Mierīgi grabinājos gar datoru, kad pie puspavērtajām balkona durvīm kaut kas tā kā skaļi 'ielidojās' - domāju, ka kāda lielā muša, lampas gaismas atmodināta, trokšņo, bet izrādās tur pie durvīm tupēja liela blakts - laupītājblakts (Reduvius personatus). Laupītājblaktis ir naktī aktīvas, plēsīgas blaktis, kas ar savu dūrējsūcējtipa mutes orgānu sūc dzīvnieku, piemēram, citu kukaiņu, mazu grauzēju u.c. zīdītāju šķidrumus (asinis). Šķiet vienas ģints sugas arī mierīgi sūc cilvēku asinis, bet par laimi pie mums tās nav sastopamas. Tiesa arī šī konkrētā blakts spēj ļoti sāpīgi iekost - tāpēc neriskēju ņemt to rokās. Tas 'dūriens' esot apmēram tik pat sāpīgs kā bites dzēliens. Ir jau gan arī dzirdēti šausmu stāsti, ka šī blakts pielavās pa nakti, kamēr cilvēks guļ, un pasūc tā asinis, taču tā tomēr nebūs patiesība - šī laupītājblakts pārtiek tikai no citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, gultas blaktīm. Bet nu jādomā, ka man mājās gultas blakšu nav - vienkārši to, kā jau citus naktī aktīvus kukaiņus, pievilina gaisma, kā rezultātā tā pa balkona logu ieradās pie manis ciemos. Drošības pēc gan izsviedu šo āra pa logu - a ja nu izdomātu tomēr pasūkt manas asinis?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru