Kurzemes cilpa

Jūnija vidū izdevās gūt pieredzi jaunā arodā - uz divām dienām kļuvu par 'dabas gidu' jeb, vienkārši sakot, - centos izrādīt vienam jaukam britu pārim Latvijas tauriņus un spāres. Uzdevums it kā vienkāršs taču visnotaļ atbildīgs - pirms izbraukšanas visu laiku galvā domas "ja nu neizdodas ieraudzīt to ko cerēts?" utml. Arī laikapstākļi tādi visnotaļ neprognozējami pie tam ar tendenci uz vēsu un nepatīkamu laiku... Tiesa beigās ar laiku tomēr stipri paveicās - kā reizi šīs divas dienas bija daudz maz pieņemamas (pat saulīte un tā), bet nākamajā dienā jau bija +10 un ilgstošs lietus. Labi ka tā, bet laikam jau bez veiksmes šādās dabas tūrēs neiztikt. 

Makstene Hagenella clathrata

Odze (Vipera berus)

Šajās divās dienās akcents tika likts uz Kurzemi - sākām ar Cenas tīreli, tad Engures ezers, vakars Kolkā un nākamajā dienā pieturas Slīteres NP un Čužu purvā. Visas vietas arī pietiekami labas tauriņu/spāru vērošanas vietas ar virkni sugu, kas tieši šādiem Rietumeiropas ceļotājiem varētu būt interesantas (neies jau speciāli meklēt un rādīt tādas sugas, ko viņi paši var pie sevis redzēt). Pats, protams, neko daudz nebildēju, jo biju vairāk aizņemts dažādu objektu meklēšanā, bet šis un tas kadrā tika. Cenas tīrelī, piemēram, par spīti vēsajam rītam izdevās pat redzēt vienu odzi - biju gan nedaudz priekšā un diemžēl rāpulis ieslīdēja virsājā pirms pārējie bija paspējuši atnākt. Neko darīt, ar tādām lietām jārēķinās. Cits interesants objekts bija man tā pēc skata neredzēta makstene - visādas it kā ir redzētas, bet šāda melnbrūnraiba gan ne. Vēlāk internetā skatot, nonācu pie slēdziena, ka tā ir makstene Hagenella clathrata - izrādās Eiropā samērā reta suga, kas sastopama tikai purvos! Jādomā gan, ka pie mums nav īpaši reta - mums, atšķirībā no Rietumeiropas, purvi tomēr ir vēl gana daudz. 

Purva dzeltenis (Colias palaeno)

No tauriņiem Cenas tīrelis bija visnotaļ veiksmīgs, jo izdevās redzēt visu cerēto, piemēram, no tauriņiem - agros purvraibeņus, purva sīksamteņus, zileņu zilenīšus un purva dzelteņus. Ja tādi purva sīksamteņi dzīvo arī Lielbritānijā, tad purva dzelteņi gan ne - šķiet arī nekur citur iepriekš viņi šo sugu nebija redzējuši. Tā ka veiksmīgs sākums. Vēsajā rītā tauriņi arī bija visnotaļ nekustīgi - attiecīgi labi apskatāmi un nofotogrāfējami.

Spīdīgais praulgrauzis (Gnorimus nobilis)

Koksngrauzis Clytus arietis

Tālāk pabijām pie Engures ezera, kur vienā izcirtumā bija tiešām bagātīgs tauriņu birums, bet pārcelsimies jau nākamajā dienā, kad mūsu ceļš veda uz Šlīteres bākas apkārtni, kur galvenais mērķis bija ošu pļavraibenis - Latvijā un vispār mūsu Eiropas galā samērā bieži sastopama, bet Rietumeiropā ļoti reti sastopama suga. Gājām pa ceļu, kas ved uz 'Zeltsilu' mājām un normāli šis ceļš ir arī dažādu citu kukaiņu, piemēram, vaboļu paradīze. Ja vienam no Slīteres NP simobliem, spīdīgajam praulgrauzim, varbūt bija mazliet par agru (vienu gan uz papardes atradu), tad šādi tādi koksngrauži gan bija redzami uz čemurziežiem. Starp tiem BEIDZOT ieraudzīju arī ilgi meklēto koksgrauzi Clytus arietis... Kolēģis KV bija pamatīgi izbrīnīts, kad uzzināja, ka tikai šogad beidzot izdevies šo sugu ieraudzīt. Bet nu jā - 'shit happens' kā sacīt jāsaka. Jūnijs principā ir labākais laiks kad šo sugu meklēt un apdzīvo tā dažādus vecus lapkoku mežus. 68. suga manā nofotogrāfēto koksngraužu sugu sarakstā.

Ošu pļavraibenis (Euphydrias maturna)

Britu tauriņu vērotāji priecājas par ošu pļavraibeni

Bet kā tad ar ošu pļavraibeni? Bijām jau iecerēto ceļa daļu nogājuši un labākās vietas pa ceļam aplūkojuši, bet bez rezultāta. Biotops tur tiešām ideāls - daudz dažādi oši (lieli, mazi) biezā skaitā, ceļa mala ziediem bagāta, ik pa laikam arī ziediem bagāti izcirtumi un tā. Arī lidošanas laiks priekš šīs sugas gandrīz ideāls - mazliet gan piezagās šaubas, ka Kurzemē varētu viss nedaudz būt par kādu nedēļu vēlāks un varbūt tāpēc mums varētu arī neizdoties sagaidīt meklēto tauriņu. Tomēr atpakaļceļā veiksme mums uzsmaidīja - vienu ošu pļavraibeni izdevās atrast. Tas ar bija gana paklausīgs un kādas dažas minūtes mierīgi barojās uz čemurziežiem ceļa malā. Prieks gan man, gan arī britu pārim! 

Gāršas samtenis (Lopinga achine)

Abās dienās patiesībā biju pārsteigts par ļoti daudz redzētajiem gāršas samteņiem. Jā, it kā jau tiešām visās apmeklētajās vietās (varbūt izņemot Cenas tīreli) šiem bija jābūt, bet to ka gāršas samtenis varētu būt 'fona suga' gan negaidīju. Izdevās pat iemūžināt samēro reto brīdi, kad tauriņš sēž ar plaši pavērtiem spārniem. Šī arī no tām sugām, kas varētu būt interesanta priekš Rietumeiropas ceļotāja, jo tajā Eiropas pusē visnotaļ reta suga. 

Plūmju astainītis (Satyrium pruni)

Čužu purvā galvenā uzmanība bija skabiozu pļavraibeņiem un iespējams arī gaiļbiksīšu sīkraibeņiem. Pie stāvlaukuma gan mūs uzreiz sagaidīja baldriānu pļavraibeņi, kas uzreiz nokļuva fotoaparātu ielenkumā. Taču amizantākā situācija gadījās ar plūmju astainīti - par cik to biju tur redzējis iepriekš, minēju, ka varam teorētiski cerēt to te te redzēt, taču ar viņiem nav nemaz tik viegli. Šajā brīdī gribēju turpināt domu, ka bieži gadās šos ieraudzīt vienkārši sēžam kaut kur uz lapas uz kādām pāris sekundēm, kad tie paceļas spārnos un kur nozūd, taču paliku pusvārdā un spēju izdvest tik "Oh, wow - ther's one feeding right there!". Tik tiešām viens tauriņš mierīgi barojās uz čemurzieža - veiksmīgi! Kaut visi tauriņi tik labi uzvestos.

Bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris)

Turpinājumā, protams, redzējām skabiozu pļavraibeņus (Čužu purvs gandrīz vai labākā vieta, kur tos braukt skatīties) - taču no gaiļbiksīšu sīkraibeņa gan šoreiz ne miņas. Tiesa britu pāris atzīmēja, ka viņiem kā reizi skabiozu pļavraibenis bija daudz interesantāks objekts, jo gaiļbiksīšu sīkraibeni bija redzējuši arī pie sevis. Viņiem starp citu arī interesēja augi un tā nu šur un tur pētījām arī dažādas orhidejas u.c. augus (par laimi tas nebija mans uzdevums tos meklēt). Čužu purvā varēja tā forši apskatīt bruņcepuru dzegužpuķes, kuru ziedi izskatās kā mazi vīriņi ar krāniņiem. Noteikti mana mīļākā orhideja (mušu ofrīda otrajā vietā)! 

Aveņu lapsprīižmetis (Mesoleuca albicilata)

Beigu beigās 2 dienu laikā izdevās ieraudzīt 31 tauriņu un 20 spāru sugas - pietiekami labs rādītājs! No tādām mērķsugām neizdevās sameklēt tikai lielo skābeņu zeltainīti no tauriņiem un rensvēdera purvuspāri no spārēm. Jācer, ka britu pāris palika apmierināti ar Latvijā redzēto! Arī man pašam brauciens visnotaļ patika - gan sev jaunu koksngrauzi nofotogrāfēju, gan pie Čužu purva arī neredzētu naktstauriņu (aveņu lapsprīžmeti), gan vienkārši labi pavadīts laiks dabā jaukā kompānijā!