Tauriņu vasara

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)

Parastais resngalvītis (Pyrgus malvae)

Kādu laiku nav rakstīts un ir mazliet iekrājusies čupiņa bilžu un šādi tādi interesanti novērojumi. Jāsāk palēnām atrādīt veikums! Šajā ierakstā gan tikai ieskats tauriņu pasaulē - kā nekā šis ir oficiāli Tauriņu vērošanas gads un šogad man ar ir visai liels tauriņu vērošanas entuziasms ar diviem mērķiem. Pirmkārt beidzot tik pāri 100 redzēto dienastauriņu sugu robežai un otrkārt, vienkārši redzēt šī gada laikā pēc iespējas vairāk dažādu sugu. Te bildes no paša jūnija sākuma (3.VI), kad biju izbraucis pārbaudīt, kādi tauriņi lido vienā no maniem ierastajiem maršrutiem - Ogre > Lielais Kangaru purvs. Pārsvarā jau bija tiešām parastas sugas, piemēram, parastie zilenīši un parastie resngalvīši, taču arī šādām sugām nekad jau nelaidīs garām iespēju tikt pie kāda smuka un kvalitatīva kadra. 

Mazais vijolīšu purvraibenis (Boloria dia)

Vienā foršā ziediem bagātā ceļmalā tiku arī pie viena interesantāka tauriņa - mazā vijolīšu purvraibeņa. Suga noteikti nav nekas rets, taču šķiet man ne katru gadu izdodas ar šo tikties. Pārsvarā suga meklējama dažādos sausos un atklātos biotopos. Lielāka iespēja patiesībā šo satikt ir otrajā vasaras pusē (jūlija beigas-augusts), kad sāk lidot otra paaudze, kas acīmredzot ir mazliet daudzskaitlīgāka kā pirmā. Tā, piemēram, Dabasdati.lv no 13 novērojumiem (kas patiesībā ir visai maz) tikai četri ir maijā-jūnija sākumā. Pārējie 9 ir vasaras beigu pusē. Šajā konkrētajā ceļa posmā līdz šim šo sugu nebiju redzējis - tā ka nenoliedzami patīkama tikšanās.

Cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne)

Ja runājam par šajā ceļa posmā neredzētiem tauriņiem (gribētu teikt, ka, pāris reizes gadā veicot šo maršrutu, biežākās sugas es noteikti esmu pamanījis), tad lielākais pārsteigums man bija negaidīta cīrulīšu dižtauriņu satikšana! Grūti pateikt vai iepriekš vienkārši nebiju tos tur manījis vai arī ir kas mainījies un šie ir tur tikai nesen parādījušies, bet fakts ir tāds, ka nelielā, zāļainā izcirtumā izdevās ieraudzīt vismaz 5 šīs sugas tauriņus. Ja pieliek klāt vienu novērojumu Dabasdatos no Suntažu apkārtnes un vienu manu senāku novērojumu 15km attālumā no šīs vietas Glāzšķūņa apkārtnē, tad acīmredzot Mazās Juglas krastos cīrulīšu dižtauriņš ir sastopams iespējams pat gana lielā skaitā. Būs interesanti nākamgad (jo šogad šiem lidošanas laiks ir jau beidzies) noiet kādu garāku posmu gar Mazo Juglu un paskaitīt cik vietās izdodas viņus atrast. Kopumā man ir iespaids, ka šī suga ar katru gadu pie mums paliek vairāk. Jeb varbūt tas ir tik uz novērotāju aktivitātes pieauguma rēķina? 

Mazais skābeņu zeltainītis (Lycaena hippothoe) un Sausseržu sfings (Hemaris fuciformis)

Sausseržu sfings (Hemaris fuciformis) 

Kā jau vienmēr arī šajā braucienā neiztika bez 'cūcenēm'. Mazliet nelegāli šķērsoju karjeru, kur dažādas zīmes man draudēja ar sprādzienu iespējamību (braucu gan brīvdienā un šķiet arī karjera spridzinātājiem bija brīvs) un piestāju vienā iemīļotā pļaviņā, kur parasti auga daudz sūrenes (šogad gan pļaviņa izskatījās krietni aizaugušāka kā iepriekš - acīmredzot neviens to nekopj). Priecīgs ieraudzīju mazo skābēņu zeltainīti, jo nebiju vēl šogad to redzējis un centos to noķert kadrā. Tauriņš bija gana kustīgs un īsti negribēja nekur apstāties, līdz tomēr atrada par labu esam kādu gandrenes ziedu. 'Klikš, klikš', pāris kadri sugas dokumentēšanai, bet tad pēkšņi ieraudzīju, ka tam blakus sēž kaut kas 100x interesantāks - viena no divām sfingu sugām, kam spārni ir caurspīdīgi! Un pats galvenais - mierīgi sēdošs zāles stiebra! Ekstāze! Lieta tāda, ka tās pāris reizes, kad esmu redzējis kādu no šiem sfingiem, tie ir kā bultas šaudījušies no viena zieda pie otra un vēl pēc mirkļa neizsekojamā ātrumā nozuduši kaut kur tālēs zilajās. Beidzot bija iespēja to i' kārtīgi apskatīt, i' nofotogrāfēt. Abas Latvijā sastopamās sugas - pētereņu un sausseržu sfings - ir gana līdzīgas. Atšķiršana g.k. pēc spārnu tumšās ārmalas, kas sausseržu sfingam ir plata un sarkanbrūna, bet pētereņu sfingam - daudz šaurāka un tumši brūna. Tātad man bija izdevies satikt sausseržu sfingu. Pilnībā pietiek ar vienu šādu 'ekstru', lai atlikušo dienas daļu smaids būtu pa visu ģīmi.

Dzeltenais gāršas resngalvītis (Carterocephalus silvicola)

Atlikušajā laikā patramdīju vēl pa kādam tauriņam, mēģinot iegūt kādas kvalitatīvas bildes, bet nekas pārlieku interesants vairs negadījās. Kādi zilenīši, abas gāršas resngalvīšus sugas, pa kādai spārei i vyss. Arī pie Kangaru ezera šoreiz, ja neskaita agro purvraibeni, nekādas īpašās purvu sugas netrāpījās. Taču šeit es vēl atgriezos citu dienu - par to gan citā ierakstā.