Ogres spāres I

Beidzot pieķēros sabildētajām spārēm - bet, lai nebūtu pārāk garš ieraksts, dalīšu uz pusēm - pirmajā daļā par dažādspārnu spārēm, jeb tām lielajām, kas sēž ar izplestiem spārniem. Tātad līdz šim šogad biju uzbildējis tikai trīs spāru sugas - šajā daļā nāk klāt vēl trīs. Tiesa - visas jau agrāk bildētas, tā ka priekš sevis nekas jauns.

Pirmā - knaibļspāre (Onychogomphus forcipatus). Vienīgā savas ģints pārstāve Latvijā - tēviņi ar ļoti raksturīgām 'knaiblēm' dibena galā - no tā arī, loģiski, ka radies spāres nosaukums. Ar tām tēviņš, tā pat kā citas spāru sugas, kurām 'knaibļu' vietā ir mazākas dibena piedevas, pārošanās laikā saķer mātīti aiz galvas. Mātītes pēc izskata līdzīgas (vairāk ar dzeltenu zīmējumu nekā melnu) - tikai bez šīm knaiblēm. Latvijā izplatīta ļoti bieži - galvenokārt sastopama gar akmeņainām upēm, kāda, piemēram, ir Ogres straujākie posmi. Būtu gandrīz laba bilde - ja vien spārei nebūtu tas viens spārns kaut kur sabojājies un sašķiebies :/

Otra suga, kas no lielajām spārēm gar Ogres upes lejteci bija vairākumā, ir melnkāju upjuspāre (Gomphus vulgatissimus), kas arī visā Latvijā ir izplatīta ļoti bieži. Sastopama galvenokārt gar upju lejtecēm, kur tās lēnākas un ar smilšaināku grunti. No citām ģintīm atšķiras ar šauro gaišo līniju pa vidu vēdera augšpusei, kā arī dibena piedevas vērstas pretējos virzienos, bet no otras Gomphus sugas atšķiras ar to, ka šai ir melnas kājas, bet otrai sugai kāju ciskas ir pa pusei gaišas.

Un trešā lielo spāru suga, ko izdevās nobildēt ir plakanā spāre (Libellula depressa) - to bija vismazāk, bet pie vienas dūņaiņas plančkas izdevās vienu tomēr novaktēt. Viegli atpazīstama pēc plakanā vēdera un dzeltenajiem plankumiem gar sāniem (abiem dzimumiem). Mātītes ir brūnas. Man jau šķiet, ka pie mums visai bieži sastopama - arī Eiropā viena no parastākajām spārēm. Izvēlas g.k. stāvošus, seklus un labi uzsilstošus ūdeņus, piemēram, karjerus.

Tā lūk. Otra daļa - rīt. Tur tā izskatās, ka būs vairāk sugu :)