Tā pat kā putnu vērotāji, dodoties dabā, mēģina saskatīt visādus retumus, tā arī kukaiņu pētnieki un fotogrāfi kā, piemēram, es, dodoties dabā, cer ieraudzīt kaut ko retu un interesantu. Un jāsaka, ka salīdzinoši ar putniem, to ir daudz vieglāk izdarīt - jo pirmkārt kukaiņu ir nesalīdzināmi daudz reizes vairāk, kā arī to fauna ir daudz mazāk izpētīta - līdz ar to reto sugu arī ir vairāk. Vienīgais mīnuss - sugu atšķiršana ir daudz sarežģītāka un bieži vien dabā uz vietas sugu noteikt nevar. Bet tas nu tā. Šogad vēl neko tādu retu un interesantu nebiju atradis - šodien paveicās. Uz sasulojuši ierūguša bērza celma atradu šo sulasvaboli (
Sphaerites glabratus) - Eiropā šī ir vienīgā sulasvaboļu dzimtas (
Sphaeritidae) suga. Pieejamajās publikācijās izdevās atrast tikai 4 zināmas atradnes Latvijā - Siguldā, Cekulē, Stropos (D-pils raj.) un kaut kur Valkas rajonā. Gan jau, ka vēl kādā publikācijā, kas nav pa rokai, ir ziņas par to, taču kopumā var droši teikt, ka šī vabole ir visnotaļ reta. Par sulasvaboli to sauc tāpēc, ka pieaugušā vaboles pārtiek no bērzu sulām - visbiežāk atrodamas pavasaros uz svaigi/ziemā nocirstiem bērzu celmiem. Tā ir tuvu radniecīga strupvabolēm (
Histeridae) - arī izskatās līdzīga, taču tīri vizuāli atšķirama pēc zaļgani metāliskā ķermeņa spīduma un citām sīkākām morfoloģiskām atšķirībām.
Turpinot tādu kā tematisko bilžu "sēriju", vakardienas asmaļus aizstāšu ar šodien sastaptajiem ligzdu koksngraužiem
Rhagium. Pie mums ir 2 ļoti parastas sugas - lapkoku (
Rhagium mordax, augšā) un skujkoku ligzdu koksngrauzis (
Rhagium inquisitor, apakšā) un viena ļoti reta suga -
Rhagium sycophanta. Šodien loģiski, ka sastapu parastās sugas. Par ligzdu koksngraužiem tos sauc tāpēc, ka kāpurs, pirms iekūņošanās, zem mizas no koksnes skaidām izveido apaļu veidojumu, kas atgādina putna ligzdu un kura centrā tad kāpurs iekūņojas. Visbiežāk šādas ligzdas redzamas zem egļu un priežu mizām, kur tās veido skujkoku ligzdu koksngrauzis. Lapkoku ligzdu koksngrauža kāpuri attīstās zem bērzu, ozolu, apšu u.c. koku mizām. Abas sugas ļoti parastas un visbiežāk sastopamas tieši pavasarī.
Kopumā šodien atkal bija samērā bagātīga diena - beigās, lai būtu nedaudz krāsaināka dzīve, pievienoju bildi ar vairogvaboli (
Cassida sp.), kas patiesībā ir lapgrauzis un kuras precīza sugas piederība vēl jānoskaidro. Interesanti gan kurš ir izkodis tai robu sānā?
Tā pat kā putnu vērotāji, dodoties dabā, mēģina saskatīt visādus retumus, tā arī kukaiņu pētnieki un fotogrāfi kā, piemēram, es, dodoties dabā, cer ieraudzīt kaut ko retu un interesantu. Un jāsaka, ka salīdzinoši ar putniem, to ir daudz vieglāk izdarīt - jo pirmkārt kukaiņu ir nesalīdzināmi daudz reizes vairāk, kā arī to fauna ir daudz mazāk izpētīta - līdz ar to reto sugu arī ir vairāk. Vienīgais mīnuss - sugu atšķiršana ir daudz sarežģītāka un bieži vien dabā uz vietas sugu noteikt nevar. Bet tas nu tā. Šogad vēl neko tādu retu un interesantu nebiju atradis - šodien paveicās. Uz sasulojuši ierūguša bērza celma atradu šo sulasvaboli (Sphaerites glabratus) - Eiropā šī ir vienīgā sulasvaboļu dzimtas (Sphaeritidae) suga. Pieejamajās publikācijās izdevās atrast tikai 4 zināmas atradnes Latvijā - Siguldā, Cekulē, Stropos (D-pils raj.) un kaut kur Valkas rajonā. Gan jau, ka vēl kādā publikācijā, kas nav pa rokai, ir ziņas par to, taču kopumā var droši teikt, ka šī vabole ir visnotaļ reta. Par sulasvaboli to sauc tāpēc, ka pieaugušā vaboles pārtiek no bērzu sulām - visbiežāk atrodamas pavasaros uz svaigi/ziemā nocirstiem bērzu celmiem. Tā ir tuvu radniecīga strupvabolēm (Histeridae) - arī izskatās līdzīga, taču tīri vizuāli atšķirama pēc zaļgani metāliskā ķermeņa spīduma un citām sīkākām morfoloģiskām atšķirībām.
Turpinot tādu kā tematisko bilžu "sēriju", vakardienas asmaļus aizstāšu ar šodien sastaptajiem ligzdu koksngraužiem Rhagium. Pie mums ir 2 ļoti parastas sugas - lapkoku (Rhagium mordax, augšā) un skujkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium inquisitor, apakšā) un viena ļoti reta suga - Rhagium sycophanta. Šodien loģiski, ka sastapu parastās sugas. Par ligzdu koksngraužiem tos sauc tāpēc, ka kāpurs, pirms iekūņošanās, zem mizas no koksnes skaidām izveido apaļu veidojumu, kas atgādina putna ligzdu un kura centrā tad kāpurs iekūņojas. Visbiežāk šādas ligzdas redzamas zem egļu un priežu mizām, kur tās veido skujkoku ligzdu koksngrauzis. Lapkoku ligzdu koksngrauža kāpuri attīstās zem bērzu, ozolu, apšu u.c. koku mizām. Abas sugas ļoti parastas un visbiežāk sastopamas tieši pavasarī.
Kopumā šodien atkal bija samērā bagātīga diena - beigās, lai būtu nedaudz krāsaināka dzīve, pievienoju bildi ar vairogvaboli (Cassida sp.), kas patiesībā ir lapgrauzis un kuras precīza sugas piederība vēl jānoskaidro. Interesanti gan kurš ir izkodis tai robu sānā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru