Operācija "Leptoglossus"

Dārziņu dzelceļmalas saulainā mežmala

Šodien izvirzīju sev samērā ambiciozu mērķi kam pat devu īpašu nosaukumu - operācija "Leptoglossus". Zinātāji jau sapratīs par ko ir runa, bet nu paskaidrojot citiem - mērķis bija atrast Eiropā no Ziemeļamerikas ieceļušo ornametnblakti Leptoglossus occidentalis, kas ir strauji izplatījusies. Pagājušā gada nogalē atrasta arī Latvijā (Salaspilī, L.Vanaga - ziņojums dabasdati.lv), bet šī gada sākumā arī Kolkā (M.Ieviņš, divās dažādās vietās) un Svitenes apkārtnē (V.Ērmane). Tātad jābūt arī citur. Dzīvojot g.k. uz priedēm. Tā nu izdomāju, ka šīs siltās dienas varbūt būs kādu šo blakti atmodinājušas? Jādodas tur kur daudz saulainu priežu - man tuvumā tieši šāda vieta ir Dārziņu stacijas dzelceļmala virzienā uz Salaspili. Tur ir gan vecas priedes ar zemiem zariem, gan jaunas priedītes, gan vidēja vecuma. Dažādām gaumēm tā teikt. Arī citas priedes apdzīvojošās blakšu sugas esmu tur dabūjis - kāpēc, lai nebūtu arī šis 'monstrs' (blakts ir ļoti liela - ap 2cm!). Arī pirmā sugas konsatēšanas vieta (Salaspils) tepat netālu. Domāts darīts, 30min un jau esmu pie pirmās saulainās priedes!

Koksngrauzis Pogonocherus decoratus

Par šīs sugas meklēšanas labākajām metodēm Latvijas apstākļos vēl īsti skaidrības nav (pirmais atradums gadījuma rakstura telpās, pārējie - ziemā uz sniega). Tāpēc šīs dienas gaitā izmēģinājos visādi. Vispirms gan ķēros pie dauzāmā paladziņa, jo šķita, ka tā varētu būt potenciāli efektīvākā metode - nopurināt kādu atmodušos blakti no priedes zara. Te gan jāsaka, ka tā bija tikai mana iekšējā sajūta, ka šīm blaktīm jau būtu jābūt pamodušāmies. Nekādu garantiju nebija - nav jau vēl gluži aprīļa vidus. Tā nu purinājos un pamazām sāku pārdomāt vai šī tiešām būs tā labākā metode. Nekas daudz nost nebira, kas varēja liecināt, ka maz kas vēl uz zariem ir sarāpojis. Interesantākais bija mazais koksngrauzītis Pogonocherus decoratus - pirmā koksngraužu suga šogad, bet te Dārziņu apkārtnē to esmu jau manījis iepriekš (ir pat foto blogā ŠEIT). Arī pagājušogad, kad tā arī bija pirmā gada listē. Šogad man gan noteikti nebūs īpašs uzsvars uz koksngraužu meklēšanu. Varbūt kādas atsevišķas neredzētas sugas centīšos pameklēt (piemēram, ļoti gribētos šogad beidzot satikties ar Chlorophorus herbstii Plostu nogāzē), bet tā baigo gada sarakstu taisīt tā kā nē (blaktis būs tomēr prioritāte). Protams, ja kāda parastāka suga blakus uz zieda sēdēs vai no kāda zara nobirs - bez šaubām nofotografēs un ziņos Dabasdatos, lai tie novērojumi krājas.  

Priežu vairogblakts (Chlorochroa pinicola)

Priežu vairogblakts (Chlorochroa pinicola)

Priežu vairogblakts (Chlorochroa pinicola)

Zaļā vairogblakts (Palomena prasina)

Vienā vietā uz saulaina priedes stumbra pamanīju sēžam priežu vairogblakti (Chlorochroa pinicola) - to uztvēru kā zīmi, ka jāmaina taktika. Paladziņu salocīju un liku atpakaļ somā un pārgāju uz vienkārši acu metodi jeb sāku uzmanīgi vērot priežu stumbrus un zarus. Varbūt var pamanīt meklēto vienkārši rāpojam pa stumbru? Šī metode izrādījās daudz produktīvāka! Nē.. Diemžēl meklēto 'amerikānieti' tā arī neatradu, taču priežu stumbru un zaru hipnotizēšana izvērtās tīri interesanta. Piemēram, jau minētās priežu vairogblaktis stabili redzēju vairāk kā visā savā iepriekšējā dzīvē kopā! Kādi 15 īpatņi vismaz! Atļāvos šīs safotografēt no visām pusēm, ja jau tāda iespēja tika man dota. Suga ir parastāka par parastu, bet nezinu - varbūt vēlāk sezonā tās sarāpjas kaut kur augstāk priežu zaros, kur tās grūtāk pamanīt vai kā, bet parasti gadā atrodu vien pāris-dažus īpatņus un visus tieši pavasara pirmajā pusē martā un aprīlī (vai pat kā ziemojošus īpatņus). Vairākās vietās pamanīju arī zaļās vairogblaktis (Palomena prasina), kas vēl bija savā ziemošanas krāsojumā - sarkanbrūnas nevis zaļas. Nemaz tik viegli pamanīt tās nebija, tā ka mierinu sevi ar domu, ka biju it kā pietiekami vērīgs - ja būtu bijusi tā meklētā ornamentblakts, tad būtu taču to pamanījis? Nekas - gan jau šogad no manis tā nekur neaizmuks! Ja ne Dārziņos, tad kaut kur citur atradīšu.  

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quaripustulatus)

Četrpunktu mārīte (Harmonia quadripunctata)

Divpunktu mārīte (Adalia bipunctata)

Ja par citām radībām, tad uz priežu zariem klasiski šajā agra pavasara periodā var novērot arī diezgan daudz mārītes. Pamatā jau četrplankumu melnmārītes (Exochomus quadripustulatus), kas arī te, protams, bija simtiem. Tiešām daudz! Bet līdzīga situācija droši vien ir jebkurā saulainā priežu mežmalā šobrīd. Taču starp mārītēm atradās arī viena priekš manis interesanta suga - četrpunktu mārīte (Harmonia quadripunctata), ko pieaugušas mārītes stadijā līdz šim nebiju sastapis (vienu reizi tikai kāpurs fotografēts). Nekas jau pārāk rets - tipiska priežu mežus apdzīvojoša suga. Tāpat kā vēl viena šodien sastaptā suga - lāsumainā mārīte (Myzia oblongoguttata). Tā ka, ja interesē mārīšu sugu meklēšana, tad saulainu priežu mežmalu apmeklēšana pavasarī ir obligāti darāmo darbu sarakstā. Ceturtā suga šajā mežmalā bija Latvijas Nacionālais kukainis - divpunktu mārīte (Adalia bipunctata), ko vienmēr ir prieks sastapt. Te varbūt der atgādināt, ka punktu skaits uz mārītes segspārniem nenorāda to cik tai mārītei ir gadu. Nē, katrai mārīšu sugai vienkārši ir savs noteiks plankumu skaits, kas dzīves laikā ir nemainīgs. Tā lūk - pat nezinu no kurienes sabiedrībā ir radies šāds ļoti plaši izplatīts mīts. 

Zemesblakts Pionosomus opacellus

Mīkstblakts Lygus punctatus

Papildus glavenajai dienas misijai man prātā bija arī pāris mazāki mērķīši - no kuriem viens gan arī tāds diezgan ambiciozs (ja atrastu - būtu jauna suga Latvijai). Tā nu piestāju arī parušināties 'Dārziņu stepē' - kā man šodien ienāca prātā to nosaukt. Tur vienā vietā netālu no dzelzeļa pārbrauktuves plešas neliela, skraja, smilšaina pļava ar mārsiliem un retām (augšanas blīvuma ziņā) graudzālēm. Neesmu bijis stepē, bet iedomājos, ka tur izskatās līdzīgi? Nu vienīgi šāda veida ainava tur stiepjas līdz pat horizontam nevis 100x20m platībā. Lai nu kā, šis pleķītis iepriekšējos gados ir bijis ļoti produktīvs un tur esmu atradis vairākas šādu sausu, atklātu ainavu sugas no kurām dažas pat tīri retas. Šodien tur tā rušinoties atradu vēl vienu papildinājumu šim reto sugu sarkastam - zemesblakti Pionosomus opacellus, kam Latvijā nav pārāk daudz atraudmu. Forši - jauns 'ķeksis' šim Dārziņu 10x10km kvadrātam. Tuvojas pamazām 200 sugām! Tiesa ar katru reizi varbūt paliek nedaudz neinteresantāk uz šejieni braukt, jo, lai arī jaunas sugas atroads (kā to šī diena pierāda), lielāks azarts tomēr ir meklēt sugas tukšā kvadrātā, kur vai ik katra tā ir jaunums! Bet ne vienmēr var uz tiem tukšajiem tā operatīvi nokļūt, tā ka te Dārziņu apkārtnē jau noteikti šogad vēl kādas reizes iegriezīšos. Ja katru reizi pa kādai jaunai sugai kvadrātam izdotos atrast, tad jau tas būtu tīri Ok. Gada sarakstam šodien savukārt pieplusoju kopā 6 sugas. Bez minētās zemesblakts vērtīgākā suga varētu būt mīkstblakts Lygus punctatus, kas nav reta, bet ir nedaudz sarežģīta noteikšanā (segspārni ar ļoti retajiem matiņiem kombinācijā ar ķermeņa krāsojumu, manuprāt, tīri labi atbilst šai sugai. Precīzāk nevarēšu pārbuadīt, jo blakts pamanījās no manis aizmukt). Kopā šobrīd gada listē ir 40 sugas. Samērā normāls rezultāts - 2019. gadā, kad taisīju savu pirmo blakšu 'Big year' jeb lielo gadu, šajā datumā man bija 33 sugas. Līdz marta beigām līdz 50 jau varētu it kā tikt. 

Zebrzirneklis Salticus sp. - Gada Bezmugurkaulnieks 2021!

Ak jā, šodien pirmo reizi šogad sastapu arī Gada Bezmugurkaulnieku 2021 - zebrzirnekli! Viens indivīds piesardzīgi lodāja pa saules apsīdētu priedes stumbru. Ilgi gan man nepozēja - uz portretu neparakstījās. Ielīda kādā mizas spraugā un ne pa kam ārā negribēja rāpot. Nu nekas - gan jau kāds cits būs atsaucīgāks modelis.