Cenas jeb "Redzēju pa gabalu" tīrelis

Izdomāju pārmaiņas pēc apmeklēt kādu purvu, lai nobildētu cerams kādu savādāku spāri. Izvēle krita uz Cenas tīreli, jo tas ir pa ceļam uz Jelgavu kā arī izlasīju, ka tur ir redzēta karaliskā dižspāre - skaista un visai reta spāre Latvijā. Domāts darīts. Viss smuki un tā - taču beigās izrādījās, ka sanāca vairāk redzēt kaut ko aizlidojam vai arī nobildēt pa gabalu... Tādā veidā 'pazaudēju' vismaz trīs spāru sugas.

Bet pats nervu kutinošākais brīdis pienāca kad jau biju kādu laiku gājis pa laipu - man garām palidoja karaliskās dižspāres tēviņš... Tajā brīdī droši vien asinīs izdalījās pamatīga adrenalīna deva, jo vairākas sekundes tas lidoja virs viršiem tā it kā grasītos nosēsties - bet beigās tomēr aizlidoja tālāk virs priedītēm... Pamatīgi saškrobījos - kaut gan īsti jau nebija par ko, jo spāre jau ne brīdi neapsēdās, līdz ar to iespēja nobildēt nebija...

Tiesa nedaudz škrobīgums pazuda, kad atbraucu mājās un sāku skatīties bildes. Nonācu pie šīs lielās spāres, ko biju nobildējis kaut kad pašā laipas sākumā. Tiesa tā mani pielaida klāt tikai uz trim štruntīgiem kadriem. Sāku noteikt - un kas to būtu domājis - izrādās tā ir karaliskā dižspāre (Anax imperator)! Tiesa laikam mātīte par cik vēdera krāsojums nav spilgti zils, tāpēc purvā esot to noturēju par kādu no Aeshna ģints dižspārēm. Bet nu forši - spāre reta, apdzīvo palielākus distrofus ūdeņus.

Pārējās sugas ko izdevās nobildēt ir salīdzinoši daudz parastākas, piemēram, šī raibgalvas purvspāre (Leucorrhinia albifrons) tur pat Cenas tīrelī bija gandrīz masveidā. Suga gan ir iekļauta dažādos aizsargājamo sugu sarakstos. No resnvēdera purvspāres vienkāršāk atšķirama ar to, ka šai pterostigma ir melna, bet otrai sugai gaiša.

Vēl masveidīgāka par iepriekšējo sugu tur bija mazā purvspāre (Leucorrhinia dubia), kas tur šķiet bija simtiem. No citām sarkanmelnajām purvspārēm atšķirama ar mazajiem sarkanajiem plankumiem uz vēdera, kā arī divkrāsainās priekšējās spārnu dzīslas. Arī līdzīgi kā daļa citu spāru apdzīvo dažādus stāvošus ūdeņus, kur ir maz zivju - tādēļ tādi "bezzivjaini" purvu ezeriņi ir ļoti piemēroti spārēm un tās tur sasniedz lielu blīvumu. Šī droši vien ir parastākā no purvspārēm.

Ceturtā jaunā spāre ko nobildēju bija zaļā smaragdspāre (Somatochlora metallica) - arī parasta spāre. No agrās smaragdspāres atšķirās ar dzlteniem plankumiem uz sejas, spārnu dzīslojumu u.c. pazīmēm. Citas smaragdspāres savukārt nav tik zaļas (vairāk melnas) vai arī ar gaišiem plankumiem uz vēdera.

Tad vēl pa gabalu (kā jau šajā tīrelī pienākas) nobildēju plankumaino smaragdspāri (Somatochlora flavomaculata) un purva sīksameteni (Coenonympha tulia), kas ir jauna tauriņu suga priekš manis. Tā ka kopumā papildināju spāru sarakstu par 5 sugām - tātad šogad 25, bet dzīvē 32. Bet ņemot vērā ka redzēju sabrauktu rudo dižspāri, izbaidīju brūno dižspāri, vēl kādu dižspāru sugu un pa gabalu redzēju spilgto purvspāri, tad jau vakar šo skaitu varēju papildināt vēl par čupiņu sugu... Bet nu neko darīt - jāturpina "strādāt" un gan jau 40 taps sasniegts. Cerams.