TC '16 - 3 un 54

Torņu Cīņas 2016, komanda 'Dabasdati.lv' - Ritvars Rekmanis, Kristaps Vilks, Uģis Piterāns, Sandis Laime

Šoreiz tāds ļoti aktuāls un svaigs ieraksts - par šodien aizvadītajām putnu vērošanas sacensībām 'Torņu cīņas 2016'. Arī šogad es šajās sacensībās ņēmu dalību komandas 'Dabasdati.lv' sastāvā, kas bija palikusi nemainīgā sastāvā kopš pagājušā gada Torņu Cīņām (TC). Kā vēlēja izloze, tad arī tornis, kurā bija jāpavada 24 stundas, palika nemainīgs - Lubāna ezera tornis pie Zvidzes kanāla. Torņa vidējais rādītājs = 73 sugas, bet iepriekšējā gadā šeit redzējām 80 sugas, tātad minimālais mērķis bija sasniegt šo torņa vidējo rādītāju, bet maksimālais - pārspēt savu pagājušā gada rezultātu. Ņemot vērā, ka visā Austrumlatvijā valda visai liels sausums, tad, ierodoties pie torņa, skatam pavērās visai sagaidāma ainava - Lubāna ezerā ūdens, protams, bija, bet laukos tornim otrā pusē gan pilnīgs sausums (citos gados tur mēdzot būt peļķes). Bet kāds nu bija 'darba materiāls' ar tādu bija jāstrādā un metāmies cīņā! Viegli nebija un sākumā pat sākām spriest vai nebūs jāsamierinās vien ar minimālās programmas sasniegšanu (kas varētu arī nenākt viegli), taču sugas pakāpeniski krājās un jau pēc pirmās dienas sarakstā bija 64 sugas. Cerības tikt līdz 80 saglabājās. Jātazīmē, ak ne pirmajā, ne otrajā dienā nekādi retumi gan netrāpījās. Kā interesantāko novērojumu atzīmējām lielo zīriņu, kas iekšzemē ir novērojams pietiekami reti (lai arī tomēr regulāri). Galvenais iemesls - no Zvidzes torņa visu iepriekšējo TC laikā šī suga nebija redzēta. Kā faunistiski interesantāks novērojums droši vien bija baltvaigu zīriņš, taču Lubāna apkārtnē tā noteikti nav īpaši liela ekstra. Laiks priekš putnu vērošanas bija samērā apmierinošs - saulains (vien otrās dienas rītā nomācās un vismaz kādu stundu nācās mazliet stipri drebināties no aukstuma), bet visai vējains, kas apgrūtināja atrašanos torņa augšējā stāvā (biežāk izmantojām torņa vidējo stāvu). Lai nu kā - otrais rīts kopumā bija gana produktīvs, lai līdz apmēram pulksten 11iem būtu saķeksējuši vēl papildus 19 sugas (interesantākie radījumi - melnā klija parastā ūbele, ķīķis, bet arī sauja parastāku putnu). Tāds tad arī palika mūsu gala rezultāts - 84 sugas, jeb +11 attiecībā pret torņa vidējo rādītāju. Spriedām, ka ir cerības ielauzties TOP-3, iespējams, atpaliekot vien no 2 komandām - otrā Lubāna tornī (M-Ērgļiem) un Kaņierī (Himantopus Himantopus). Prognoze beigās izrādījās visai precīza - finišējām augstajā 3. vietā! Vienu no komandām, kura tad arī kļuva par šī gada TC uzvarētājiem - Himantopus Himantopus (A.Klepers, M.Tīrums, I.Mārdega, I.Bojāre) - arī uzminējām, bet izrādās priekšā mums paskrēja nevis 'M-Ērgļi' (kas finišēja 4. vietā), bet 'Himantopus himantopus fārmklubs', kas visai negaidīti Kuivižu tornī saskaitīja vairāk par 100 sugām, kas ir otrs visu laiku augstākais TC sasniegums. Rezultāti droši vien vēlāk būs apskatāmi šajā adresē. Jebkurā gadījumā - paldies komandas biedriem par kompāniju un sasniegto rezultātu! Ar katru gadu mums veicas aizvien labāk! :) 

Brūnganā plankumspāre (Epitheca bimaculata)

Brūnganā plankumspāre (Epitheca bimaculata)

Tas tad būtu īsumā par skaitli '3' virsrakstā, bet ko nozīmē '54'? Samērā negaidīti otrās dienas rītā, krūmu joslas malā teleskopā pamanīju man jaunu spāru sugu - brūngano plankumspāri! Atļāvos mazliet atrauties no TC pienākumiem (par laimi šajā brīdī nevienu jaunu putnu sugu garām nepalaidu) un devos mēģināt to spāri nobildēt. Sākumā abi ar SL ļoti uzmanīgi virzījāmies tai tuvāk, pieņemot, ka spāre kā jau spāre - būs tramīga. Soli pa solim līdz kļuva skaidrs, ka laikam nebūs vis īpaši tramīga. Uzmetot acu skatienu pa labi, atklājās, ka tur šādas spāres ir vairākas - vismaz kādas 7, ja ne visas 10. Visas arī tādas mierīgas - sildījās rīta saulītē kopā ar vairākiem desmitiem agro smaragdspāru, dažām plankumainajām spārēm, vienu agro dižspāri un dažām sīkajām krāšņspārēm. Pieņemu, ka varbūt bija nesen izlīdušas no kāpura ādas un līdz ar to vēl neveiklas. Vai varbūt vienkārši vēl nebija kārtīgi uzsilušas. Lai vai kā - liels prieks par šo trūkstošo sugu, kas visādi citādi ir samērā grūti nobildējams radījums! Varbūt nav īpaši reti sastopama, taču pieaugušie īpatņi, salīdzinot ar citām spārēm, sastopami visai īsu periodu - vien kādu mēnesi-pusotru (apmēram no maija vidus līdz jūnija beigām). Pašām spārēm arī ļoti patīkot lidināties virs atklāta ūdens tā tālāk no krasta un kopumā sēžot esot redzamas samērā reti (droši vien domāts dienas laikā - vakarā jau noteikti kaut kur apsēžas). Tā ka iespējas normāliem foto negadās visai bieži - man katrā ziņā šī bija pirmā saskaršanās ar šo spāri (atskaitot vienu atrastu beigtu īpatni pie Engures ezera jūnija beigās). Suga Nr.54 manā spāru listē! Nav vairs daudz sugas, ko būtu iespējams reāli nofotogrāfēt, taču kas ir jauki - dažas no tām patiesībā nav nemaz tik īpaši retas un sarežģītas. Man, piemēram, vēl trūkst strautuspāre (Cordulegaster boltonii) un zilganā krāšņspāre (Coenagrion lunulatum). Tāpat pagājušajā gadā parādījās vairāki dzeltenkāju ujpjuspāru (Stylurus flavipes) novērojumi Daugavas lejteces apkārtnē, kur jādomā šai sugai ir samērā laba populācija - atliek tikai vasaras otrā pusē aizbraukt un pameklēt. Ja šīs 3 sugas šogad izdosies 'sakasīt', tad šis būs ļoti izdevies spāru gads. Atliek vien doties dabā. Bet vispirms jāmēģina atrast jauna dienastauriņu suga priekš sevis - purva samtenis. Tagad ir īstais laiks to doties meklēt!