trešdiena, 2017. gada 2. augusts

Jūlija putni

Tā, lai būtu neliela atslodze no kukaiņiem - īss ieraksts par jūlijā redzētajiem putniem. Nekas jau tāds jauns un aktuāls un daļai novērojumu jau stāsts ir 'zināms' - Zaļā dzilna Krāslavā, mazais dumpis Daugavpilī, Melngalvas zosis Rojas ostā. Pašam jau lielākais prieks, protams, par zaļo dzilnu, ko Latvijā redzēju pirmo reizi mūžā - 282. suga manā mūža listē! Par šo ķeksi gan paldies citiem putnotājiem- g.k. Ainaram Mankum par informācijas sniegšanu un Gaidim Grandānam par tālo braucienu līdz Krāslavai. Mazā dumpja novērojuma 'autors' savukārt varētu teikt, ka ir Andris Erts, kurš pievienojās mums zaļās dzilnas braucienā un kurši ir Daugavpils putnu vietu viens no labākajiem zinātājiem - īpaši jau attiecībā uz mazajiem dumpjiem un zilrīklītēm. Šī brauciena nobeigumā vēl piestājām Demenes izgāztuvē, kur izdevās novērot samērā daudz Kaspijas kaijas - g.k. pieaugušos putnus (tādu tipisku jauno putnu nemanīju, bet 9. jūlijs iespējams bija vēl mazliet tiem par agru). Pēc sajūtām bija vismaz kādi 10 putni, bet precīzi skaitu jau tā grūti noteikt, jo kaijas ik pa laikam 'apmaisījās' un ne visiem putniem bija tādas uzreiz pamanāmas atšķiršanas pazīmes, lai varētu saprast vai tas ir tas pats putns, kas pirms tam bija čupas otrā pusē vai tomēr cits. Katrā ziņā Kaspijas kaiju saucienus un kaijas, kas šo saucienu brīdī ieņem 'albatrosa pozu' (kas ir tāda tipiska Kaspijas kaiju uzvedība), varēja dzirdēt/redzēt praktiski visu laiku. Protams, par visu redzēto Kaspijas kaiju ģenētisko tīrību pārliecība par 100% droši vien nevar būt, jo ne pārāk tālu Lietuvā Kretonas ezerā ir jaukta Kaspijas un sudrabkaiju kolonija, kas regulāri producē arī dažāda izskata hibrīdus (g.k. jaunie putni ar gredzeniem, kurus ar pārliecību nevar pieskaitīt ne vienai no sugām). Bet kāda daļa izskatījās absolūti tipiski un man īsti šaubas nerada. 
Zaļā dzilna (Picus viridis) - tēviņš, Krāslava, 9.07.2017.
Zaļā dzilna (Picus viridis) - jaunais putns, Krāslava, 9.07.2017.
Mazais dumpis (Ixobrychus minutus) - Šuņezers (Daugavpils), 9.07.2017.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - Demenes izgāztuve (Daugavpils n.), 9.07.2017.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - Demenes izgāztuve (Daugavpils n.), 9.07.2017.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - Demenes izgāztuve (Daugavpils n.), 9.07.2017.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - Demenes izgāztuve (Daugavpils n.), 9.07.2017.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans) - Demenes izgāztuve (Daugavpils n.), 9.07.2017.
Paipala (Coturnix coturnix) - Cesvainieku apk. (Madonas n.), 14.07.2017.
Melngalvas zosis (Branta bernicla) - Rojas osta (Rojas n.),  25.07.2017.
Tā vispār jūlijs putnu ziņā bija samērā ražīgs mēnesis, jo izdevās tikt pie 10 gada ķekšiem - to gan var g.k. norakstīt uz samērā kuslo putnu vērošanu pavasarī. Vismaz mazliet iekavētais ir atgūts un līdz ar to nav zudušas cerības tikt līdz tradicionālajām vismaz 235 gadā redzētajām putnu sugām. Viss atkarīgs no veiksmes (un manas aktivitātes) rudens migrācijas laikā. Ja vēl par pāris interesantajiem novērojumiem, tad noteikti gribu izcelt paipalas novērojumu Cesvainieku apkārtnē netālu no Lubāna ezera - pirmo reizi redzēju paipalu vizuāli! Putns dziedāja pašā ceļa malā un domāju, ka varbūt, paspēlējot pretī balss ierakstu, tā varētu iznākt ārā no zāles, bet situācija atrisinājās mazliet negaidītā ceļā - pēc pirmās dziesmas frāzes no telefona, putns pacēlās virs lauka un zemā lidojumā aizšāvās uz pretējo ceļa pusi. Pārsteidza mani nesagatavotu tā ka īsti kadrā notvert nepaspēju. It kā turpināja dziedāt tur tālāk, bet nu vairāk putnu netraucēju, jo cerības to ieraudzīt vēl labāk un tuvāk droši vien bija niecīgas. Turpat netālu Cesvainieku apkārtnē izdevās novērot arī kluso ķauķi, kas, turot barību knābī, ar saucieniem lēkāja ceļmalas krūmā. Biju jau zināmā mērā norakstījis šo sugu, ka šogad vairs neizdosies redzēt, jo 14. jūlijs tomēr samērā pavēls datums šai sugai un parasti šajā laikā īpaši vokāli aktīvi klusie ķauķi vairs nav. Dziedāt gan nedziedāja arī šis īpatnis - vien pāris reizes kaut ko ieņurkstējās. Pilnu dziesmu uzdziedāt droši vien traucēja barība knābī. Izskatījās, ka tuvumā varētu būt arī jau izvesti mazuļi, bet tā līdz galam nesapratu (biju slinks pasēdēt un pavērot rūpīgāk). Lai nu kā, pašlaik gada listē ir 218 sugas un šobrīd ir īstais brīdis, lai šo sarakstu papildinātu ar kādām bridējputnu sugām, kam šobrīd rit samērā aktīva migrācija uz dienvidiem. 

2 komentāri:

Ārpus četrām sienām teica...

Pozitīva skaudība. Gan par zaļo dzilnu, par kuru zināju, ka ir reta, bet nezināju, ka tik.Un par paipalu. Nemaz nezinu, kad un kur to redzēšu. Bilde, starp citu , ļoti jēdzīga.

Uģis Piterāns teica...

Paldies! Njā, paipala laikam ir tāda suga uz ko speciāli 'jāstrādā', lai varētu ieraudzīt vizuāli. Tā esot viena no grūtajām sugām (līdzīgi kā grieze un kādas ormanīšu sugas) priekš britiem, kas daudzi ir visai strikti un savās putnu listēs iekļauj tikai sugas, kas ir redzētas vizuāli. Tur arī uz balss ierakstu izmantošanu, ja ne gluži raugās slīpi, tad, ņemot vērā, ka to vērotāju ir tik daudz, tad ne visiem tas šķiet pieņemami. Un bez provocēšanas ieraudzīt paipalu... ļoti laikietilpīgs uzdevums, manuprāt :)