Svētes zosis [un dažas sīkās radības]

Svētes palienes lauki

Pēc 1. marta pavasarīgā gājiena laiks diemžēl sabojājās un tikai šodien atkal izdevās iziet kādā garākā pastaigā. Izvēle krita par labu apvienotam putnu-kukaiņu gājienam – pamatā ar domu, ka īsti nebiju pārliecināts par sniega daudzumu mežos (kaut kas jau it kā nedaudz bija snidzis pa šo laiku). Tā teikt, ja īsti kukaiņiem nebūs labi, tad vismaz putnus varēs paskatīties. Par to ka putni (g.k. zosis) Svētes palienē būs man it kā šaubu nebija.

Zosu tūkstoši Svētes palienes apkārtnes laukos

Īsknābja zoss (apmēram pa vidu - sārtajām kājām) starp sējas un baltpieres zosīm. 

Domāts darīts – ar vilcienu līdz Jelgavai (covid laikos vilciens man šķiet relatīvi drošākais pārvietošanās līdzeklis. Abi reisi uz/atpakaļ no Jelgavas arī bija tiešām tukši), tālāk dažas pieturas ar 4. autobusu līdz Lapskalna ielai un tad ar kājām gar Lielupi uz lidlauka pusi, kur var sākt jau skatīties zosis. Šis maršruts man tā kā ierasts pēdējos gados, jo no tā stūra vienmēr rīta pusē zosis ir samērā tuvu un labā gaismā. Arī šodien šī taktika nepievīla – zosu bija tūkstošiem!! Tālākos baros pat neskatīju, jo pilnībā pietika ar tuvāko zosu pētīšanu, mēģinot pa vidu kaut ko interesantāku sazīmēt – kādu retāku sugu vai kādu zosi ar kakla gredzenu. Diemžēl tāda ļoti ilga vērošana gan nesanāca, jo apmēram pēc 2h pār laukam samērā zemu pārlidoja kaut kāds lidaparāts (pat nepievērsu tam uzmanību - pēc skaņas šķiet helikopters) un pilnīgi viss daudztūkstošu zosu bars pacēlās spārnos. Skats un zosu koris gan ļoti iespaidīgs! Daļa aizlidoja tālāk prom palienes dziļumā, daļa apsēdās vairāk lauku vidusdaļā – pārāk tālu, lai tā ar baudu tās vērotu. Nu neko darīt. Nevienu kakla grezenu nepaspēju atrast, bet nu vismaz 2 īsknābja zosis izdevās sazīmēt, kas nav nekas rets, bet nu man pašam tā ir tāda suga ‘bubulis’, ko ne katru gadu izdodas saskatīt zosu baros (atskaitot gandrīz ikgadējos Svētes palienes apmeklējumus gan ļoti daudz kur citur man tās zosis apskatīt nemaz nesanāk). Gan jau ka to tur bija vēl vairāk, jo kvalitatīvi caurskatīju varbūt labi ja 1/10 daļu no milzīgā zosu bara. Aizgāju vēl līdz galvenajam palienes dambim pie lieguma zonas, kur tālumā applūdumā sazīmēju sauju garkakļu, krīkļu, baltvēderu un citu pīļu. Nē nu tā jau kārtīgs pavasaris – putnu migrācija sāk uzņemt apgriezienus.

Lapgrauzis Galerucella nymphaeae

Ap pusdienlaiku pārslēdzos uz kukaiņu vērošanu, ko biju paredzējis realizēt rušinoties un sijājot nobirušās koku lapas g.k. krūmājā un koku puduros gar Lielupi. Uzreiz jāsaka, ka piedzīvoju zināmu vilšanos. Var jau būt, ka biju ar nedaudz jau noguris (lai arī putnu vērošanas rīki man ir relatīvi sīciņi un viegli – ar domu, lai varētu tieši ilgi un nenogurstoši staipīt apkār – tomēr kaut kāds papildus svars jau tas ir kas mugursomā jāiekrāmē. Vēl laikam nav tā fiziskā forma atgūta, lai tā brīvi bizotu apkārt ar piekrāmētu mugursomu), bet nu tās prātā noskatītās vietas baigi neuzrunāja uz rušināšanos. Vai nu bija biezs kūlas slānis, kas apgrūtina sijāšanas metodes izmantošanu vai arī bija nejēdzīgi piedrazotas (fui fui makšķernieki?). Dažās vietās gan imitēju darbību, bet nu drīzi vien sāka ar līņāt lietus, ko uztvēru kā zīmi, ka jābeidz ākstīties un jāiet atpakaļ uz vilcienu.

Īsspārnis Rugilus rufipes

Īsspārnis, iespējams Arpedium quadrum

Zaļais medniekzirneklis (Micrommata virescens)

Kāds no brūnajiem tīklspārņiem (Hemerobiidae)

Pirms lietus tomēr divas blakšu sugas gadam paspēju pievienot – ūdensmērītāju Gerris argentatus un zemesblakti Drymus ryeii. Nekas jau rets. Starp vabolēm atkal bija daudz īsspārņu, tiesa šoreiz pamatā sīki melni, ne īpaši raskturīgi. Izcelšu vien divus. Vēl vienu Rugilus ģints eksemplāru, kas izskatās būs cita suga kā iepriekšējā ierkastā - R.rufipes. Man jauna suga izrādās - tā ka nav galīgi tukšs gājiens! Otra atzīmējamā suga ir, manuprāt, Arpedium quadrum, kas ir viens no īsspārņiem, kam saīsinātie segspārni ir pat relatīvi diezgan gari (redzamā vēdera daļa un segspārni - apmēram vienāda garuma). Tādi diezgan daudz atradās tiešā Lielupes krasta tuvumā, palu sanesu zonā. Varbūt tas tāds sugai specifisks biotops? Jāpalasa. Tie abi gandrīz vai tad arī interesantākie kustoņi. Nu vēl bija smukais zaļais medniekzirneklis (Micrommata virescens), ko vasarā, kad viss ir baigi sazaļojis, ir dabā ļoti grūti pamanīt. Tagad uz brūno lapu fona, protams, ļoti izceļas - pat nedaudz eksotisks izskatās. Nu labi, vēl var atzīmēt vienu no tīklspārņiem, kam īsti latviskā nosaukuma nav (brūnie tīklspārņi? Brūnās zeltactiņas?) – sugu vēl neesmu atkodis. Vispār jau gan šie ir relatīvi interesanta grupa, ko ar varētu nedaudz vairāk papētīt (sugu tur nav pārāk daudz) – vienīgi noteikšana pamatā balstās spārnu dzīslojuma niansēs, ko fotoattēlos, kad kukainis ir miera stāvoklī ar sakļautiem spārniem, bieži vien ir grūti saskatīt. Bet nu tas gan pēdējais. Kopumā jau galīgi nekas dižs. Putni šajā dienā atstāja daudz paliekošāku iespaidu kā kukaiņi. Bet jāmēģina tomēr vēl pirms gaidāmajām relatīvi aukstajām naktīm paspēt vēl kādā citā vietā parušināties. Citādi to īsteno pavasari jau paliek tā diezgan grūti sagaidīt!

Pirmais kukaiņu izgājiens 2021!

1. marta gājiena maršruts. Nepārspīlējot - priekš pirmās reizes kā iesildīšanās. 

Tātad, atceroties savu svaigo apņemšanos, ka vajadzētu tomēr atsākt biežāk rakstīt blogu (kaut vai tīri pašam priekš sevis - citreiz ir tīri forši palasīt savus ierakstus, kas nu jau stiepjas pat 10!! gadu senā pagātnē) - mēģinu to arī darīt. Rakstīšanas prasmes droši vien ir mazliet ierūsējušas, tāpēc centīšos īsi, jo esošajā 'formā' droši vien gara rakstīšana izvērstos ļoti ūdeņainā un izplūdušā palagā (tas gan droši vien notiks šā vai tā). Raksts būs par pirmo 2021. gada nopietnāko izgājienu kukaiņu meklēšanā. Šorez to izdevās realizēt vien 1. martā, jo pārmaiņas pēc ziema šogad bija gana ziemīga - pie tādiem dziļiem sniegiem nekas cits jau neatlikā kā 'sēdēt vien mājās' (bet nu kukaiņu pētniekiem ziemā tāpat nerūkst ko darīt - t.i. ar 2020. gadā sastrādāto tā arī droši vien nebūšu nemaz ticis tā pavisam galā. Bildes nesašķirotas, viss nav saziņots Dabasdati.lv utml.). Kaut gan ir gan bijuši arī sliktāki gadi - piemēram, 2018. gadā pirmo reizi kukaiņus forogrāfēt devos vien 6. maijā (nejēdzīgi vēlu!), tā ka februāra beigas/marta sākums tā kopumā Latvijas apstākļiem, varētu būt Ok brīdis sezonas atklāšanai. Maršruta izvēle krita par labu Ciemupes apkārtnei, jo tur pašreizējā blakšu izplatības kartē (attēls te) 10x10km kvadrāts bija tās relatīvi patukšs (pēc maniem aprēķiniem Dabasdati.lv tur līdz šim ziņotas tikai 3 sugas) - parušinoties pērnajās lapās bija cerība kādu čupiņu sugu pievienot. Laiks saulains, silts (lai arī varbūt brīžam vējelis tāds nepatīkams), migrējošu cīruļu balsis debesīs (tajā skaitā viens sila cīrulis ar) - skaista diena, mana dvēsele dzied no priekiem! Tā kā mežos tomēr vēl sniegs, grāvji pilni ar ūdeni un visādi citādi apgrūtinoši apstākļi bridienam 'pa taisno', tad nu gāju mierīgi pa ceļu - ar nelieliem iekāpieniem saulainākās mežmalās. 

Meža spīļaste (Chelidurella acanthopygia)

Pirmais nopietnākais pieturas punkts bija saulaina mežmala ar vidēja vecuma apsēm stūrī un ziemzaļajām kosām lakstaugu stāvā. Tā uz aci potenciāls tumšās jeb kosu pūcītes (Xylomoia strix) biotops, bet nejutu sevi pārāk dziļu motivāciju meklēt šīs sugas bojājumus (kaut gan tā droši vien būtu jauna sugas atradne) tāpēc pēc tādas īsas un relatīvi paviršas mežmalai tuvāko kosu stiebru aplūkošanas, ķēros klāt pie galvenā šīs dienas darbarīka - sijājamā sieta. Grābu ar ķetnām apšu lapas, bēru kulē ar sietu un purināju cik spēka - cenšoties caur sieta acīm izbirdināt lapu nobiru slāņa smalkāko frakciju, kur pa vidu noteikti bija jābūt arī kukaiņiem. Un bija ar, protams! Pats pirmais kukainis izrādījās pat visai zīmīgs - pirmā gada spīļaste, kuras ir šogad Gada Kukaiņa godā! Par šo konkrēto sugu gan būtu nedaudz plašāks stāsts vajadzīgs, bet īsais rezumē būtu šāds: tikai neilgi pēc šīs pastaigas (tās pašas dienas vakarā) noskaidroju, ka pēc jaunākajiem pētījumiem (samērā nejauši uzgāju internetā 2020. gada septembrī publicētu čehu zinātnieku rakstu par spīļastu ģenētiskajiem pētījumiem) šī suga, ko bija ierasts dēvēt par Chelidurella guentheri (latviski - Gintera spīļaste) patiesībā nav nekas vairāk kā Chelidurella acanthopygia variācija. Šī otrā suga patiesībā ir tā ko agrāk uzskatīja par sastopamu arī Z-ZA Eiropā, bet 1994. gadā itāļu zinātnieks Galvanji (Galvagni) aprakstīja šo Gintera spīļasti kā jaunu sugu un tā citi pētnieki (piemēram, poļi), pārskatot savus spīļastu 'krājumus', noskaidroja, ka viņiem izrādās tieši šī Gintera spīļaste (vai tai līdzīgi eksemplāri) ir sastopama masās, bet tā pirmā pat īsti pārliecinoši nemaz nav? Bet ja seko šim jaunajam čehu zinātnieku pētījumam, tad principā šī iepriekšējā revolūcija ir jāaizmirst un jāatgriežas pie sākotnējā versijas - mūsu reģionā ir sastopama tikai Chelidurella acanthopygia. Nē nu lai tā būtu! Vienīgā problēma varbūt ar latvisko nosaukumu, jo nu par Gintera spīļasti to vairs nevar dēvēt (tas gan ar tāds svaigs nosaukums, speciāli darināts priekš Gada Kukaiņa akcijas un tika atvasināts no zinātniskā nosaukuma sugas epiteta - guentheri). Šo tēmu nedaudz apspriežot ar Dabas muzeja kolēģiem, kā alternatīvs sugas nosaukums manuprāt labs būtu meža spīļaste, jo tā tiešām ir visai izteikta mežu suga. Protams, arī parastā spīļaste var būt sastopama mežos, bet tomēr ļoti bieži arī citur - dārzos utml. Tā ka kopumā, manuprāt, šis nosaukums 'meža spīļate' gana labi šo sugu raksturo. Šajā dienā kopā izdevās izsijāt diezgan daudz šo spīļastu - praktiski katrā meža pudurī, kur piestāju uz nedaudz ilgāku laiku (bet 0 parastās spīļaste). Šeit tātad bieži sastopama suga?

Īsspārnis Rugilus similis

Īsspārnis Paederus sp.

Skrejvabole Lebia chlorocephala

No citām šajā stūrī izrušinātajām radībām var pieminēt dažādas vaboles - piemēram, visādi sīki īsspārņi tur bija biezā slānī. Kādus dažus zīmīgākos nofotogrāfēju un arī ieliku trauciņā precīzākai noteikšanai kaut kad vēlāk (protams, nedzīvā viedā - būs papildinājums muzeja kolekcijai), jo īsspārņi ir tā grupa, kuru noteikšana pēc foto bieži vien ir praktiski neiespējams uzdevums. Te tad daži tādi 'krāsaināki' un pēc skata it kā raksturīgāki eksemplāri - Paederus sp. (varbūt littoralis?) un Rugilus sp., kas, manuprāt, ir Rugilus similis un varētu būt jauna suga manam fotoarhīvam. Pēdējais ar visai specifisku ķermeņa formu - šķiet, ka galva turās uz pēdējā diedziņa un draud kuru katru mirkli nokrist. Ja runā par jaunumiem, tad šis pleķītis atnesa arī jaunu skrejvaobļu sugu personīgai listei - Lebia chlorocephala. Diezgan glīta, koši spīdīga - nesajaucama ar citām sugām. Nav gan nekas rets. Atminos, ka dabā to redzējis esmu, bet foto līdz šim nebija izdevies iegūt.

Ciemupes apkārtnes mežu ainava

Mizasblakts Mezira teremulae

Mizasblakts Mezira tremulae nimfa

Tālākaiz ceļš veda uz vietām, kur kartē it kā vajadzētu būt mežam, bet jāsaka, ka te tie koku puduri bija svaigi diezgan stipri paretināti. Nu neko darīt - kailcirte ir Latvijas ainavas neatņemama sastāvdaļa gan šobrīd, gan jādomā, ka tuvākā un tālākā nākotnē. Tā vēroju, ka vispār apkārt šajās meža driskās ir gana daudz vecu apšu un, lai arī tālu pa izcirtumiem nebiju apņēmies brist (vispār tam iemesls ar, ka biju uzvilcis diezgan vieglus pārgājiena apavus, jo nu solīja +10 grādus pat. Ar zābakiem jau varētu brist bez bēdu), viena izcirtuma malā netālu no ceļa pamanīju brangas (diametrā droši >60cm) apses - vienu mirstošu, otru jau nolūzušu, mirušu. Tā uz aci labs biotops mizasblaktij Mezira tremulae, kas tāda gana reti sastopama suga un kas dzīvo tieši uz vecu, resnu apšu nokaltušiem stumbeņiem. Sen nebiju saticis, tāpēc gāju skatīt un... šoreiz intuīcija nepievīla! Zem pāris mizas plēksnēm atradās gan vairāki pieauguši īpatņi, gna nimfas. Turpmāk gar ceļu līdzīgas apses (bet tālāk no ceļa - pamatā kā ekoloģiskos kokus vai koku grupiņas izcirtumos) manīju arī atsevišķās citās vietās, tā ka varētu pieņemt, ka te tām pagaidām varētu būt labi dzīves apstākļi - esošā mežu apsaimniekošana izcirtumu veidā pat varbūt kaut kādā mērā šai sugai palīdz? Taču tā kā jaunas apses tām īsti nederēs, tad es tomēr teiktu, ka sugas nākotne Latvijā ilgtermiņā varētu būt sarežģītāka, jo tas periods, kad viens konkrēts atmiris koks ir šai sugai apdzīvojams (miza jau lobās nost, bet nav pilnībā nokritusi), noteikti nav ļoti garš (diez vai vairāk par 10 gadiem) - tātad sugas eksistence lielā mērā it atkarīga no tā, lai šādi vecu, mirušu apšu stumbeņi kaut kādā noteiktā teritorijā parādītos laiku pa laikam ar zināmu regularitāti. Ja šādu koku nav - sugai diži daudz iespēju izdzīvot nav. Laiks rādīs kā šai sugai Latvijā klāsies - citur Eiropā tā ir jau iekļauta dažādos apdraudēto sugu sarakstos. 

Koku laupītājblakts Anthocoris nemorum

Egļu čiekuru zemesblakts (Gastrodes abietum)

Zemesblakts Megalonotus antennatus

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata)

Smecernieks Lepyrus capucinus

Vālīšvabole, iespējams Brachygluta sp.

Šī mizasblakts tad arī, manuprāt, bija šīs pastaigas interesantākais atradums. Kopumā izdevās saķeksēt laikam 16 dažādas blakšu sugas, kas varbūt ir nedaudz mazāk kā cerēju (dažas ļoti parastas zemesblakšu sugas, kas citrreiz ir vai ikkatrā nobirušo lapu saujā, šoreiz netrāpījās), bet grēks jau sūdzēties. Pašās pastaigas beigās arī izdevās piefiksēt vēl vienu jaunu vaboļu sugu savam fotoarhīvam - smecernieku Lepyrus capucinus, ko arī, protams, izbirdināju no no zemsedzē sakasītām lapām u.c. gružiem. Uz vaboļu foto ar vajadzētu nedaudz iespringt, jo teorētiski 1000 nofotogrāfēto sugu robeža nav nemaz tik ļoti tālu - šobrīd manā kontā ir nedaudz virs 820 noteiktām sugām. Nu ja ne 1000, tad varbūt var mēģināt tēmēt uz 900 sugām? Dažus no šajā dienā nofotografētajiem eksemplāriem ieliku trauciņā vēlākai noteikšanai. Kā, piemēram, vienu no sīkajām ~2mm garjaām vālīšvabolēm, jo šajā dzimtā manā fotoarhīvā nav neviena noteikta suga. Bet nu šo vālīšvaboļu noteikšana pēc foto to sīkā izmēra dēļ nav diez ko reāla. Šī, piemēram, izskatās pēc Brachygluta fossulata, bet, lai tā droši būtu pārliecība, jābūt eksemplāram 'rokās'. Šoreiz tad ir - varbūt ar laiku izdodas šo versiju apstiprināt. Šī (nofotografēto eksemplāru ievākšana) droši vien arī būtu vienīgā metode kā panākt straujāku sugu papildinājumu, jo tādas 'uz aci' vienkārši nosakāmas sugas nāk tomēr ar katru gadu aizvien grūtāk un grūtāk, bet, ķerot visādas skrejvaboles, īsspārņus, smecerniekus un citas 'grūtās' grupas ar noteikšanā sarežģītām sugām, kādas 200-300 sugu varētu sakrāt elementāri diezgan īsā laika periodā. Piemēram, šobrīd manā fotoarhīvā ir noteiktas tikai 32 no ~700 Latvijā sastopamajām īsspārņu sugām, smecerniekiem 86 no ~400, skrejvabolēm 89 no ~330 utml.  Neizmērojami plašs darba lauks. Ar to arī varētu nošaut divus zaķus vienlaicīgi - papildinātu gan savu foto arhīvu, gan papildinātu muzeja kolekciju ar ievāktajiem vaboļu eksemplāriem. Win win tā teikt. Bet nu tas tā nesteidzīgā veidā, jo 2021. gada galvenās prioritātes tomēr paliks blaktis un arī centīšos iedziļināties dažādu plēvspārņu (bites, racējlpasenes utml.) noteikšanas smalkumos, ko jau patiesībā pamazām iesāku darīt jau 2020. gadā. Redzēs, kas no tā sanāks. Cerams procesors neuzkārsies. Galvenais, jau lai mainīgajos Covid-19 apstākļos ir ļauts doties dabā - man principā neko vairāk ar nevajag.

Blaktis 2021

Tā, jauns gads, jauns saraksts! Ja tradicionāli šādu vārdus sakām var dzirdēt pamatā putnu vērotājus, tad priekš manis pēdējos gados tas pat biežāk izskan blakšu vērošanas kontekstā. Jā, putni ir nedaudz atstāti novārtā, bet nu gan jau paspēs kaut kad arī pie tiem atgriezties. Ja gribas ar kukaiņu pētīšanu nodarboties braucot ja ne gluži 6. ātrumā, tad 5. noteikti, tad kaut kā tās prioritātes tomēr jāsarindo - putni šoreiz zaudētājos. Bet nu kādu jaunu mūža ķeksi putnu listē gan ar vajadzētu 2021. gadā tomēr dabūt. Tumšo čakstīti varbūt? Ok, vispār stāsts jau ne par putniem, bet par blaktīm! Iepriekšējā gada mērķi - sagatavot un nofotogrāfēt 300 blakšu 'pasu foto' ar kolekcijas eksemplāriem - neizpildīju. Patiesībā totāli izgāzos, jo, lai arī vēl šadu un tad nedaudz šo sarakstu papildinu (jo bildes sagatavei ir sataisītas vēl gana daudz - nav laiks tik apstrādāt), 300 neizdosies sasniegt nekādā gadījumā (max 250). Pārāk ambiciozs mērķis bija jeb šādu foto sagatavošana kā izrādās tomēr prasa pārāk daudz laiku, ko šķita varēšu atrast ziemas laikā, bet kaut kā nesamenedžējos. Tāpēc arī šogad patiesībā blakšu ziņā mērķis būs ja ne gluži piezemētāks, tad vismaz tehniskajā izpildījumā vienkāršāks - vēlos gada laikā noķert un konstatēt 400 blakšu sugas, taču ne kā iepriekš, lai visas būtu obligāti nofotogrāfētas. Te pamatā publicēšu vienkārši pliku, garu (cerams) sarakstu un foto būs vienīgi tām sugām, kas jaunas manā mūža listē. Tātad principā šis būs vairāk tāds atskaites punkts man pašam un lasītājam no malas, kas īpaši par blaktīm neinteresējas, diezgan droši tas nebūs pārāk interesants, jo nu pamatā būs neko daudz neizsakoši latīniskie nosaukumi. Savukārt, lai to labotu, šogad esmu apņēmies būt nedaudz centīgāks bloga ierakstu rakstītājs. Pēdējos trīs (!!!) gados to esmu atstājis pavisam novārtā, lai gan 2017. gads pat izdevās baigi produktīvs. Lielā mērā tas laikam saistīts ar atgriešanos uz zinātnes takas - to laiku, ko agrāk pavadīju vakaros rakstot bloga ierakstus (tāds garš un pamatīgs ieraksts citreiz aizņem pat 3-4 stundas), to tagad bieži vien pavadu līmējot un apstrādājot ievākto blakšu materiālu. Iespējams jāraksta īsāk, bet... nemāku!? Taču ir doma kaut kā mēģināt šim rast laiku un vismaz kaut kādus melnrakstus uzmest brīžos kad pārvietojos sabiedriskajā transportā no/uz kādiem tālākiem ekspedīciju galapunktiem. Kā izdosies - skatīsies (iespējams neizdosies, ha).

Bet atpakaļ pie blaktīm - šobrīd gada listē man ir 310 sugas, no tām 23 man jaunas sugas personīgajam sarakstam (foto zemāk) no kurām 3 jaunas sugas Latvijai! Zemāk hronoloģisks saraksts grupēts pa dienām (vienas dienas ietvaros sugas grupēsies kaut kā pa dzimtām, lai nav tik haotiski ja liktu patiesi hronoloģiski pēc pulksteņa). Teorētiski būtu labi to pašu arī kaut kā sistemātiski, bet jāpārdomā kā to ērtāk realizēt.

27.II - Carnikava, Gaujas grīva

1. Pyrrhocoris apterus (Pyrrhocoridae)

2. Rhopalus parumpunctatus (Rhopalidae)
3. Elasmucha grisea (Acanthosomatidae)

4. Kleidocerys resedae (Lygaeidae)

1.III - Ciemupes un Pārogres apkārtne

5. Anthocoris nemorum (Anthocoridae)

6. Anthocoris confusus (Anthocoridae)

7. Lygus rugulipennis (Miridae)

8. Gastrodes abietum (Lygaeidae)

9. Megalonotus antennatus (Lygaeidae)

10. Scolopostethus thomsoni (Lygaeidae)

11. Scolopostethus pictus (Lygaeidae)

12. Rhyparochromus pini (Lygaeidae)

13. Aradus betulae (Aradidae)

14. Mezira tremulae (Aradidae)

15. Nabis brevis (Nabidae)

16. Adomerus biguttatus (Cydnidae)

17. Neottiglossa pusilla (Pentatomidae)

18. Peribalus strictus (Pentatomidae)

16.III - Svētes paliene un apkārtne
19. Gerris argentatus (Gerridae)
20. Drymus ryei (Lygaeidae)

17.III - Saulkalnes apkārtne
21. Eurydema dominulus (Pentatomidae)

23.III. - Medemciema apk.

22. Palomena prasina (Pentatomidae)

23. Nabis ferus (Nabidae)

26.III - Cena - Ozolnieki
24. Rhopalus maculatus (Rhopalidae)

25. Amphiareus obscuriceps (Anthocoridae)  

26. Stenodema laevigata (Miridae)

27. Stenodema calcarata (Miridae)

28. Drymus brunneus (Lygaeidae)

29. Drymus sylvaticus (Lygaeidae)

30. Lasiosomus enervis (Lygaeidae)

31. Stygnocoris fuligineus (Lygaeidae)

32. Eremocoris abietis (Lygaeidae)

33. Scolopostethus pilosus (Lygaeidae)

34. Nabis pseudoferus (Nabidae)

27.III - Dārziņi - Dole

35. Lygus punctatus (Miridae)

36. Chlorochroa pinicola (Pentatomidae)
37. Sciocoris cursitans (Pentatomidae)

38. Aradus cinnamomeus (Aradidae)

39. Trapezonotus arenarius (Lygaeidae)

40. Pionosomus opacellus (Lygaeidae)

11.IV - Dzērumi - Stīpnieki

41. Aradus corticalis (Aradidae)

42. Aradus betulinus (Aradidae)

43. Aradus depressus (Aradidae) - nimfa

44. Aradus obtectus (Aradidae) - nimfa

45. Xylocoris cursitans (Anthocoridae)

12.IV - Valdlauči

46. Coriomeris scabricornis (Coreidae)

16.IV - Salaspils botāniskais dārzs

47. Gastrodes grossipes (Lygaeidae)

48. Gerris lacustris (Gerridae)

18.IV - Egļupe - Sigulda

49. Scolopostethus decoratus (Lygaeidae)

50. Macrodema micropterum (Lygaeidae)

51. Pterotmetus staphyliniformis (Lygaeidae)

52. Ischnocoris angustulus (Lygaeidae)

53. Trapezonotus anorus (Lygaeidae)

54. Cymus claviculus (Lygaeidae)

55. Eurydema oleracea (Pentatomidae)

56. Aelia acuminata (Pentatomidae)

57. Rubiconia intermedia (Pentatomidae)

58. Stictopleurus punctatonervosus (Rhopalidae)

59. Aquarius najas (Gerridae)

19.IV - Aizkraukle - Skrīveri

60. Microvelia reticulata (Veliidae)

61. Tritomegas bicolor (Cydnidae)

62. Tingis cardui (Tingidae)

1.V - Nida - Pape - Rucava

63. Cyphostethus tristriatus (Acanthosomatidae)

64. Chartoscirta cincta (Saldidae)

65. Syromastus rhombeus (Coreidae)

2.V - Skrunda

66. Legnotus picipes (Cydnidae)

67. Lygus pratensis (Miridae)

68. Notostira elongata (Miridae)
69. Hydrometra gracilenta (Hydrometridae) 

70. Nepa cinerea (Nepidae)

71. Orius niger (Anthocoridae)

72. Neides tipularius (Berytidae)

10.V - Ķemeru NP

73. Pachybrachius luridus (Lygaeidae)

74. Acompus rufipes (Lygaeidae)

75. Gerris lateralis (Gerridae)

76. Limnoporus rufoscutellatus (Gerridae)

77. Dolycoris baccarum (Pentatomidae)

78. Rhacognathus punctatus (Pentatomidae)

79. Carpocoris purpureipennis (Pentatomidae)

80. Eurygaster maura (Scutelleridae)

81. Elasmucha ferrugata (Acanthosomatidae)

82. Chartoscirta elegantula (Saldidae)

83. Physatocheila smreczynskii (Tingidae)

84. Nabis ericetorum (Nabidae)

85. Charagochilus gyllenhalii (Miridae)

86. Ilyocoris cimicoides (Naucoridae)

87. Orius majusculus (Anthocoridae)

11.V - Eleja

88. Megalonotus chiragra (Lygaeidae)

89. Cymus melanocephalus (Lygaeidae)

90. Jalla dumosa (Pentatomidae)

91. Palomena viridissima (Pentatomidae)

92. Carpocoris fuscispinus (Pentatomidae)

93. Coreus marginatus (Coreidae)

94. Piesma maculatum (Piesmatidae)

95. Elasmostethus interstinctus (Acanthosomatidae)

96. Corizus hyosciami (Rhopalidae)

12.V - Eleja

97. Tingis ampliata (Tingidae)

98. Zicrona caerulea (Pentatomidae)

99. Troilus luridus (Pentatomidae)

100. Liocoris tripustulatus (Miridae)

101. Rhopalus subrufus (Rhopalidae)

102. Pachybrachius fracticollis (Lygaeidae)

103. Sehirus luctuosus (Cydnidae)

16.V - Glāznieku apk.

104. Sigara fallenoidea (Corixidae)

105. Agnocoris rubicundus (Miridae)

106. Orthops campestris (Miridae)

107. Nemocoris fallenii (Coreidae)

22.V - Rīga, Ķīpsala

108. Orsillus depressus (Lygaeidae)

109. Chlamydatus evanescens (Miridae)

25.V - Rīga, Grāpju pussala

110. Cymus aurescens (Lygaeidae)

111. Cymus glandicolor (Lygaeidae)

28.V - Skrīveri - Dendrārijs

112. Dicyphus globulifer (Miridae)

113. Dicyphus stachydis (Miridae)

114. Rhabdomiris striatellus (Miridae) - nimfa

115. Aneurus avenius (Aradidae)

116. Berytinus clavipes (Berytidae)

117. Dictyla humuli (Tingidae)

29.V - Dārziņi - Dole

118. Piezodoros lituratus (Pentatomidae)

119. Aelia klugii (Pentatomidae)

120. Elatophilus nigricornis (Anthocoridae)

121. Lasiacantha capucina (Tingidae)

122. Dictyla echii (Tingidae)

123. Derephysia cristata (Tingidae)

124. Chlamydatus pullus (Miridae)

125. Philomyrmex insignis (Lygaeidae)

126. Phimodera flori (Scutelleridae)

1.VI - Rīga, Bišumuiža

127. Ischnodema sabuleti (Lygaeidae)

128. Dryophilocoris flavoquadrimaculatus (Miridae)

129. Deraeocoris lutescens (Miridae)

130. Cyllecoris histrionius (Miridae) - nimfa

131. Stictopleurus abutilon (Rhopalidae)

132. Phimodera humeralis  (Scutelleridae)

2.VI - Dobelnieku apk.

133. Sciocoris umbrinus (Pentatomidae)

134. Aradus ribauti (Aradidae)

135. Nabis rugosus (Nabidae)

3.VI - Vidrižu apk.

136. Rhynocoris annulatus (Reduviidae)

137. Orthops basalis (Miridae)

4.VI - Garkalne - Krievupe

138. Miris striatus (Miridae) - nimfa

139. Plesiodema pinetella (Miridae) - nimfa

140. Thyreocoris scarabaeoides (Thyreocoridae)

141. Tropidophlebia costalis (Lygaeidae)

142. Rhyparochromus phoeniceus (Lygaeidae)

143. Xanthochilus quadratus (Lygaeidae)

144. Chlorochroa juniperina (Pentatomidae)

145. Stictopleurus crassicornis (Rhopalidae)

5.VI - Koknese

146. Ranatra linearis (Nepidae)

147. Plea minutissima (Pleidae)

148. Hebrus pusillus (Hebridae)

149. Hebrus ruficeps (Hebridae)

150. Sigara falleni (Corixidae)

151. Aquarius paludum (Gerridae)

6.VI - Taurupe
152. Pentatoma rufipes (Pentatomidae) - nimfa

153. Anthocoris gallarumulmi (Anthocoridae)

154. Phylus coryli (Miridae) - nimfa

155. Lygus wagneri (Miridae)

156. Monalocoris filicis (Miridae)

9.VI - Teiču purvs

157. Agramma femorale (Tingidae)

10.VI - Dundaga - Šlītere

158. Coriomeris denticulatus (Coreidae)

159. Acetropis gimmerthalii (Miridae)

160. Calocoris alpestris (Miridae) - nimfa

161. Closterotomus biclavatus (Miridae) - nimfa

14.VI - Ceraukstes apk.

162. Eysarcoris venustissimus (Pentatomidae)

163. Atractotomus mali (Miridae) - nimfa

164. Capsodes gothicus (Miridae) - nimfa

165. Capsus ater (Miridae)

166. Deraeocoris trifasciatus (Miridae)

167. Grypocoris sexguttatus (Miridae) - nimfa

168. Leptopterna dolabrata (Miridae)

169. Macrolophus pygmaeus (Miridae)

170. Macrotylus solitarius (Miridae) - nimfa

171. Phylus melanocephalus (Miridae)

172. Polymerus nigrita (Miridae)

173. Psallus ambiguus (Miridae)

174. Psallus variabilis (Miridae)

 

16.-17.VI - Pastarati - Zemgale

175. Elasmostethus brevis (Acanthosomatidae)

176. Closterotomus fulvomaculatus (Miridae)

177. Strongylocoris leucocephalus (Miridae)

178. Amblytylus nasutus (Miridae)

179. Stenotus binotatus (Miridae)

180. Chlamydatus pulicarius (Miridae)

181. Hoplomachus thunbergii (Miridae)

182. Criocoris quadrimaculatus (Miridae) 

183. Rhopalus cf. conspersus (Rhopalidae)

184. Heterogaster artemisiae (Lygaeidae)

19.VI - Olaines n., Stīpnieki

185. Psallus montanus (Miridae)

186. Orthotylus marginalis (Miridae)

187. Callicorixa praeusta (Corixidae)

188. Sigara lateralis (Corixidae)

21.VI - Rudbārži

189. Orthotylus flavinervis (Miridae)

190. Bryocoris pteridis (Miridae)

22.VI - Embūte

191. Salicarius roseri (Miridae)

23.VI - Skrunda

192. Nithecus jacobaeae (Lygaeidae)

193. Peritrechus geniculatus (Lygaeidae)

194. Placochilus seladonicus (Miridae)

195. Globiceps flavomaculatus (Miridae)

196. Systellonotus triguttatus (Miridae)

197. Megalocoerea recticornis (Miridae)

198. Orthotylus virens (Miridae)

199. Plagiognathus chyrsanthemi (Miridae)

200. Catoplatus fabricii (Tingidae)

201. Coptosoma scutellatum (Plataspidae)

202. Alydus calcaratus (Alydidae) - nimfa

203. Picromerus bidens (Pentatomidae)

204. Berytinus montivagus (Berytidae)

205. Bathysolen nubilus (Coreidae) - nimfa

206. Ceraleptus lividus (Coreidae)

207. Aphelocheirus aestivalis (Aphelocheiridae)

26.VI - Taurupe

208. Psallus flavellus (Miridae)

209. Psallus lepidus (Miridae)

Rīga, Jāņavārti

210. Kalama tricornis (Tingidae)

211. Orthotylus flavosparsus (Miridae)

212. Polymerus vulneratus (Miridae)

213. Nysius thymi (Lygaeidae)

27.VI - Ciemupe

214. Micronecta minutissima (Corixidae)

215. Atractotomus magnicornis (Miridae)

216. Camptozygum aequale (Miridae)

217. Criocoris crassicornis (Miridae)

218. Orthotylus binotatus (Miridae)

219. Phoenicocoris modestus (Miridae)

220. Phoenicocoris obscurellus (Miridae)

221. Phylus plagiatus (Miridae)

222. Pilophorus perplexus (Miridae)

223. Plagiognathus arbustorum (Miridae)

224. Psallus mollis (Miridae)

225. Temnostethus gracilis (Anthocoridae)

226. Ortholomus punctipennis (Lygaeidae)

28.-29.VI - Lugažu apk.

227. Acetropis carinata (Miridae)

228. Adelphocoris seticornis (Miridae)

229. Bothynotus pilosus (Miridae)

230. Halticus apterus (Miridae)

231. Mecomma ambulans (Miridae)

232. Lopus decolor (Miridae)

233. Orthops kalmii (Miridae)

234. Myrmedobia exilis (Microphysidae)

235. Myrmus miriformis (Rhopalidae)

30.VI - Plosti

236. Heterocordylus erythrophthalmus (Miridae)

237. Macrotylus paykulli (Miridae)

238. Neolygus contaminatus (Miridae)

1.VII - Ludzas n., Astenci

239. Strongylocoris luridus (Miridae)

2.VII - Istalsna

240. Deraeocoris ventralis (Miridae)

4.VII - Kolka - Melnsils

241. Leptopterna ferrugata (Miridae)

242. Orthotylus ericetorum (Miridae)

243. Megalocoleus molliculus (Miridae)

244. Saldula opacula (Saldidae)

5.VII - Olaines n., Celtnieks

245. Nysius helveticus (Lygaeidae)

246. Chilacis typhae (Lygaeidae)

247. Blepharidopterus angulatus (Miridae)

248. Blepharidopterus diaphanus (Miridae)

249. Deraeocoris ruber (Miridae)

250. Orthotylus viridinervis (Miridae)

251. Orthotylus prasinus (Miridae)

252. Pilophorus clavatus (Miridae)

253. Trigonotylus caelestialium (Miridae)

7.VII - Pape

254. Arenocoris fallenii (Coreidae)

255. Emblethis denticollis (Lygaeidae)

256. Graptopeltus lynceus (Lygaeidae)

257. Sphragisticus nebulosus (Lygaeidae)

258. Brachycarenus tigrinus (Rhopalidae)

259. Piesma capitatums (Piesmatidae)

260. Megalocoleus tanaceti (Miridae)

261. Psallus haematodes (Miridae)

262. Sehirus morio (Cydnidae)

10.VII - Dunava - Daugavpils - Ilgas

263. Adelphocoris lineolatus (Miridae)

264. Adelphocoris quadripunctatus (Miridae)

265. Lygus cf. gemellatus (Miridae)

266. Myrmecoris gracilis (Miridae)

267. Pilophorus confusus (Miridae)

268. Stenodema holsata (Miridae)

269. Nabis flavomarginatus (Nabidae)

12.-13.VII - Kolka, Slīteres NP, Stikli

270. Apolygus lucorum (Miridae)

271. Nabis limbatus (Nabidae)

14.VII - Garkalne

272. Chorosoma schillingi (Coreidae)

273. Spathocera dalmanii (Coreidae)

274. Ligyrocoris sylvestris (Lygaeidae)

275. Dictyla convergens (Tingidae) - nimfa

16.VII - Ogre

276. Tetraphleps bicuspis (Anthocoridae) 

277. Campylomma annulicorne (Miridae) 

278. Sthenarus rotermundi (Miridae) 

279. Galeatus affinis (Tingidae) 

280. Chartoscirta cocksii (Saldidae) - nimfa

281. Mesovelia furcata (Mesoveliidae) 

282. Himacerus apterus (Nabidae) 

17.VII - Rumbula

283. Oncotylus viridiflavus

18.VII - Olaines n., Stīpnieki

284. Orthotylus nassatus (Miridae) 

285. Polymerus holosericeus (Miridae) 

286. Psallus falleni (Miridae) 

287. Stenodema virens (Miridae) 

21.VII - Vecdaugava

288. Salda littoralis (Saldidae) 

289. Salda muelleri (Saldidae) 

290. Saldula saltatoria (Saldidae) 

291. Chlamydatus saltitans (Miridae) 

292. Teratocoris antennatus (Miridae) 

293. Peritrechus nubilus (Lygaeidae) 

294. Nabis lineatus (Nabidae) 

23.VII - Bērzciems

295. Acalypta parvula (Tingidae)

296. Stephanitis oberti (Tingidae)

297. Pilophorus cinnamopterus (Miridae)

298. Saldula melanoscela (Saldidae) 

299. Saldula pilosella (Saldidae) 

25.VII - Lubāna ezers

300. Oeciacus hirundinis (Cimicidae)

Taurupe

301. Anthocoris amplicollis (Anthocoridae)

302. Anthocoris simulans (Anthocoridae)

303. Phytocoris longipennis (Miridae)

26.VII - Cēsis

304. Campylomma verbasci (Miridae)

305. Phytocoris reuteri (Miridae)

306. Phytocoris tiliae (Miridae)

307. Pinalitus cervinus (Miridae)

308. Orthocephalus coriaceus (Miridae)

309. Gonocerus acuteangulatus (Coreidae) - nimfa

27.VII - Lejasciems

310. Tytthus pubescens (Miridae)

Jaunās sugas manam personīgajam blakšu sarakstam: 

Zemesblakts Pachybrachius luridus
Ķemeru NP, 10.maijs

Ornamentblakts Nemocoris fallenii
Glāznieku apkārtne, 16.maijs

Zemesblakts Orsillus depressus
Rīga, Ķīpsala, 22.maijs

Mīkstblakts Chlamydatus evanescens
Rīga, Ķīpsala, 22.maijs

Zemesblakts Philomyrmex insignis
Dārziņi - Dole, 29.maijs

Bruņublakts Phimodera flori
Dārziņi - Dole, 29.maijs

Zemesblakts Heterogaster artemisiae
Kščeva, 16.jūnijs

Mīkstblakts Psallus montanus
Olaines n., 19.jūnijs

Mīkstblakts Orthotylus flavinervis
Rudbārži, 21.jūnijs

Vālīšblakts Berytinus montivagus
Skrunda, 23.jūnijs

Airblakts Micronecta minutissima
Ciemupe, 27.jūnijs

Mīkstblakts Deraeocoris ventralis
Istalsna, 2.jūlijs

Ornamentblakts Arenocoris fallenii
Pape, 7.jūlijs

Zemesblakts Emblethis denticollis
Pape, 7.jūlijs

Racējblakts Sehirus morio
Pape, 7.jūlijs

Lēcējblakts Salda littoralis
Vecdaugava, 21.jūlijs

Lēcējblakts Salda muelleri
Vecdaugava, 21.jūlijs

Zemesblakts Peritrechus nubilus
Vecdaugava, 21.jūlijs

Mīkstblakts Teratocoris antennatus
Vecdaugava, 21.jūlijs

Lēcējblakts Saldula melanoscela
Bērzciems, 23.jūlijs

Lēcējblakts Saldula pilosella
Bērzciems, 23.jūlijs

Bezdelīgu blakts Oeciacus hirundinis
Lubāna ezers, 24.jūlijs

Mīkstblakts Tytthus pubescens
Lejasciems, 27.jūlijs