piektdiena, 2014. gada 11. jūlijs

Scolia hirta - jauna suga Latvijai!

Šoreiz tāds īsais ieraksts, bet vismaz 'karsts' un svaigs par vienu negaidītu vakardienas atklājumu - plēvspārni ko sauc par skoliju (Scolia hirta), kas, pēc visa spriežot, ir jauna suga Latvijai! Un principā ne tikai jauna suga, bet arī jauna plēvspārņu dzimta, jo līdz šim neviena cita Scoliidae dzimtas suga Latvijā nav novērota. 
Skolija (Scolia hirta)
Biju aizdevies uz Līksnas apkārtni safotogrāfēt divas no trūkstošajām dienastauriņu sugām (līdz tiem gan jau ar te blogā tiksim). Tur apkārtnē pārsvarā ir diezgan izcili dažādi sausie biotopi - piemēram, foršas iekšzemes kāpas. Šādu biotopu esamība un ģeogrāfiskais novietojums pašos Latvijas DA nodrošina tur interesantu dzīvnieku un augu sugu komplektu, kas citur Latvijā ir reti sastopami. Tā nu tur bradāju un priecājos i par tauriņiem, i par diezgan retajām garlūpas racējlapsenēm, kas tur bija gana daudz. Diemžēl īsti laiks nepietika, lai tā kārtīgi papētītu kādi sauso biotopu plēvspārņi un divspārņi (g.k. pūkmušas) tur dzīvo, taču vienā vietā, pieejot pie mārsila pudura, man burtiski žoklis atkārās! Pa ziediem šiverēja liels (ap 2cm), melns plēvspārnis ar tumšiem spārniem un divām, platām, dzeltenām joslām uz vēdera. Vai tas var būt? Jā, protams, biju lasījis grāmatās par tādiem Eiropas dienvidos dzīvojošiem radījumiem kā skolijām (latviskais nosaukums atvasināts no latīniskā - taču arī citās valodās šos tā mēdz saukt), bet jau tad biju noskaidrojis, ka Latvijā tādi nav redzēti un sastapšana varbūt ar nav nemaz tik reāla. Lūk, šis bija viens no retajiem brīžiem, kad prāts un ķermenis katrs aizgāja pa savu taciņu kā rezultātā tik, mazliet apstulbis, noraudzījos kā plēvspārnis aizlido kaut kur prom. Ok, bija jau manī vēl visnotaļ liela neticība - ja nu es kaut ko jaucu? Par laimi pie nākamā mārsilu pudura izdevās atrast vēl vienu (pirmā šķietami aizlidoja citā virzienā) - nu gan sakoncentrējos un mēģināju nobildēt taču paspēju tikai divus kadrus un skolija atkal ātrā tempā aizlidoja. Izmisīgi centos minūtes 15 vēl sameklēt, bet bez panākumiem un nācās atkāpties uz vilcienu. Viens dokumentāls kadrs par laimi tomēr izdevās!

Pēc pašreizējās man pieejamās informācijas, šo sugu tik tiešām neviens vēl Latvijā nav redzējis un nav arī brīnums, jo Scolia hirta g.k. ir izplatīta stepes un mežastepes zonā tālāk uz Dienvidiem un pat Rietumeiropā tā ir gana reta un daudzās valstīs (Vācijā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā) pat oficiāli aizsargājama suga. Tā, piemēram, Polijā esot zināmas ap ~60 dažādas atradnes (Marczak et.al. 2012), bet Lietuvā tikai četrās un tās pašas visas atrodas valsts Dienvidu daļā (Budrys 2007). Arī Baltkrievijā raksta, ka suga parādījusies tikai pēdējās desmitgades laikā (Aleksandrowicz 2011). Kopumā šķiet ir novērojama tendence areālam izplatīties ziemeļu virzienā - tā ka varbūt sugas atrašana Latvijā tāpat bija tikai laika jautājums.

Skolijas ir parazitoīdi kukaiņi, kas dēj olas dažādu plākšņtaustekļu (Scarabaeidae), piemēram, rožvaboļu, jūnijvaboļu u.c. tām radniecīgu sugu kāpuros. Apdzīvo g.k. sausus, atklātus, kserofītiskus biotopus - Lietuvā, piemēram, viena no atradnēm arī ir iekšzemes kāpas. Pieaugušās skolijas pārsvarā redzamas barojoties ziedos vai rokoties smilšainās vietās, vaboļu kāpuru meklējumos. Galvenais apdraudējums šai sugai ir tieši piemērotu, sausu un atklātu biotopu degradācija - piemēram, to aizaugšana ar krūmiem un kokiem. Tātad līdzīgi kā ar citiem atklātu biotopu plēvspārņiem, piemēram, iepriekš minētajām garlūpas racējlapsenēm, kuru koloniju ilglaicīga pastāvēšana ir cieši atkarīga no dažādu traucējumu klātbūtnes, kas neļauj biotopam aizaugt (jā, tādās iekšzemes kāpās viens no šādiem dabiskajiem traucējumiem noteikti ir uguns).

Tāds lūk interesants atradums. Starp citu mazliet tālāk uz dienvidiem dzīvo viena ļoti iespaidīga skolija Megascolia maculata, kas angliski ieguvusi nosaukumu 'Mammooth wasp' - izmēros lielāka par sirseni, tā ir degunradžvaboļu kāpuru parazītoīds. Tiesa droši vien par tās nokļūšanu Latvijā gan velti sapņot - pārāk jau dienvidnieciska suga.

Izmantotā literatūra:
   ALEKSANDROWITZ O. 2011, Recent records of steppe species in Belarus, first indications of a steppe species 
invasion? Carabid Beetles as Bioindicators: Biogeographical, Ecological and Environmental Studies. ZooKeys 100: 475–485
   BUDRYS E. 2007, New records of Scolia hirta in Lithuania (Hymenoptera: Scoliidae). Naujos ir retos Lietuvos vabzdžiu rūšys, vol.19., 67.-68.
   MARCZAK E., PEPLOWSKA-MARCZAK D., WIŠNIOVSKI B., HUFLEJT T., 2012. New Polish localities of two rare wasp species (Hymenoptera): Leucospis dorsigera Fabricius, 1775 (Chalcidoidea: Leucospidae) and Scolia hirta Schrank, 1781 (Vespoidea: Scoliidae). Fragmenta Faunistica 55 (1): 25–30

Nav komentāru: