciju praktiski nav.

Mazais lapseņveida koksngrauzis (Molorchus minor)

Principā jau tajā brīdī biju gana apmierināts, jo pārāk bieži T.fuscum negadās redzēt (pašam gan tā bija kāda trešā tikšanās un vasarnīcas apkārtnē jau biju to manījis gadus 8 atpakaļ), bet tas vēl nebija viss. Uz atlūzušās šķēpeles pamanīju ko nelielu, bet visnotaļ veikli skrienošu. Patīkams bija mans pārsteigums, ieraugot, ka tie ir koksngrauzīši Molorchus minor! Pirmā reize, kad šos redzēju kā koksngraužiem pienāktos - uz koka, jo visbiežāk so sugu var manīt barojamies dažādos baltos ziedos (ievu, plūškoku, irbeņu utml.). Suga gan nav nekāds retums, taču vienmēr ir vērts katru eksemplāru apskatīt rūpīgi, jo ir cita ļoti līdzīga un krietni vien retāka suga Glaphyra umbellatarum, kurai uz reducētajiem segspārniem nav slīpa, gaiša svītriņa. 

Koksngrauzis Callidium aeneum

Tā nu es tur fotogrāfēju redzamos lopiņus, jau tad priecājoties, ka ļoti feina daudzveidība, kad pēc pavadītām 10-15 minūtēm turpat dažu desmit cm attālumā no manis pamanīju ko tādu, ko galīgi nebiju gaidījis ieraudzīt - koksngrauzi Callidium aeneum! Prieks liels, jo šī bija jauna suga (nr.66) manā koksngraužu fotoarhīvā! Iespējams kādam būs labāk pazīstama cita šīs ģints suga - zilais ēku koksngrauzis (Callidium violaceum), kas ir gana glīta, tumši zili metāliska vabolīte, ko bieži var redzēt skraidot pa priežu zāģmateriāliem (dēļiem, baļķīšiem utt.). C.aeneum savukārt g.k. apdzīvo svaigi atmirušu egļu koksni un Latvijā kopumā ir reti (vai pat ļoti reti) sastopama suga. Interesanti, ka uz tā celma bija vismaz 2 (ja ne visi 3) šīs sugas eksemplāri - kā es tos nepamanīju ātrāk?

Tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus)

Starp citiem celma apdzīvotājiem var atzīmēt arī tumšās koksnes skudras, kas savu ligzdu bija izveidojušas celma serdes daļā, kur acīmredzot bija iemitinājusies kāda egļu trupi izraisoša sēne - skudrām tas ir īpaši nozīmīgi, jo veselā koksnē tās ligzdas ejas izgraut nespēj. Te droši vien ir vērts atgādināt, ka arī koksngrauži u.c. 'kaitēkļi' tā vienkārši neņem un neuzbrūk veselam, spēcīgam kokam (tā var notikt tikai atsevišķos gadījumos, kad ir vērojama kādas sugas masveida savairošanās) - tiem (un citiem saproksilofāgajiem kukaiņiem) pa priekšu vienmēr iet kaut kas, kas to koku vispirms novājina un padara koksni kukaiņiem pieejamāku (vai sagremojamāku). Visbiežāk tās ir dažādas sēnes, slimības un arī pēc tam vējš. 

Skujkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium inquisitor)

Kā pēdējais no šī 'daudzdzīvokļu nama' iemītniekiem atrādījās viens no parastākajiem skujkokus apdzīvojošajiem koksngraužiem - skujkoku ligzdu koksngrauzis. Patiesībā būtu brīnums, ja uz šāda jauka egles celma šis tur nebūtu atrodams :) Bet par šo sugu jau esmu rakstījis šajā bloga ierakstā. 

Mizgraužu skudrulīši (Thanassimus formicarius)

Nobeigumā bilde ar mizgraužu skudrulīšiem, kuri tur pat tajā jūklī mierīgi nodevās romantiskām vakariņām divatā. Interesanti, ka it kā jau parasti tie tiešām medī mizgraužus un to kāpurus, taču šoreiz par upuri bija kļuvusi kāda no Triplax ģints piepjvabolēm - acīmredzot nesmādē arī citus viegli pieejamus upurus. Tāda lūk dzīvība uz viena vienīga egles celma!