Pagājušonedēļ, dzīvojoties vasarnīcā, pamanīju, ka beidzot ir sācies spāru laiks! - kko pie netālā karjera arī izdevās nobildēt. Vēlāk arī pēc "Torņu cīņām" Mērsragā novēroju milzīgu kvantumu ar izlidojošām spārēm, bet tad diemžēl nebija laika bildēt. Un arī tagad jāraksta bakalaurs - līdz ar to šis spāru sezonas sākums tāds nogulēts sanāk. Visas cerības uz jūniju. 
No vasarnīcā nofotogrāfētajām spārēm, viena bija arī tāda, ko nekad nebiju bildējis - plankumainā spāre (Libellula quadrimaculata). Kaut gan tas drīzāk gan ir nevis kaut kāds sasniegums, bet vienkārši beidzot aizpildīju šo kauna traipu, jo plankumainā spāre ir viena no parastākajām spārēm Latvijā. Spāre visnotaļ nesajaucama, jo nevienai citai spārei nebūs šādi 2 melni plankumi uz katra spārna. Bildē tēviņš - mātītes gaišākas. Sastopama droši vien pie gandrīz jebkura palielāka ezeriņa vai dīķa.
No vasarnīcā nofotogrāfētajām spārēm, viena bija arī tāda, ko nekad nebiju bildējis - plankumainā spāre (Libellula quadrimaculata). Kaut gan tas drīzāk gan ir nevis kaut kāds sasniegums, bet vienkārši beidzot aizpildīju šo kauna traipu, jo plankumainā spāre ir viena no parastākajām spārēm Latvijā. Spāre visnotaļ nesajaucama, jo nevienai citai spārei nebūs šādi 2 melni plankumi uz katra spārna. Bildē tēviņš - mātītes gaišākas. Sastopama droši vien pie gandrīz jebkura palielāka ezeriņa vai dīķa.Bet nu kārtējo reizi sapratu, ka spāru fotogrāfēšana ir visnotaļ paliels izaicinājums - jo spārēm ir daaaudz labāka redze nekā, piemēram, tauriņiem. Līdz ar to jākustas visnotaļ lēni un apdomīgi. Redzēs kā būs tālāk - ne visas lielās spāres mīl tik bieži apsēsties kā plankumainās spāres.
Otra suga, ko izdevās ar lielām mokām "izspiest" bija tumšzilā krāšņspāre (Coenagrion pulchellum). Ar šo noteikšanu ir maķenīt sarežģītāk, lai neteiktu vairāk. Par laimi šī suga (vismaz tēviņi) ir samērā viegli nosakāma - pirmkārt viena gaišā pleca svītra ir pārtraukta un atgādina izsaukuma zīmi (šeit diemžēl tas sūdīgi redzams, jo zibspuldzes atspīdums tieši tur), kā arī otrais vēdera posms ar raksturīgu "Y" formas melnu plankumu.
Vēl sastapu arī jau iepriekš bildētās ziemasspāres (Sympecma paedisca), kuras tagad jau nodarbojās ar olu dēšanu. Moments it kā baigi labais, taču kaut kā superīgu bildi neizdevās dabūt - ta asums varēja būt labāks, ta atspīdumus vairāk iekļaut, ta visādi lieki objekti traucē, ta vēl kaut kas. Bet tas laikam tāpēc, ka bildējot mēģināju ieņemt pēc iespējas zemāku redzes leņķi vienlaicīgi mēģinot nesaslapināt dibenu. Dibenu nesaslapināju, bet bilde sanāca tāda kāda sanāca. Nākamreiz dodoties bildēt spāres laikam jāpārdomā par apģērbu ko vilkt - vai varbūt drīzāk tieši otrādi - nevilkt, lai spāru bildēšana būtu maksimāli ērta. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru