Galopā cauri aprīlim

Virsājs Lilastes apkārtnē

Tā ja - aprīlis paskrēja kaut kā nemanot! Te vienu brīdi bija aprīļa sākums, bet nu jau klāt maijs - kur tās dienas palika? Samērā maz arī šajās dienās izdevās būt laukā, kaut gan nevarētu teikt, ka laiks īpaši lutināja - gaidītais pavasara siltums ir atnācis vien tagad, maija sākumā. Rezultātā nedaudz noplaka motivācija mesties kukaiņu vērošanā, bet putnu migrācija pati no sevis bija mazliet nobremzējusies. Principā bija tikai viens nedaudz ražīgāks izbrauciens (uz Lilastes apkārtni 10. aprīlī), bet citi gājieni dabā ne ar ko īpašu nerezultējās, Tāpēc šis ieraksts būs tāds ātrais pārskrējiens aprīlī paveiktajam, lai var ķerties klāt maija 'nedarbiem', kas jau sāk krāties rindiņā. 

Kārklu raibeņa (Nymphalis xanthomelos) binoskopija

Pūkmuša Bombylius major

Sāksim tad ar Lilastes puses apmeklējumu, kas iekrita pēdējā patiešām siltajā aprīļa dienā, jo drīz pēc tam sekoja visai drēgns periods. Uzreiz jāatzīmē, ka tā bija sava veida improvizācija, jo tajā pusē īsti staigājis nebiju. Galvenais gājiena mērķis bija šaurs un garens virsājs uz A no Lilastes un uz Z no Ādažu poligona ziemeļu robežas. Kartē (gan balticmaps, gan Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā) rūpīgi nopētīju kur tad tās Ādažu poligona robežas ir, lai nejauši tur neiekāptu (tā pavisam nejauši gan to laikam nemaz nevar izdarīt). Apskatīju, ka arī Ķēves purva ziemeļu daļa nav poligonā - pavisam labi, varbūt ar jāaizstaigā. Pasteidzoties notikumiem mazliet priekšā, diemžēl izrādījās, ka abas minētās kartes mani piemānīja, jo dabā bija atzīmētas jau jaunās Ādažu poligona robežas, kas ir krietni vien paplašinātas gan uz Z, gan uz A (skatīt te - tiesa šo informāciju tā tik vienkārši, piemēram, meklējot gūglē 'Ādažu poligona robežas', atrast nevar). Kā rezultātā visi mani turpmākie gājiena plāni principā bija vējā.. Labi, ka vismaz kartē noskatītais virsājs bija vēl palicis ārpus teritorijas - tad nu vismaz to izstaigāju. Bet nu jebkurā gadījumā, manuprāt, mazliet dīvaini, ka internetā joprojām ir atrodama novecojusi informācija attiecībā uz poligona robežām - kaut vai tajā pašā Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā (3.maijā, joprojām stāv vecā karte).  

Zemesblakts Ischnocoris angustulus

Zemesblakts Ischnocoris angustulus

Bet nu labi, ka vismaz tad noskatītais virsājs bija brīvi apskatāms. Te biju nezin kāpēc iedomājis, ka varētu būt meklējama zemesblakts Ischnocoris angustulus. Latvijā it kā reti sastopama (vai vismaz reti konstatēta) un apdzīvojot tieši virsājus utml. sausus biotopus. Viena no divām zināmajām, publicētajām atradnēm ir Ādažu poligona apkārtnē pie Puskas upes (sk. Voldemāra Spuņģa rakstu par zemesblaktīm) - tātad ne pārāk tālu no šī virsāja. Atlika tikai mēģināt atrast! Lai cik tas dīvaini nebūtu, zem kāda trešā viršu pudura, ko šajā vietā apskatīju, viena šī meklētā blakts arī atradās! Intuīcija šoreiz nostrādāja par 100%! Blakts izmērā ir visnotaļ sīka (2-3mm) un, saulē uzsilusi, bija ļoti kustīga. Mazliet 'pacīnoties' kaut kādi kadri par laimi izdevās - ček, var atzīmēt sugu listē. Pēc izskata mazliet līdzīga jau te blogā iepriekš redzētajai sugai Macrodema micropterum, bet nu atšķiras priekškrūšu vairoga forma un pamatnes krāsojums, galva ar lielām acīm u.c. Ja ieskatās, tad nemaz jau tik līdzīgas nav.  Pirms dažām dienām Slīteres Nac.parka apkārtnē to atradis arī Mareks Ieviņš, tā ka varbūt suga kopumā izplatīta biežāk kā pašlaik tiek uzskatīts. Kaut gan atradņu skaits kopumā joprojām ir ļoti neliels - 'samērā bieži' izplatītas sugas kategorijā šā vai tā vēl pāragri pārcelt. 

Zemesblakts Pionosomus varius

Ornamentblakts Bathysolen nubilus

Saule šajā brīdī jau sildīja tā stipri pamatīgi un rezultātā dažādi sīkie kustoņi jau bija kļuvuši pat ļoti aktīvi. Vasarā jau tas ir normāli, bet nu tagad pavasarī bija nedaudz pierasts, ka visi atrastie kukaiņi ir samērā lēnīgi un viegli fotogrāfējami. Rezultātā bija sajūta, ka šajā dienā neko nav iespējams nofotogrāfēt, jo viss atrastais sekmīgi aizmūk prom. T.i. tā jau nebija tikai sajūta vien, jo tiešām liela daļa sastapto radījumu aizmuka nenofotogrāfēti - it īpaši atklātajā virsājā, kas bija tiešām saules uzkarsēts. Šis apstāklis kā arī nepieciešamība piespiedu kārtā koriģēt savu iepriekš izvēlēto maršrutu noskaņojumu mazliet pabojāja. Gadās arī tādas dienas. Nedaudz noskaņojums uzlabojās vienā saulainā priežu meža malā netālu no Tallinas šosejas. Tur atradās gan vēl viens Ischnocoris angustulus īpatnis (attālums starp abiem punktiem 2,5km), gan citas zemesblaktis. Nekas gan jauns, bet, piemēram, par Pionosomus varius bija gana liels prieks, jo redzēju to tikai otro reizi (pirmā - šogad Daugavgrīvas salas kāpās). Tāpat otro reizi mūžā redzēju blakti no pavisam citas dzimtas - ornamentblakti Bathysolen nubilus, kas iespējams nav nemaz tik bieži sastopama suga. Dzīvojot  uz vai tuvu pie zemes sausos biotopos - g.k. lucernu (Medicago sp.) tuvumā. 

Smecernieks Brachyderes incanus 

Skrejvabole Notiophilus germinyi

Nenoteikts tūkstoškājis

Turpmākā vakara daļa jau pagāja mazliet labākā garastāvoklī un, lai arī neko pārlieku ekskluzīvu vairs atrast neizdevās, tomēr beigu beigās šo dienu arī var atzīmēt ar + zīmi. Viena jauna blakšu suga dienā ir tīri OK rezultāts. No dažiem citiem dienas atradumiem vēl var atzīmēt priežu mežos bieži sastopamu smecernieku - Brachyderes incanus. Šai sugai figurē arī latviskais nosaukums - brūnais priežu īssmeceris (Avots: LZA akadēmiskā terminu datubāze) vai brūnais īssmeceris (dabasdati.lv), kas jau vien liecina, ka visticamāk, ka mežsaimnieki to uzskata par kaut kādu kaitēkli. T.i. vismaz tā vabolēm visbiežāk ir iegājies - ja ir latviskais nosaukums, tad suga vai nu ir aizsargājama, vai kāds mežsaimniekiem/lauksaimniekiem aktuāls 'kaitēklis'. Vai arī atsevišķos gadījumos nosaukumi tiek doti arī kādām īpaši raksturīgām kādu dzimtu sugām. Tā, piemēram, starp skrejvabolēm Notiophilus ģints skrejvaboles mēdz dēvēt par ķīļgalvēm (interesanti, ka internetā uz šādu nosaukumu atsauces nav - varbūt es kaut ko tagad fantazēju?), Omophron limbatum - apaļais resnulis utml. Šajā dienā kā reizi bija satikšanās ar vienu no Notiophilus ģints skrejvabolēm - N.germinyi. Suga līdzīga N.palustris (kāju stilbi ar gaišāku,, sarkanīgu vidusdaļu), bet g.k. atšķiras ar pieres valnīšu izvietojumu, kā arī citām smalkākām pazīmēm. Šai sugai tie ir paralēli, bet palustris - aizmugurējā daļā satuvināti. Suga gan nav retums un apdzīvo tieši šādus sausus biotopus kādos tajā dienā g.k. sanāca staigāt. 

Zemesblakts Drymus ryei

Baltijas reņģu kaijas (Larus fuscus fuscus)

Baltvaigu zosis (Branta leucopsis)

Tāds nu bija 10. aprīlis. Turpmākajās 2 nedēļās vairs tādu ļoti nopietnu gājienu kukaiņos pat īsti nebija. Tik tā - šur un tur garāmejot. Tā, piemēram, Siguldas apkārtnē sastapu vienu no Drymus ģints zemesblaktīm - D.ryei, kas gan man nav jauna suga, taču šajā gadā vēl tādu nebiju piefiksējis. Savulaik biju tādu fotogrāfējis Ogres pusē, bet biju ielicis 'nenosakāmo' sugu mapītē. Bet nu ar tagad pieejamo literatūru un jau nedaudz uzkrāto pieredzi, nemaz jau tie Drymus-i tik grūti nosakāmi nav. Tā jau principā ar visu dzīvās dabas noteikšanu - vajag tik kādu labu resursu, kur iemest aci (vai noteicējs grāmatas formā, vai kāda tīmekļa vietne) un mazliet uzkrāt pieredzīti. Un tad jau tā lieta iet uz priekšu visai labi! Izņēmums varbūt ir, piemēram, kaijas, kuru noteikšana mēdz būt tik piņķerīga, ka beigu beigās pat neko īsti saprast. Tā, piemēram, aprīlī pabiju arī Getliņos, kur forši varēja paskatīties reņģu kaijas. Pa vidu bija arī viena aizdomīga kaija, kas varētu būt Vidusjūras kaijas pieaugušais putns (ārzemju spečuki it kā tā arī saka), taču... Kaijas ir kaijas un, ja nav uz kājas gredzens, tad pēc būtības ar 100% garantiju pateikt nevar neko. Tā nu tas ir. Bet nu es galīgi nolaidis rokas neesmu un kaut kad jūlija beigās/augustā būs jāmēģina vēlreiz tā Vidusjūras kaija jāmēģina 'izspiest', jo tad jaunie putni izklīst no ligzdošanas vietām un mēdz arī aizplivināties līdz Eiropas ziemeļiem. Kas zin - varbūt izdodas arī kādu gredzenotu Vidusjūras kaiju atrast. Tad jautājumu nebūtu nekādu. Bet tas tad tālāk nākotnē - vēl visa vasara priekšā, kas cerams būs daudziem citiem interesantiem novērojumiem bagāta!