 |
| Stirna (Capreolus capreolus) |
Otro dienu Skrundā biju iecerējis pavadīt apstaigājot kādu līdz šim neapmeklētu nostūri. Tādu tur man vēl daudz, jo pārsvarā vien esmu grozījies vien ap Skrundas zivju dīķiem. Šoreiz gan arī izlēmu palikt turpat dīķu apkārtnē - ar domu paskatīties, kas labs atrodas mežainajā platībā uz Z no dīķiem. Starts šoreiz bija jau mazliet man tipiskākā laikā - ap 10iem, bet priekš kukaiņu meklēšanas jau tas tieši laikā. Atlika tik doties dabā baidīt stirnas un meklēt ko interesantu!
 |
| Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla) - nepieaudzis, 2 vai 3cy |
 |
| Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) |
Tā kā izvēlētais maršruts tāpat veda gar dīķiem, tad veltīju mazliet laiku arī putnu vērošanai. Agro rīta cēlienu gan biju jau nokavējis, bet vismaz migla netraucēja (ja tāda bija arī tajā rītā). Uzreiz pārsteidzošs šķita lielais jūras ērgļu skaits tiešā dīķu tuvumā. To, ka rudenī tur pulcējas līdz pat 10 un vairāk šo iespaidīgo putnu, biju jau ievērojis un tas arī ir visai loģiski - ligzdošanas sezona ir beigusies un gan vecie, gan jaunie putni pulcējas vietās, kur ir daudz barības (zivju dīķi tādi noteikti ir). Šajā dienā tā īpaši nepiepūloties gan debesīs, gan apkārtnes kokos varēja saskaitīt vismaz 15 putnus! Tik daudz nebiju tur manījis pat rudenī! Vairums no tiem bija nepieaugušie putni savā dzīves otrajā vai trešajā gadā, bet arī vairāki pieaugušie ērgļi - varbūt no kādām netālām ligzdošanas vietām, kaut gan tik pat labi varbūt arī neligzdotāji, jo ne visi dzimumgatavību sasniegušie ērgļi katru gadu arī ligzdo (kā to var šogad novērot
Latvijas Dabas fonda translētajā jūras ērgļa kamerā). Putnu ziņā šis dīķu posms izrādījās veiksmīgāks kā vakardienas gājiens - kā gadam jaunas sugas izdevās atzīmēt brūnspārnu ķauķi, mazos ķīrus, bezdelīgu piekūnu un kusli uzdziedāja arī pirmā lakstīgala. Iepriekšējā dienā kusli dziedošais ezeru ķauķis šodien jau rāva savu dziesmu pilnā rīklē (tā gan, salīdzinoši ar citiem niedru dziedoņiem, viņam tik skaļa nemaz nav) - īpaši pat nekautrējoties arī no mana skatiena. Jauki!
 |
| Ziemasspāres (Sympecma paedisca) |
Dīķos izdevās pamanīt arī pirmās šī gada spāres! Redzētā suga gan bija tāda, kas apkārt lidinās jau no aprīļa vidus - ziemasspāre. Interesanta ar to, ka vienīgā no Latvijas spāru sugām pārziemo pieaugušas spāres stadijā, kas tad arī ir iemesls kāpēc tās ir jau redzamas samērā agri pavasarī. Šajā siltajā dienā tās laidelējās apkārt biezā slānī un aktīvi pārojās. Pēc kāda mēneša tās vairs praktiski nebūs redzamas un atkal parādīsies vien kaut kad augustā. Suga ļoti parasta tāpēc īpaši liela interese man par tām nebija. Teorētiski jau varēja mēģināt meklēt citu Sympecma ģints sugu, S.fusca, kas Latvijā vēl nav konstatēta, tomēr ir samērā augsta iespēja, ka kaut kur Kurzemes niedrainajos dīķos un ezeros tā ir jau ieviesusies. Bet šoreiz nebija motivācija katru ziemasspāri rūpīgi pārbaudīt - varbūt rudens pusē.
 |
| Skrejvabole (Anchomenus dorsalis) |
Dīķu pašā ziemeļu galā atradās tāds paliels zālājs - atmata vai kas tamlīdzīgs (tagad pat neatceros, kas tur īsti auga - laikam nepievērsu īpaši uzmanību). Pēc skata tāds ne visai kukaiņiem bagāts biotops, tāpēc stiepu ātriem soļiem cauri. Vienā vietā gan izskatījās, ka varētu būt bijusi veca māju vieta un tur ceļmalā mētājās kaut kāds sprungulītis. To pacelt jau ir kā daudz spēka neprasa - varbūt kaut kas apakšā paslēpies? Un kā nu bija kā ne tiešām slēpās gan kaut kas - man jauna vaboļu suga! Skrejvabole Anchomenus (=Agonum, Idiochroma) dorsale. Nekāds jau gan retums - taču apdzīvo tieši tādus atklātus, samērā sausus un mālainus biotopus (arī lauksaimniecības zemes), kāda bija šī atmata (pieņemsim, ka tā bija atmata). Šajā brīdī atcerējos kāpēc man ir samērā maz skrejvaboļu foto - jo tās tiešām ātri skrien! Īpaši brīžos, kad skrejvabole tiek dienas laikā iztraucēta - tad tā nenogurdinošā skrējienā metas paslēpties kaut kur starp zāļu saknēm, zemes spraugās u.c. slēptuvēs. Arī šis eksemplārs nebija izņēmums un tik ar mokām izdevās nospiest divus, kaut cik asus kadrus. Bet gan jau šī nebija mana pēdējā sastapšanās ar jācer, ka nākotnē mani sagaida arī kādi labāki kadri ar šo sugu.
 |
| Smailvabole Scaphidium quadrimaculatum |
 |
| Myrmica ģints dzēlējskudras |
 |
| Parastā jāņtārpiņa (Lampyris noctiluca) kāpurs |
 |
| Piepjmīlis Leiestes seminiger |
 |
| Meža fragments uz Z no Skrundas zivju dīķiem |
Tālāk jau nokļuvu mežā, kas uzreiz mani pārsteidza ar varenu kritalu daudzumu. Vēja sagāztas apses un egles krustām šķērsām! Jauki - neviens vēl laikam nebija paspējis tur tās kritalas izvākt. Šādas vietas kukaiņiem patīk, tāpēc mazliet piestāju papētīt vai neatrodas kas interesants. Šis un tas jau atradās - retākais radījums bija piepjmīlis
Leiestes seminiger, ko šogad jau atrodu otrajā vietā (pirmā - Jūgu purva apkārtnē par ko
jau rakstīju te). Tātad šķiet, ka drīz suga būs savā prātā jāpārliek no plauktiņa 'ļoti retās vaboles' uz 'vienkārši reto vaboļu' plauktiņu. Šoreiz gan šī piepjvabole atradās nevis uz kādas labi satrunējušas bērza kritalas, bet gan zem apses kritalas mizas slāņa. Guvis aptuvenu priekšstatu par šo nogabalu, gāju vien tālāk - ja nu kas, tad zināšu, ka šis stūris ar tīri interesants.
 |
| Odze (Vipera berus) |
 |
| Odze (Vipera berus) |
Turpinājumā ceļš mani veda jau mazāk pa mežu, bet gar visādiem izcirtumiem, krūmājiem un ja arī caur mežu, tad tie tik ļoti interesanti neizskatījās. Līdz ar to visai raiti virzījos uz priekšu bez īpašām pieturas vietām. Tik raiti, ka gandrīz nepamanīju brangu odzi, kas vien ar šņācienu lika par sevi manīt, kad biju jau tai pietuvojies 5m attālumā. Tādu makanu redzēju pirmo reizi! Tā uz aci šķita, ka garumā virs 60cm noteikti, ja ne visus 70cm! Runā gan, ka acumērs = sūdamērs... :) Diemžēl odze izvēlējās sastingt un mani vērot tādā ne visai fotogēniskā pozā, tāpēc nekādi daiļie foto neizdevās. Tā nu tur 5 minūtes viens otru pacietīgi vērojām. Laikam gan var teikt, ka es šajā 'skatīšanās sacensībā' zaudēju, jo tomēr gribējās iet man tālāk, bet šī bija izklājusies tieši gandrīz visā takas garumā. Pāri tai lēkt ar nešķita laba doma. Nācās to rāpuli pabakstīt ar zariņu, lai lien prom no takas vidus - mazliet it kā cerēju, ka varbūt tā pēc tam aizlīdīs kādā fotogēniskākā vietā/pozā un varēs tad vēl kādu jauku kadru iegūt, bet kā šī ielīda zālēs, tā arī uzreiz pazuda. Nu neko - gan jau kādreiz citreiz, kāds odžulēns būs pateicīgāks fotomodelis.
 |
| Aveņu astainītis (Callophrys rubi) |
Šajā dienā vispār centos pievērsties tauriņu vērošanai - atzīmējot redzētās sugas ap Skrundas dīķiem esošajos 5x5km kvadrātos. Šajā gājienā iznāca atzīmēties četros tādos. Tad nu katrā no tiem mēģināju ieraudzīt vismaz vienu krūkļu raibeni, vismaz vienu acaino raibeni un citas sugas. Vēl jau šajā datumā (1. maijā) nekāda pārāk lielā sugu daudzveidība nebija vērojama, bet varēja just, ka nākamais tauriņu sugu vilnis pamazām sāk izlidot - sastapu, piemēram, pirmo sezonas mazo nātru raibeni un kāļu balteņus. Kopumā laiks bija mazāk saulains kā iepriekšējā dienā, bet tik un tā gana silts un tauriņu aktivitāte bija gana laba. Vispār šis maršruts šķita atkārtošanas vērts vēlāk sezonā, kad tauriņu sugu daudzveidība būs jau daudz lielāka.
 |
| Mizasblakts Aradus depressus |
Šogad blogs aizrit tādā kā mizasblakšu zīmē! Fotoattēlos te jau ir atrādījušās 5 Aradus ģints sugas (brevicollis, obtectus, corticalis, betulae, cinnamomeus) un 1 citas ģints suga (Mezira tremulae) + vēl nepieaudzis Aneurus avenius īpatnis. Pēc šī gājiena varu pievienot vēl vienu sugu - Aradus depressus. Bieži sastopama suga, kas ir viegli atpazīstama pēc kontrastainā zīmējuma un koši baltajiem priekškrūšu vairoga priekšējiem stūriem. Suga gan nekas rets un arī man nekas jauns. Pēc šī brauciena, atgriežoties Rīgā, patiesībā bija iespēja pievienot šim sarakstam vēl vienu sugu - A.signaticornis, ko atradu sēžam uz balkona loga! Suga pietiekami raksturīga (viss ķermeņa krāsojums tumšs, praktiski melns vien ar koši baltu priekšpēdējo taustekļu posmiņu), lai to atpazītu pat pa gabalu. Tā nu domāju, ka pēc 5min iešu un to, ja ne uzreiz fotogrāfēšu, tad vismaz uz mirkli ievietošu drošībā trauciņā. Bet kad pēc brīža gāju šo raudzīt vēlreiz... blakts, protams, tur vairs nebija. Gan jau izlidoja pa atvērto logu. Ehh... Varētu būt, ka tā gan nav gluži parasta suga. Kāds tur bija tas teiciens? Neatliec darāmo uz vēlāku laiku, ja to var izdarīt uzreiz.
 |
| Spožā skrejvabole (Carabus nitens) |
Bet šīs dienas galvenais varonis un bloga ieraksta nosaukuma vārdu spēles iemesls bija kaut kas īpašs un ļoti daiļš - spožā skrejvabole (Carabus nitens)! Daudzi šo uzskata par Eiropas glītāko skrejvaboļu sugu - tas, protams, ir visai subjektīvi un ir dažas citas Carabus ģints sugas, kas noteikti nav mazāk glītas, bet es tomēr gribētu šim viedoklim piekrist. Kārtējā no manām sapņu sugām (jā, tādu man ir daaaudz), ko līdz šim nebija trāpījies ieraudzīt. Jāsaka, ka arī šoreiz to varēju tik pat labi arī neieraudzīt, jo atradu šo nevis kaut kur īpaši rušinoties un meklējot kādās speciālās vietās, bet vabole pilnā atklātībā vienkārši pārskrēja pāri ceļam tieši manā acupriekšā. Viena minūte agrāk vai vēlāk un nekā - būtu par spožajām skrejvabolēm vien jāturpina sapņot. Absolūta veiksme!
 |
| Spožā skrejvabole (Carabus nitens) |
 |
| Spožā skrejvabole (Carabus nitens) |
Ar šo īpatni divvientulībā pavadīju kādas minūtes desmit, un atšķirībā no nepaklausīgās Anchomenus skrejvaboles dienas sākumā, šis īpatnis bija pilnīgs pretstats! Ja sākumā skrēja tiešām mērķtiecīgi un lielā tempā un es jau sabijos, ka neizdosies to jēdzīgi nofotogrāfēt, tad, kad šo mazliet apturēju, vabole negaidīti sastinga un praktiski vairs nekur nepārvietojās. Lieliski! Kaut visas skrejvaboles tā darītu... Bet nu labi - ko vēl par šo sugu varētu pastāstīt? Tā Latvijā noteikti nav ļoti bieži sastopama - ir patekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, taču ļoti liels retums arī nav. Daudzās Eiropas valstīs gan situācija ar šo sugu tik laba nav un šur un tur, piemēram, Nīderlandē un Vācijas ziemeļos esot pat bijuši kaut kādi reintrodukcijas pasākumi. Suga ir siltummīloša un apdzīvo atklātus biotopus, kas var būt gan sausi (piemēram, virsāji), gan slapji (piemēram, augstie purvi vai to malas). Arī Latvijā suga ir konstatēta gan Ādažu poligonā, kur dominē sausi, atklāti virsāji, gan Teiču purva malā, kas tad būtu tāda slapja biotopa piemērs. Tātad viena no manām trūkstošajām Carabus sugām 'nomedīta' - paliek vienīgi vēl clathratus, menetriesi un violaceus. Kādu vienu no tām vajadzētu šogad tomēr 'izspiest' - būs vien vēlreiz jābrauc uz Engures ezera mitrajām pļavām meklēt to zeltpunktu skrejvaboli.
 |
| Krabjzirneklis Misumena vatia ar kādu ziedmušu pārstāvi |
 |
| Mizasblaktis Aradus betulae |
 |
| Piepjvabole Triplax aenea |
Turpinājumā sekoja vēl viens interesants novērojums, ko gan neizdevās iemūžināt - nejaušu uzgāju āpša alu un nesagatavotu pārsteidzu pašu alas saimnieku! Tas galvu pa kaklu metās atpakaļ uz alas ieeju, pie kuras tad kādu 20m attālumā no manis vēl mirkli ļoti skaisti iepozēja un tik tad nozuda alas dziļumā. Nebūtu fotoaparātam pieskrūvēts makro objektīvs - būtu izdevies ļoti glīts kadrs.Bet ņemot vērā, ka āpsi redzēju vien otro reizi dzīvē - īpaši par foto iztrūkumu nepārdzīvoju. Šajā brīdī jau atrados uz R no dīķiem starp vairākiem ezeriņiem un bebrainēm, kuru apkārtne arī izskatījās pat ļoti interesanta. Šajā brīdī gājienam atvēlētais laiks gan sāka mazliet iet uz beigām, tāpēc īpaši padziļināti neizdevās ar šo apkārtni iepazīties. Papētīju vien dažus brangus, ar piepēm apaugušus bērzu stumbeņus, kur uz piepēm biezā slāni (vai pareizāk sakot, biezā čupā) atradās kārtējās mizasblaktis - šajā gadījumā jau šogad redzētās Aradus betulae. To tipiskais apdzīvotais 'biotops' tāds arī ir - uz bērziem augošās parastās posaspiepes (Fomes fomentarius). Kopumā vieta šķita pietiekami interesanta, lai tur būtu vērts atgriezties vēlreiz.
 |
| Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) |
 |
| Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) |
Turpat netālu šajā apkārtnē, kamēr fotogrāfēju ziedmušu izcili nomaskējušās krabjzirnekļa 'zobos', fonā izdzirdēju patīkamas notis - sārtgalvīša dziesmu! Tā ir suga, kuras skaits pēdējos gados ir strauji gājis uz augšu un, ja vēl pirms kādiem trim gadiem to ieraudzīt pavasarī bija kaut kas ļoti kruts, tad šobrīd sārtgalvītis pavasarī ir kļuvis par visnotaļ normālu parādību, lai vairs nebūtu jāsatraucas un jāskrien 'ieķesēt' kādi citu atrasti putni - pavisam reāli ir atrast to pašam kādā savā vietā. Tā arī šoreiz - bija variants, ka varētu aizbraukt līdz netālajiem Rudbāržiem, kur dažas dienas iepriekš to bija dzirdējis RR, bet tomēr izvēlējos mēģināt saklausīt šo pats Skrundas dīķu apkārtnē. Izdevās! Ļoti jau glīts putniņš un, lai arī oficiāli Eiropas mazākā putna gods ir zeltgalvītim, sārtgalvītis izmērā praktiski no tā neatpaliek. Maziņš un glīts.
 |
| Melnais stārķis (Ciconia nigra) virs Skrundas pilsētas |
Pašā gājiena nobeigumā, jau esot atpakaļ Skrundas pilsētā, trāpījās viens pavisam negaidīts putnu novērojums. Pat vēl negaidītāks par sārtgalvīti. Virs pilsētas riņķoja divi stārķi, kuriem manā prātā 100% vajadzēja būt baltajiem stārķiem, jo vismaz viens pāris ligzdo (vismaz nesen vēl ligzdoja) gandrīz pašā pilsētas centrā. Tur nebija šaubu, ka tie tad būs šie putni, kas izlidojuši medībās un līdz ar to īpaša vēlme tos rūpīgāk apskatīt neradās. Tā teikt, vai es balto stārķi neesmu redzējis? Tā nu viņi kādas pāris minūtes tur grozījās un riņķoja un beigu beigās kaut kāda zemapziņas dzirksts tomēr lika piemest binokli pie acīm. Binoklī es ieraudzīju divus stārķus. Melnos stārķus! Ops! Laikam pilsētas vide mani stipri apmānīja, jo ja šie divi stārķi būtu riņķojuši virs zivju dīķiem, tad jau gan - tīri piesardzības pēc būtu tiem uzmetis rūpīgāku skatu binoklī. Bet te tā zemu virs pilsētas (ok, nav jau Skrunda ļoti liela pilsēta, bet tomēr) - pat doma nebija, ka te varētu tā ieraudzīt melno stārķi. Bet tur viņi bija - forši, jauns gada ķeksis un melnais stārķis tomēr ir no tām sugām, ko vienmēr ir liels prieks ieraudzīt. Man vidēji gadā vien kādas dažas reizes izdodas ar šiem sastapties. Vēl kādu minūti, pusotru šos pavēroju līdz tie abi, zemā lidojumā virs autoostas, aizslīdēja D virzienā. Ko lai saka - jauks dienas noslēgums. Būs vien jāatkārtojas, bet nevar to atkal nepateikt - Skrundas apkārtne atkal nepieviļ!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru