Kā jau iepriekšējā rakstā minēju, divu dienu pastaigā Skrundas apkārtnē izdevās novērot vēl vienu ļoti interesantu kukaini, kas atsevišķu bloga ierakstu ir pelnījis pavisam vienkārša, bet ļoti patīkama iemesla dēļ - tā ir jauna kukaiņu sugu Latvijā! Un pat vēl vairāk - ne tikai jauna suga, bet jauna kukaiņu dzimta Latvijā! Katru dienu tādi prieki negadās, tāpēc tagad mazliet sīkāk par visu pēc kārtas... :)
 |
| Parazītiskā panglapsene Ibalia jakowlewi - jauna suga Latvijā! |
Liktenīgā atrašanas vieta tātad bija turpat uz iepriekšējā ierakstā slavētajiem bērzu baļķīšiem, kurus aktīvi aplidoja milzīgie Megarhyssa jātnieciņi. Visa mana uzmanība tajā brīdī tiem arī tika pievērsta, bet pirms pašas promiešanas tomēr pamanīju, pa bērza stumbru rāpojam vēl vienu, vidēja izmēra (ap 2cm garumā) plēvspārni, kas attāli arī atgādināju kādu jātnieciņu. Tā vizuāli tomēr šķita nedaudz dīvains - ar spalacinātu vēderu un aptumšotiem spārniem. Jātnieciņiem gan tā krāsu un formu daudzveidība ir ļoti liela un Latvijā vien ir vairāk par 1000 sugām, bet tomēr - šķita pārāk dīvains un netipisks, lai sajustu sevī akūtu nepieciešamību to nofotogrāfēt. Par laimi šis plēvspārnītis bija samērā mierīgs un ļāva sevi labi un pietiekami kvalitatīvi iemūžināt - tā teikt, pēc tam jau mājās tiks galā ar tā patieso piederību.
Ielādējot attēlus datorā un papētot šo kukaini tuvāk, pieauga pārliecība, ka tas noteikti nav jātnieciņš - līdz ar to kļuva aktuāls jautājums, kas tad tas ir? Neko tādu tomēr iepriekš nebiju manījis... Sāku pārbaudīt dažas no mazajām, man zināmo parazītisko plēvspārņu dzimtām, piemēram, Evaniidae un Chalcididae (ok, šī gan nav sugām nabadzīgākā dzimta), bet to pārstāvji tomēr stipri atšķirīgāki un pārsvarā arī izmēros mazāki. Rēbus it kā šķietami kļuva sarežģītāks un varbūt pat neatminams, līdz par laimi, sērfojot pa grāmatzīmēs saglabātajām kukaiņu web-lapām, iemetu aci vienā čehu kukaiņu lapā, kur smuki bija attēlotas praktiski visas plēvspārņu dzimtas. Starp visiem attēliem pamanīju vienu nedaudz līdzīgu objektu no Ibaliidae dzimtas. Godīgi sakot, par šādu plēvspārņu dzimtu dzirdēju pirmo reizi tā ka neatlika nekas cits kā ķerties gūgles tantei pie ragiem, lai uzzinātu par šiem 'ibalīdiem' kaut ko vairāk. Kā izrādās, tad tā ir ļoti neliela dzimta ar vien 20 sugām visā pasaulē, bet Eiropā no tām konstatētas tikai trīs. Tā ir panglapsenēm (Cynipidae) tuvu radniecīga dzimta, taču atšķirībā no panglapsenēm, tās, līdzīgi kā jātnieciņi, ir parazītiski (jeb precīzāk sakot -parazitoīdi, jo to kāpuri savu saimniekorganismu eventuāli apēd un nogalina) kukaiņi, kas savas olas dēj g.k. ragastu kāpuros. Pēdējais faktors šķita ļoti atbilstošs manai situācijai, jo biju pārliecināts, ka, līdzīgi kā te redzētos Megarhyssa ģints jātnieciņus, arī šo konkrēto plēvspārni pie šiem bērzu baļķīšiem bija piesaistījusi ļoti ticamā lapkoku ragastes (Tremex fuscicornis) kāpuru esamība tajos. Tālāk gan gūgles tante kļuva daudz skopāka un izrādījās, ka informācija par šo Ibaliidae dzimtu [ko latviski es tad dēvētu par parazītiskajām panglapsenēm - balstoties uz tuvo radniecību ar īstajām panglapsenēm, taču ar no tām atšķirīgu parazītisku dzīvesveidu] ir ļoti maz. Salasot kripatu pēc kripatas no visādiem PDF-iem dažādās valodās un ņemot talkā gūgles transleiteri, beigu beigās jau tomēr pie kaut kādas jēgas izdevās tikt.
Šajā brīdi jau biju paspējis paskatīties, ka Latvijas kukaiņu sarakstā neviens Ibaliidae dzimtas pārstāvis nefigurē - tātad visdrīzāk jauna suga! Arī faunaeur.org datubāzē neviena suga Latvijai atzīmēta nebija. Atlika vien noskaidrot, kuru sugu tad man ir izdevies nofotogrāfēt! Tas patiesībā izrādījās samērā vienkārši, jo vairāku pazīmju un apstākļu kopums, mani droši noveda pie sugas - Ibalia jakowlewi! Šīs sugas raksturīgās ārējās pazīmes ir dzeltenīgie spārni ar aptumšotajiem galiem, gaišie taustekļi, gaišās kājas u.c. smalkākas pazīmes (piemēram, attālums starp aci un žokļu pamatni). Kā arī fakts, ka šī suga ir tieši lapkoku ragastes parazitoīds un meklējama uz bērzu stumbriem, kuros mīt šīs ragastes kāpuri - pārējās divas sugas (I.leucospoides un I.rufipes) ir dažādu skujkoku ragastu (Urocerus sp., Sirex sp., Xeris sp.) parazitoīdi un attiecīgi meklējamas uz skujkoku baļķīšiem. Ar manu eksemplāru viss kā "pēc grāmatas", tātad pilnīgi droši, ka mans redzētais radījums ir Ibalia jakowlewi. Šīs sugas izplatība, protams, ciešā mērā ir saistīta ar tās saimnieksugas, lapkoku ragastes, izplatību un tā, savukārt, Latvijā un vispār mūsu Eiropas ziemeļu daļas reģionā patiesībā ir sastopama visai (vai pat ļoti?) reti. Līdz ar to I.jakowlewi ir Eiropā ļoti reta suga ar maz atradumiem - konstatēta Vācijā, Polijā, Čehijā un šķiet arī Somijā, bet sastopama arī tālāk uz austrumiem Krievijā, Japānā un Korejā. Tā ka īpaša un interesanta suga ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā!
Vispār jau stipri interesanta un veiksmīga man tā Skrundas zivju dīķu apkārtne - piemēram, kādus 300m no šīs vietas pagājušogad izdevās novērot meža stērsti (7. novērojums Latvijā). Kas to lai zin, kādi vēl tur brīnumi mīt? :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru