Fonofests

Šo nedēļas nogali pavadīju klausoties visādas foršas grupas iekš FonoFesta (http://www.fotoblog.lv/rep/21063) - taču pats interesantākais bija, ka pa starpu tam izdevās ieraudzīt un arī nobildēt abas zaigraibeņu sugas!

No sākuma, čāpojot uz Āraišu ezera pusi, pamanīju kārklu zaigraibeni (Apatura iris), kas lidinājās ceļmalā un pāris reizes arī apsēdās, kad arī izdevās to nofotogrāfēt. Žēl, ka nerādīja smuko zilgani zaigojošo virspusi. Šo sugu viegli atpazīt pēc pakaļspārnu baltās joslas - tai ir tāds raksturīgs 'zobveida' izaugums, kas ir redzams arī no augšpuses. Suga nav ļoti reta, lai arī iegļauta LSG 2. kategorijā, jo attīstās uz kārkliem - g.k. blīgznas (Salix caprea).

Otro suga - apšu zaigraibenis (Apatura ilia) patrāpījās jau festivāla pēdējā rītā īsi pirms aizbraukšanas - devos nokārtot dabiskās vajadzības, kad atkal pamanīju vienu šo lidināmies apkārt. Pāris reizes neveiksmīgi centos tam pielavīties, kamēr tas sēdēja uz zemes ar smuki atvērtiem spārniem. Beigās šis iesēdās augājā un tur ar to nobildēju, bet atkal diemžēl tikai no apakšpuses. Smukie zilie spārni jāatliek uz citu dienu.

Atbraucot savukārt uz Ogri, dodoties īsā pastaigā, negaidīti nobildējās tumšbrūnais zilenītis (Aricia artaxerxes), kas nav nemaz tik bieži sastopams. Sākumā medīju it kā gandreņu zilenīti, tad pamanīju šo un uzreiz likās aizdomīgs - ilgi tas nekur nesēdās, bet beigās tomēr atrada vienu ziediņu, kur tad šo nobildēju. Pēc apakšpuses līdzīgs parastajam zilenītim, jo tam tāpat ir gaišs plakums pakaļspārnu ārmalā. Taču šai sugai melno plankumu rinda zem oranžajiem plankumiem ir daudz haotiskāka un ne tik līdzeni izliekta kā parastajam (tam no plankumiem veidojas diezgan pareiza "D" burta forma).

Tā ka īpaši nekoncentrējoties uz kukaiņu bildēšanu, izdevās šajās brīvdienās nobildēt 3 jaunas sugas priekš sevis. Jauki.

ZzZiema

Ozolu čiekurveida panglapsene (Andricus foecundatrix)

Tā vien šķiet, ka februāris ir tas mēnesis, kad par kukaiņu fotomedībām ir jāaizmirst. Tālu no patiesības šāds apgalvojums nav, jā - taču nav jau arī tik traki, jo var taču doties kādu ziemojošo kukaiņu (un zirnekļu) medībās. Te gan jāsaka, ka, ja mežs ir 'sasalis' un arī ārā ir samērā vēss (nav plusos), tad varbūt ar kādām destruktīvām posmkāju meklēšanas metodēm (mizu plēšanu, kritalu cilāšanu utml.) nevajadzētu aizrauties (varbūt labāk to nedarīt nemaz), jo tas noteikti ir ziemojošajiem 'mazajiem brāļiem' pārāk liels traucējums. Taču, ir jau arī tādi kustoņi, kas ziemo tāpat vien atklātā veidā, nekur neslēpjoties - piemēram, uz dažādu koku zariņiem. Tāpat arī šur un tur var sastapt dažādas liecības par kukaiņu darbību, kas aizķērušās vēl no pagājušās sezonas - piemēram, šādus te savdabīgus čiekuriņus uz ozolu zariņiem, kas ir ozolu čiekurveida panglapsenes (Andricus foecundatrix) veidotas pangas. Šādus objektus tad es šajās brīvdienās arī devos meklēt. Jāsaka gan, ka ar visai mainīgām sekmēm.   

Segzirneklis Stemonyphantes lineatus

Biju nolēmis apstaigāt kādus vēl neiepazītus stūrus Skrundas apkārtnē un uzreiz uzmanību kartē piesaistīja karjers Skrundas purva apkārtnē. Ārā it kā nebija pat īpaši auksts - bija cerība, ka varbūt kāda dienvidu nogāze varētu būt bez sniega un varētu parušināties kaut kur starp nobirušajām lapām, akmeņiem utml. vietās. Taču viss tomēr izrādījās mazliet vairāk sasalis kā biju cerējis - līdz ar to, pārcilājis vien dažus priežu zarus, metu šai izklaidei mieru. No viena priedes zara gan negaidīti nobira neliela porcija ar zirnekļiem no kuriem viens bija pat tāds samērā 'dizainisks' (vismaz vēders noteikti) - šķiet segzirneklis Stemonyphantes lineatus. 

Riteņzirneklis Agalenatea redii

Pārdomājot situāciju, nolēmu pārslēgties uz tauriņu vērošanu. Mazliet dīvaini jau skan - februārī un tauriņu vērošana? Skaidrs, ka šajā laikā neviena suga nav aktīva - visas salīdušas savās ziemošanas vietās kādā stadijā katrai sugai tas pienākas. Ja vairums pieaugušo tauriņu (cik nu mums ir tās sugas, kas pārziemo kā pieauguši tauriņi), kāpuru un kūniņu ir visai labi 'paslēptas', tad atsevišķu sugu olas un kāpuri esot pat visai labi konstatējami arī ziemas laikā. Tā, piemēram, zefīru olas visu ziemu tā arī pavada uz kāda zariņa, kur mātīte to ir vasaras beigās izdējusi. Bet nu olas ir maziņas un to meklēšana noteikti nav tas vieglākais uzdevums. No kāpuriem savukārt man jau otro ziemu pēc kārtas mieru nedod zaigraibeņu kāpuri, kas visu ziemu pavada tā vienkārši, atklāti sēžot uz sava barības auga zara, kā tādi nelieli, zaļganbrūni kailgliemezīši. Kārklu zaigraibenis sēž tātad uz kārklu zariem, bet apšu zaigribenis - uz apšu zariem. Pagājušajā gadā vienu dienu jau biju veltījis šādai izklaidei - zaigraibeņu kāpuru meklēšanai, bet toreiz pastaiga Ogres apkārtnē nebija rezultatīva. Entuziasma pilns centos šo sapni šoreiz realizēt Skrundas apkārtnē! 

Ozollapas riteņzirneklis (Aculepeira ceropegia)

Kādu laputu (Aphididae) olas uz kārkla zara. 

Jāsaka, ka tā gan bija zināmā mērā improvizācija, jo nav ne jausmas vai tieši tajās vietās, kur es staigāju kādreiz maz ir kāds zaigraibenis redzēts. Lai arī zaigraibeņi nav nekāds retums Latvijā, tomēr nav jau gluži tā, ka būtu sastopami visur. Biotops it kā šķita samērā atbilstošs - ceļmalas, mežmalas ar kārkliem. Apses varbūt tur mazāk, bet šur un tur jau pa kādai bija. Tā uzmanīgi pētot un vērojot kārklu un apšu zariņus ik pa laikam izdevās pamanīt citus ziemotājus - g.k. dažādus zirnekļus, kas tā cieši sarāvušies visu ziemu arī pavada. Vienā vietā pamanīju sīciņas, iegarenas, melni spīdīgas olas, kas visticamāk ir kādu laputu olas, jo līdzīgas ir manītas uz priežu skujām, kas pavisam noteikti ir laputu olas. Sugu gan izskatās, ka pēc olām diez vai varēs noteikt - tad ir jāaudzē un jāskatās, kas no tām izšķilsies. Runājot par audzēšanu, šajā pastaigā ievācu dažus apšu zariņus, kas bija ar aizdomīgu, nelielu bumbuļveida paresninājumu - iespējams, ka tajos iekšā sēž mazā apšu koksngrauža (Saperda populnea) kāpurs. Saliku tagad kastītē - jāgaida vai kaut kas tur izlīdīs. Pieņemot, ka istabas temperatūrā attīstība varētu notikt ātrāk, tad varbūt rezultāts ir gaidāms jau aprīlī. Taču tik pat labi var arī gadīties, ka nekādu kāpuru tur iekšā nav un šāda deformācija ir radusies kāda cita iemesla dēļ. Lai nu kā, beigu beigās divu dienu pastaigās, vairāk vai mazāk intensīvi skatot un meklējot zaigraibeņu kāpurus, šoreiz atkal cietu fiasko. Laikam jāpalasa vēl rūpīgi kādi literatūras avoti - uz kādiem zariem, cik augstu un kādās vietās tad labāk meklēt. Var gadīties, ka šiem, piemēram, labāk patīk kādi zari ēnainākās vietās nevis atklātā vietā saulainā ceļmalā. Varbūt, ka vienkārši tieši šajos kilometros kārklu zaigraibeņi tiešām nav un labāk šādus meklējumus veikt vietās, kur, ja ne es pats, tad vismaz kāds cits ir zaigraibeņus redzējis. It kā jau raksta, ka tik grūti tos kāpurus atrast neesot. Tā ka gan jau kādreiz tas izdosies arī man.  

Garastīte (Aegithalos caudatus), putns ar rietumu pasugas europaeus pazīmēm

Otrās dienas pastaigas noslēgumā, pie Kušaiņiem ceļā patrāpījās garastīšu bariņš un tā 'uz aci' viens putns nez kāpēc šķita aizdomīgs. Piemetu pie acs binokli un jā - galva ar tumšāku joslu virs acs, kas ir rietumu pasugas europaeus pazīme (mūsu 'vietējām' garastītēm galva pilnībā balta)! Latvijā šī pasuga ieceļo samērā reti - mazāk par 10 pierādītiem gadījumiem. Tipiskā gadījumā gan tai uzacs svītrai jābūt vēl tumšākai, taču tajā pašā laikā pastāvot zināma variācija - līdz pat īpatņiem, kam šī strīpa nav redzama gandrīz nemaz. Bet nu pasugas tāpēc arī ir pasugas, jo bieži vien tādu striktu robežu ir grūti novilkt - tik pat labi šis ir kāds abu pasugu starpvariants. Lai nu kā tur nebūtu, šādu īpatni Latvijā dabā redzēju pirmo reizi. Tā ka jebkurā gadījumā interesanti. 

Bombina bombina - 2. diena

Kaut kā nevedās man ar rakstu darbiem. Bet nu labi - tagad ar 'Krupju Disko' fonā turpinu gremdēties atmiņās par 'Bombina bombina' piedzīvojumiem. Otrās dienas maršrutā bija plānots ripot atpakaļ uz Daugavpili - gan ar līkumu caur Medumiem un Sventi. 

Apšu zaigraibenis (Apatura ilia)

Jāatzīst gan, ka, dažādu novērojumu ziņā, otrā diena bija nedaudz klusāka nekā pirmā. Varbūt atkal pie vainas bija svelmējošā saule, kas ar savu karsto roku atņēma jebkādu vēlmi apstāties ārpus koku veldzējošām ēnām, vai varbūt nedaudz nogurums lika par sevi manīt. Taču, lai arī kas nebūtu pie vainas, tas  pirmajā dienas pusē tomēr netraucēja priecāties par zaigraibeņiem, kas bija jau aktīvi uzsākuši savus ikgadējos lidojumus gar Latvijas mežaini krūmainajām ceļmalām. 

Kārklu zaigraibenis (Apatura iris)

Latvijā ir sastopamas divas zaigraibeņu sugas - apšu un kārklu. Lai arī abas sugas ir iekļautas Sarkanajā Grāmatā, tās tomēr nav aizsargājamas un ir visai bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā. Jāsaka gan, ka šajās bildēs man nav izdevies attēlot šo tauriņu daiļāko pusi - spārnu virspusi, kas, atkarībā no tauriņa spārnu leņķa attiecībā pret novērotāju, ik pa laikam iezaigojas ultramarīnzilā krāsā. Izskatās diezgan tropiski! Abas sugas visvieglāk atšķirt gan ir no apakšpuses, kur jāvērš uzmanība pakaļspārna centrālajai daļai - kārklu zaigraibenim tur ir izteikta, kontrastējoši balta šķērsjosla ar nelielu zobiņa tās centrālajā daļā; apšu zaigraibenim centrālajā daļā ir neizteikta, izplūdusi gaišāka josla, bez šāda 'zobiņa'. It kā ļoti vienkārši.

Zeltgalvīšu zeltainītis (Lycaena virgaureae)

Saulei kāpjot augstāk, pieturas pauzes kļuva nedaudz retākas - un arī tad g.k. tikai, lai nedaudz atpūstos un ielietu miesās tik ļoti nepieciešamo šķidrumu. Ja konkrētajā pieturvietā bija kas interesants ceļmalā, tad jau uz kādām 5-10 minūtēm paildzināju pieturu. Vienā šādā pauzē kaut kur starp Meduma un Sventes ezeriem ceļmalā ietrāpījās skaista, pasausa pļava ar dažādiem ziedošiem augiem, kas, protams, ir labs nosacījums, lai šī pļaviņa būtu pievilcīga arī dažādiem kukaiņiem. Un tiešām šī pieturvieta nelika vilties - visādu lidoņu bija pārpārēm. Tā, piemēram, varēja forši sabildēt zeltgalvīšu zeltainīšus (Lycaena virgaureae), kuri šķiet tajā Latvijas pusē ir ļoti bieži sastopami. Ir jau gan pietiekami arī citur Latvijā.

Mārsilu raibspārnis (Zygaena minos)

Taču interesantākie pļaviņas iemītnieki bija naktstauriņi - tiesa tādi nedaudz dīvaini naktstauriņi, kuriem nemaz naktis nepatīk un kuri ir aktīvi tikai dienas laikā. Runa ir par raibspārņiem (Zygaenidae) jeb konkrētāk par mārsilu raibspārņiem (Zygaena minos), kas bija šīs pļaviņas vieni no apdzīvotājiem. Šos daiļos radījumus redzēju pirmo reizi - laikam Latvijas mērogā šie ir kā reizi sastopami tieši dienvidu daļā, tā ka nav brīnums, ka nebiju šos saticis iepriekš. No citām bieži sastopamajām raibspārņu sugām atšķiras ar sarkanajiem plankumiem, kas ir tādi izteikti 'cīsiņveida' nevis vairāk vai mazāk ieapaļi. 

Melnā klija (Milvus migras)

Putnu frontē šis brauciens bija visai tukšs. G.k. dēļ tā, ka vienīgo brīvo vietu uz kakla biju atvēlējis fotoaparātam nevis binoklim. Uz to brīdi gadā biju jau 'saķeksējis' 215 sugas tā ka patiesībā nebija nemaz tik daudz potenciāli jaunu sugu gadam, kuras es tur varēju ieraudzīt. Taču viena tomēr trāpījās - un kāda! Nu ok, vaininiece melnā klija (Milvus migrans) jau nav nekas tāds šausmīgi rets - kāda neliela saujiņa (10-30) pāru pie arī mums ligzdo, bet līdz šim biju redzējis tikai 1x Kolkā. Toreiz skats uz putnu bija diezgan štruntīgs - pietiekošs, lai noteiktu sugu, bet nekas vairāk. Tad nu šoreiz putns pārlidoja man tik zemu virs galvas, ka gandrīz vai žoklis atkārās no priekiem! Pat ar 150mm objektīvu izdevās nu ļoti eleganti kadri - noteikti viens no brauciena 'highlihtiem'!

Skābeņu stiklspārnis (Pyropteron triannuliforme)

Dienvidlatgalei tomēr ir savs, ļoti īpatnējs šarms - ne tikai kultūrvēstures, bet arī dabas ziņā. Ģeogrāfiski šī Latvijas daļa atrodas tieši tik tālu uz dienvidiem, lai tur būtu sastopamas tādas dzīvo organismu sugas, kuras nav atrodamas nekur citur Latvijā. Sarkanvēdera ugunskrupis ir labs piemērs tam. Arī starp kukaiņiem ir vesela virkne sugu kuras, lai ieraudzītu ir jādodas uz to 'pasaules malu'. Taču ir nepieciešama liela veiksme, lai šādas sugas novērotu īsa, pāris dienu ilga velobrauciena laikā. Es visu cerēto tā arī neredzēju, tomēr par veiksmi sūdzēties nevarēju - tā, piemēram, šo skābeņu stiklspārni (Pyropteron triannuliforme) es ieraudzīju kādā no ūdens pauzēm. Apstājos pilnīgi nejauši izvēlētā vietā, paspēru 7,5 soļus no ceļa un tur šis sēdēja uz zieda. Paspēju uztaisīt tikai 3 kadrus un šis projām bija. Pirmais stiklspārnis manā fotoarhīvā! Nemaz tik bieži neizdodas ieraudzīt šos harizmātiskos naktstauriņus, kuri mēģina izlikties par sirseņiem, lapsenēm, odiem un ko tik vēl ne!

Smilšvabole Cicindela arenaria

Ne jau tāpat vien biju izvēlējies atpakaļceļu uz Daugavpili veikt caur Sventi. Tur netālu, Sventes karjerā, bija viena no manām brauciena mērķsugām - šoreiz nevis tauriņš, bet gan smilšvabole (Cicindela arenaria viennensis). Biju 'izspiegojis' Arvīda Barševska draugiem.lv galerijā un Daugavpils Universitātes mājaslapā, ka 2011. gadā karjerā pie Sventes ir atklāta otrā zināmā šīs sugas atradne Latvijā - pie tam suga esot sastopama lielā skaitā. Grēks tur neiegriezties, ja jau tik tuvu atrodos. Ieripojot karjerā, saulīte jau sāka nedaudz slēpties aiz mākoņiem, taču biju optimisma pilns. Kādas 5 minūtes staigājos un kaut kā nevienu smilšvaboli nemanīju. Lai arī tās ir ļoti manīgi kukaiņi, kas novērotāju pārāk tuvu nepielaiž, tomēr pamanīt tās parasti var ļoti ātri (g.k. tām paceļoties spārnos turpat no kājapakšas). Staigāju, staigāju, kad sāku kaut kā skatīties - kas tās par nelielām mušiņām, kas man te visu laiku gar kājām lidinās? Liels bija mans pārsteigums, kad izrādījās, ka tās ir manis meklētās smilšvaboles! Kaut kā nebiju gaidījis, ka šī suga būs gandrīz 2x mazāka par citām, biežāk sastopamajām smilšvaboļu sugām. Tālāk jau sākās fotomedības, kurās tomēr neveicās nemaz tik gludi - kaut kādus kadrus dabūju, bet ne ideālus. Tā ka rezultāts manā cīņā ar smilšvabolēm šoreiz drīzāk bija neizšķirts 1:1. 

Tālāk plānā bija paskatīties, kas labs darās priežu mežos uz Z no Daugavpils, bet uznāca lietus, kura priekšā nācās kapitulēt un mīties pa taisno uz Daugavpili. Bet kopumā šo braucienu uz Dabas Koncertzāli var raksturot kā ļoti veiksmīgu! Arī šogad noteikti jābrauc raudzīties Dabas Koncertzāli un visu to, kas būs pa ceļam! 

Tauriņu vasaras noslēgums

Lielie vijolīšu purvraibeņi (Clossiana titania)

Ehh, kukaiņu vasara gandrīz jau cauri, bet es blogā vēl neesmu atskaitījies par šovasar paveikto. Nu labi, nav jau tik traki ar tām vasaras beigām - augusta beigas un septembris vēl ir labs laiks gan naktstauriņu vērošanai, gan dažādām spārēm u.c. bezmugurkaulniekiem. Principā sezona nebeidzas līdz pat sniegam! Taču tagad ir sākusies arī putnu rudens migrācija - attiecīgi man ir pienācis laiks atsvaidzināt atmiņā dažādas noteikšanas pazīmes un saucienus un pārorientēties uz spalvainajiem draugiem. Kukaiņi mazliet jāliek mierā - līdz nākamajai sezonai... Bet ko tad es vēl paspēju paveikt jūlijā un augustā dienastauriņu frontē? Par to šeit tālāk. Bet vispirms skats uz vienu no sezonas veiksmīgākajiem kadriem - lielie vijolīšu purvraibeņi saķērušies 'mīlas tvērienā'. Viena no manām mīļākajām dienastauriņu sugām (cītīgākie bloga lasītāji to droši vien būs jau pamanījuši) un pie tam šie tika atrasti nevis ierastajā vietā Krievu purva apkārtnē, bet kolēģa GG pagalmā Druvienas apkārtnē - varētu atzīmēt 'self-found' listē (ja es tādu veidotu)! Tas bija tā mazliet negaidīti, bet no otras puses - Igaunijā suga neesot nekas pārāk rets. Attiecīgi Vidzemē šai sugai noteikti būtu jābūt sastopamai vēl kādās vietās. Atliek tikai meklēt!

Lapkoku baltenis (Aporia crataegi) 

Lapkoku balteņa (Aporia crataegi) olas

Vispār jau minētais pagalms meža ielokā Rietumeiropieša acīm būtu visīstākā 'dārgumu lāde' - vesela virkne viņiem interesantu tauriņu sugu (lielais vijolīšu purvraibenis, zirgskābeņu zeltainītis, sila brūnulis, spogulīšu resngalvītis, apšu zaigraibenis u.c.), blakus dziedošs zaļais ķauķītis, baltmugurdzenis mežā utt. Latvijas daba visā savā krāšņumā! Tajā dienā man izdevās arī papildināt savu 'olu kolekciju'. Pamanīju lapkoku balteni, kas tā aizdomīgi mierīgi sēdēja zem cidonijas lapas. Lai pārbaudītu savas aizdomas, nācās gan tauriņu padzīt, bet vismaz manam skatam tiešām pavērās trīs, dzeltenas, garenas olas. Salīdzinot ar bildēm internetā, gan jāatzīts, ka būšu šo mātīti iztraucējis pašā olu dēšanas procesa sākumā, jo pārsvarā figurē blīvi grupējumi no dažiem desmitiem olu. Kāpuri šai sugai tiešām dzīvo nelielos bariņos (it īpaši kamēr tie ir jauni) - attiecīgi olas arī jādēj grupās. Starp citu, tā uzreiz meklējot neizdevās atrast, ka cidonija būtu minēta kā lapkoku balteņa kāpuru barības augs. Kaut gan suga pietiekami izteikts polifāgs - pārtiek no dažādiem augiem (Prunus, Pyrus, Malus, Crataegus u.c.) un visus jau droši vien grūti uzskaitīt.  

Mazais nātru raibenis (Araschnia levana) - vasaras paaudze

Bet tas bija tikai ievads. Jūlija sākumā biju ātrā izbraucienā (no rīta ar vilcienu turp, vakarpusē atpakaļ) uz Līksnas/Daugavpils apkārtni, kur dzīvo divas tauriņu sugas, kuras nebiju fotogrāfējis. It kā pārāk daudz laika nebija, bet cerēju, ka plānu izdosies izpildīt. Laiks bija normāls - atlika tik brist dabā. Pirms visiem retumiem izdevās sastapt mazā nātru raibeņa otro paaudzi, kas ir tik krasi atšķirīga no pavasara tauriņiem, ka senākos laikos tās tika aprakstītas kā atšķirīgas sugas (tagad to apraksta vienkārši kā formu prorsa). Mūsdienās ir noskaidrots, ka šādu atšķirīgu krāsojumu g.k. nosaka temperatūra (kā arī tas vai kūniņa pārziemo vai nē). Šis eksemplārs izskatījās tāds salīdzinoši dzeltenīgāks kā ierasts - varbūt visnotaļ vēsā jūnija dēļ?

Garlūpas racējlapsene (Bembix rostrata)

Maršruts vispirms mani veda gar dzelzceļu un drīz vien biotops sāka izskatīties visai simpātisks - kļuva sausāks, parādījās priedes, mārsili u.c. sausu biotopu augi. Parādījās arī pirmās elektrolīnijas, kas šajā apkārtnē ir vieni no tādiem interesantākajiem objektiem, jo zem tām tiek patstāvīgi uzturēts skrajš augājs, kas patīk daudzām siltummīlošām sugām. Viena no tādām sugām ir garlūpas racējlapsene - kolorīts, izmēros liels (un tiešām ar garu lūpu), bet Latvijā samērā reti izplatīts plēvspārnis, kuru apdraud tieši šādu smilšainu un atklātu biotopu aizaugšana. Latvijā garlūpas racējlapsenes g.k. sastopamas piekrastes zonā (pelēkās kāpas izcili piemērots biotops), iekšzemes kāpās un atsevišķās vietās citur, kur dažādu traucējumu rezultātā saglabājas atklāti biotopi (piemēram, Ādažu poligonā ir bagātīga sugas populācija). It kā īpaši aizsargājama suga, bet viena no tām, kuru nevar aizsargāt aizliedzot jebkādas darbības tās apdzīvotajā teritorijā, jo kā jau minēju - suga ir atkarīga no dažādiem traucējumiem (dabiskiem vai cilvēka radītiem), kas kaut daļēji saglabā biotopu atklātu. Piemēram, starp Ķengaragu un Rumbulu ir viena kolonija, kas pastāv jau vismaz gadus 6 (1.x tur sugu manīju 2008. gadā, bet noteikti tur ir dzīvojusies jau arī agrāk) - smilšains laukums, kur regulāri staigā cilvēki, iebrauc ar pa kādai mašīnai utt. Tas nenotiek pārāk masveidīgi (tas tomēr tāds gana nomaļš nostūris), bet pietiekami intensīvi, lai konkrētais 100x50m lielais smilšainais pleķītis tāds arī paliktu. Arī šogad suga tur bija manāma pietiekami lielā skaitā. Vienīgais apdraudējums tur būt tik, ja kāds tur sadomātu uzcelt kādu ēku, vai visu teritoriju noklāt ar būvgružiem. 

Ceļteku pļavraibeņi (Melitaea didyma)

Un turpat dzelceļmalā pie mārsiliem ieraudzīju arī pirmo meklēto tauriņu - ceļteku pļavraibeni! Jau pirmajā brīdī, redzot tauriņu tikai lidojumā, jutu, ka tas ir viņš, jo pirmais eksemplārs tieši trāpījās koši oranžs tēviņš - ne ar ko nesajaucam! Lidojumā suga, salīdzinājumā ar parasto pļavraibeni, šķita krietni vien lēnīgāka un neveiklāka. Suga interesanta ar to, ka tai ir ļoti plaša virspuses krāsojuma variācija - gan izteikti oranži, gan izteikti tumši, gan dažnedažādas variācijas pa vidu. Latvijā suga skaitās ļoti reta (bet Eiropā, jo īpaši dienvidos - ļoti parasta) - g.k. tikai Daugavpils apkārtnē, taču līdzīgi kā ar dažām citām 'retām' sugām - tur, kur tā ir sastopama, tā ir tiešām bieži un lielā skaitā. Tā, piemēram, šajā dienā kur tik gāju tur šī suga bija priekšā! Radās pat interese mēģināt pakartēt cik plašā teritorijā suga tur ir sastopama. Šoreiz gan tam laiks nebija un šaubos vai par to nākamgad atcerēšos. Interesanti, ka visticamāk šo sugu būtu izdevies nofotogrāfēt jau 2 gadus iepriekš, kad, atgriežoties no Dabas koncertzāles Demenē, biju kā reizi ieplānojis izmest arī loku tieši pa šo stūri, bet uznāca lietus un tur neaizbraucu. Neko darīt - tā dzīvē gadās.

Lielais silsamtenis (Hipparchia alcyone)

Otra suga, ko vajadzēja tur ieraudzīt bija lielais silsamtenis. Tauriņš ar ļoti līdzīgu izplatību kā ceļteku pļavraibenim - g.k. sastopams tikai Daugavpils apkārtnē, taču kopumā mazliet retāk. Tiesa man šajā dienā veicās un arī šos izdevās pamanīt vairākās vietās - vietas gan netālu vienas no otras, tātad pieder vienai un tai pašai populācijai, kas tātad neaprobežojas ar kādu nelielu pleķīti, bet aptver lielāku platību. Cik lielu? Arī to būtu interesanti noskaidrot. Arī lielais silsamtenis ir nesajaucama suga - tiesa, ja tauriņš nelido, tad to ieraudzīt kaut kur sēžam uz zemes vai koka stumbra ir ļoti grūti! Pirmo tauriņu tā arī vispirms ieraudzīju - tam paceļoties no zemes tikai dažus metrus no manis. Kā jau silsamteņiem pienākas, tauriņi bija visai tramīgi, taču, ņemot talkā pacietību un neatlaidību, dažiem tauriņiem izdevās pielavīties arī fotogrāfējamā attālumā. Prieks un laime - 97. un 98. suga manā dienastauriņu sarakstā :)

Viršu mazā raibpūcīte (Anarta myrtilli)

Lielais mārsilu zilenītis (Maculinea arion)

Kopumā šīs 5h, ko biju sev atvēlējis izdevās ļoti piesātinātas un tiešām kvalitatīvs. Vēl trāpījās mazā viršu raibpūcīte, kas ir naktstauriņš, bet ir aktīvs arī dienā, arī lielais mārsilu zilenītis, ko redzēju šķiet tikai otro reizi. Itkā pat pieķēru mātīti olu dēšanas procesā, bet olu gan nekādi neizdevās atrast. Apkārt gan lidoja gūzma citu kukaiņu, ka nevarēju pat izdomāt uz ko koncentrēties - varbūt pavirši to olu meklēju. Un galu galā arī Latvijā iepriekš neredzētā skolija arī bija šajā braucienā! Tā lūk. Noteikti ir vērts tur atgriezties arī citos gados.  

Ozolu astainītis (Satyrium ilicis)

Lai netaisītu jaunu ierakstu, šeit noslēgumā arī pēdējā nofotogrāfētā jaunā dienastauriņu suga man šajā gadā - ozolu astainītis! Suga man jau gandrīz vai murgos rādījās, jo Dabasdatos bija tik daudz dažādi novērojumi, bet man - tukšinieks. Atlika vien braukt uz Ropažu apkārtni, kur tos vairākkārt bija redzējusi Sintija Elferte - protams, nebija garantija, ka izdosies ieraudzīt, bet, spītējot stipram vējam, par laimi viss notika pēc plāna. 99. suga manā fotolistē! Kā 100. sugu biju plānojis esparsetu zilenīti, bet tā arī neizkasījos uz Grebļu kalnu. Nākamgad! Tiesa 100. sugu gan izdevās dabūt jau šogad - gan ne nofotogrāfēt, bet tikai redzēt. Izrādās tepat LU Botāniskajā dārzā dzīvojās man trūkstošais ozolu zefīrs! Pagaidām gan ir izdevies tauriņus tikai redzēt vakara piesaulītē lidinoties augstu ozolu lapotnē, bet vismaz tagad ir skaidras vietas, kur tos var mēģināt meklēt (vēlāk vēl redzēju arī Doles salā un Purvciemā). Noteikti agri vai vēlu paveiksies un kādu tauriņu sastapšu arī kaut kur tuvāk zemei. Bet tas arī tad paliek nākamā gada plānos... :) Šogad  dienas tauriņu sezona man beigusies!

Tauriņu vasara 2016

Tā... Ir beidzot pienācis laiks tā nopietnāk atskaitīties par šajā vasarā redzētajiem tauriņiem! Jo ir tiešām redzēti daudz! Katram tauriņu izbraucienam atsevišķu ierakstu laikam nebūs spēka uzrakstīt, tāpēc viss būs te vienkopus - jeb pareizāk sakot, te būs šajā gadā novēroto tauriņu sugu saraksts. Ar bildēm! Un varbūt vēlāk arī ar kādu citu info. Bildes visas uzņemtas šajā gadā - kā nu kurai sugai man ir pagaidām sanācis. Dažām sugām kadri ir tiešām stipri dokumentāli, bet ja sezonas laikā izdosies sagūt labākus - nomainīšu. Bet nu vispirms īsumā par šī gada tauriņu vērošanas 'programmu' - ilgu laiku svārstījos vai mēģināt vai nemēģināt pārspēt Sintijas Elfertes viena gada laikā redzēto sugu rekordu - 91! Šķita, ka, visu kārtīgi saplānojot, to varētu būt reāli izdarīt. 27. maija vakarā beidzot tā kārtīgi nolēmu, ka jā - jāmēģina! Nākamajās dienās uzreiz mērķtiecīgi apmeklēju gan Garkalni, gan Čužu purvu, gan dažas vietas Rīgas apkārtnē, lai 'ieķeksētu' tur tajā brīdī lidojošās sugas, ko vēlāk sezonā vairs nebūs iespējams apskatīt. Tad sāku rūpīgi pārlikt galvā kādiem tad būtu jābūt turpmākajiem braucieniem, lai šo mērķi sasniegtu. Un šajā brīdī sapratu, ka tā taču būtu baigā braukāšana! It kā jau nekas tik briesmīgi traks, bet reāli tas nozīmētu, ka no darba brīvajās dienās būtu nevis tāda zināma brīvība un varētu 'bez stresa' izlemt kur man šajā dienā gribētos braukt, bet būtu strikti jābrauc tur vai kaut kur citur, lai konkrēti mēģinātu ieraudzīt kādu tauriņu sugu. Sāku domāt, ka laikam tomēr neesmu visas brīvās dienas gatavs ziedot tieši šādai tauriņu ķeksēšanai - drīzāk labprātāk apmeklētu kādas iepriekš neapmeklētas vietas, pameklētu arī kādu interesantu vaboļu vai kukaiņu sugu utml. Tas būtu grūtāk izdarāms, ja visus spēkus ziedotu tikai tauriņu sugu medībām. Līdz ar to var teikt, ka mana apņemšanās pārspēt šo rekordu noturējās apmēram 5 dienas un nu es to esmu atmetis. Tā teikt, mērķtiecīgi uz to neiešu - kā būs, tā būs. Tiesa pēdējās dažas dienas ir bijušas gana veiksmīgas un sezonā vēl plānā ir beidzot aizbraukt apskatīties Esparsetu zilenīti, iegūt labus kadrus ar sārmeņu resngalvīti, kāds brauciens uz Daugavpils apkārtni trūkstošo smilšvaboļu sugu raudzīties (un arī tauriņus tad pie reizes), tā ka beigu beigās varbūt sugu saraksts būs visai garš, bet nu to tad redzēs gada beigās. Varbūt izdosies pārspēt savu iepriekšējo labāko rezultātu - 86 sugas [9. jūlijā šo manu labāko rezultātu man arī izdevās pārspēt!]. Pašlaik manā sugu sarakstā ir 98 sugas!

2016. GADA DIENASTAURIŅU SUGU LISTE

Sugas sakārtotas pēc to pirmā novērojuma datuma. Foto - labākais, ko šajā gadā izdevies iegūt, var nebūt arī no pirmā novērojuma.

28. marts

1. PARASTAIS NĀTRU RAIBENIS (Aglais urticae) - Gātciems, Jūrmalas n.

08.jūnijs, Limbažu n.

2. KRŪKĻU BALTENIS (Gonepteryx rhamni) - Ķemeru nacionālais parks, Jūrmalas n.

15. maijs, Madonas n.

12. aprīlis

3. BĒRZU RAIBENIS (Nymphalis antiopa) - Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.

7. maijs, Dundagas n.

4. JĀŅOGU RAIBENIS (Polygonia c-album) -  Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.

15. maijs, Madonas n.

5. KĀRKLU RAIBENIS (Nymphalis xanthomelas) - Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.

12. aprīlis, Jaunjelgavas n.

6. ACAINAIS RAIBENIS (Inachis io) - Jūgu/Aklā purva apk., Jaunjelgavas n.

31. aprīlis, Skrundas n.

27. aprīlis

7. ĶĒRSU BALTENIS (Anthocharis cardamines) - pie Kļešņiku purva, Ciblas n.

10. maijs, Ozolnieku n.

8. AVEŅU ASTAINĪTIS (Calophrys rubi) - Kļešņiku purvs, Ciblas n.

1. maijs, Skrundas n.

30. aprīlis

9. PAPUVES RAIBENIS (Isoria lathonia) - Skrunda, Skrundas n.

31. aprīlis, Skrundas n.

1. maijs

10. MAZAIS NĀTRU RAIBENIS (Araschnia levana) - Skrundas zivju dīķu apk., Skrundas n.

15.maijs, Madonas n.

20. jūlijs, Līgatnes n.

23. maijs, Krustpils n.

11. KĀĻU BALTENIS (Pieris napi) - Skrundas zivju dīķu apk., Skrundas n.

1. maijs, Skrundas n.

12. PARASTAIS RESNGALVĪTIS (Pyrgus malvae) - Skrunda, Skrundas n.

23. maijs, Krustpils n.

7. maijs

13. DEDESTIŅU BALTENIS (Leptidea sinapis) - Kolka, Dundagas n.

6. jūnijs, Kandavas n.

11. maijs

14. BRŪNAIS ZELTAINĪTIS (Lycaena tityrus) - Dalbe, Ozolnieku n.

23. maijs, Krustpils n.

15. maijs

15. KĀPOSTU BALTENIS (Pieris brassicae) - Krustkalni, Madonas n.

8. jūnijs, Limbažu n.

16. KRŪKĻU ZILENĪTIS (Celastrina argiolus) - Krustkalni, Madonas n.

15. maijs, Madonas n.

7. jūlijs, Salaspils n.

17. ČEMURZIEŽU DIŽTAURIŅŠ (Papilio machaon) - Krustkalni, Madonas n.

20. jūlijs, Amatas n.

21. maijs

18. DADŽU RAIBENIS (Vanessa cardui) - Lubāns, Zvidzes kanāls, Madonas n.

19. jūlijs, Limbažu n.

10. jūlijs, Garkalnes n.

23. maijs

19. PARASTAIS PURVRAIBENIS (Boloria selene) - Atašienes apk., Krustpils n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

10. jūnijs, Daugavpils n.

20. AGRAIS PURVRAIBENIS (Boloria euphrosyne) - Lielais Pelečāres purvs, Krustpils n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

21. PURVA SAMTENIS (Oeneis jutta) - Lielais Pelečāres purvs, Krustpils n.

23. maijs, Krustpils n.

22. DZELTENAIS GĀRŠAS RESNGALVĪTIS (Carterocephalus palaemon) - Kristakrūgs, Krustpils n.

8. jūnijs, Sēmes n.

23. PARASTAIS SĪKSAMTENIS (Coenonympha pamphilus) - A12 pie Teiču purva, Krustpils n.

6. jūnijs, Tukuma n.

24. MAZAIS VIJOLĪŠU PURVRAIBENIS (Boloria dia) - A12, pie Teiču purva, Krustpils n.

10. jūlijs, Inčukalna n. 

7. jūlijs, Stopiņu n.

25. PARASTAIS PĻAVRAIBENIS (Melitaea athalia) - Atašienes apk., Krustpils n.

23. maijs, Krustpils n.

26. MELNAIS GĀRŠAS RESNGALVĪTIS (Carterocephalus palaemon) - Atašiene, Krustpils n.

23. maijs, Krustpils n.

27. BALDRIĀNU PĻAVRAIBENIS (Melitaea diamina) - Atašiene, Krustpils n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

27. maijs

28. AGRAIS SAMTENIS (Lasiommata petropolitana) - Lielo Kangaru apk., Ogres n.

27. maijs, Ogres n.

29. CĪRULĪŠU DIŽTAURIŅŠ (Parnassius mnemosyne) - Lielo Kangaru apk., Ogres n.

27. maijs, Ogres n.

28. maijs

30. PARASTAIS ZELTAINĪTIS (Lycaena phlaeas) - Garkalne, Garkalnes n.

10. jūnijs, Daugavpils n.

31. SĪKAIS ZILENĪTIS (Cupido minimus) - Garkalne, Garkalnes n.

6. jūnijs, Tukuma n.

32. ZELTLAPU RESNGALVĪTIS (Pyrgus serratulae) - Garkalne, Garkalnes n.

28. maijs, Garkalnes n.

33. PARASTAIS ZILENĪTIS (Polyommatus icarus) - Krievupe, Garkalnes n.

31. maijs, Salaspils n.

29. maijs

34. GAIĻBIKSĪŠU SĪKRAIBENIS (Hamearis lucina) - Čužu purvs, Kandavas n.

29. maijs, Kandavas n.

35. EGLĀJU SAMTENIS (Pararge aegeria) - Čužu purvs, Kandavas n.

29. maijs, Kandavas n.

36. SKABIOZU PĻAVRAIBENIS (Euphydryas aurinia) - Čužu purvs, Kandavas n.

29. maijs, Kandavas n.

31. maijs

37. LIELAIS MEŽA RESNGALVĪTIS (Ochlodes sylvanus) - Dole, Salaspils n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

38. MAURAGU PĻAVRAIBENIS (Melitaea cinxia) - Dole, Salaspils n.

31. maijs, Salaspils n.

31. maijs, Salaspils n.

1. jūnijs

39. MŪRU SAMTENIS (Lasiommata megera) - Iļģuciems, Rīga

1. jūnijs, Rīga

24. jūlijs, Ikšķiles n.

6. jūnijs

40. MEŽA ZILENĪTIS (Cyaniris semiargus) - Dumpju dīķa apk., Kandavas n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

6. jūnijs, Kandavas n.

41. PĻAVAS DZELTENIS (Colias hyale) - Lejaslangsēde, Kandavas n.

10. jūlijs, Garkalnes n.

42. NORAS SAMTENIS (Lasiommata maera) - Melnais mežs, Kandavas n.

6. jūnijs, Kandavas n.

43. LAPKOKU BALTENIS (Aporia crataegi) - Melnais mežs, Kandavas n.

8. jūnijs, Limbažu n.

7. jūnijs

44. LAUKA SĪKSAMTENIS (Coenonympha arcania) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

8. jūnijs, Limbažu n.

45. SŪREŅU PURVRAIBENIS (Boloria eunomia) - Tīrpurvs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

46. PURVA DZELTENIS (Colias palaeno) - Tīrpurvs, Smiltenes n.

12. jūnijs, Ķekavas n.

47. PURVA SĪKSAMTENIS (Coenonympha tullia) - Tīrpurvs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

48. DZĒRVEŅU RAIBENIS (Boloria aquilionaria) - Tīrpurvs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

49. LIELAIS VIJOLĪŠU PURVRAIBENIS (Boloria titania) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

50. PĻAVAS SĪKSAMTENIS (Coenonympha glycerion) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

51. BRŪNVĀLĪŠU RAIBENIS (Brenthis ino) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

8. jūnijs, Sējas n.

10. jūlijs, Garkalnes n.

52. SPOGULĪŠU RESNGALVĪTIS (Heteropterus morpheus) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

53. MEŽA SĪKSAMTENIS (Coenonympha hero) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

10. jūnijs, Daugavpils n.

54. ZILEŅU ZILENĪTIS (Plebeius optilete) - Tīrpurva apk., Smiltenes n.

12. jūnijs, Olaines n.

55. MAZAIS SKĀBEŅU ZELTAINĪTIS (Lycaena hippothoe) - Mežmaļu apk., Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

10. jūnijs, Daugavpils n.

56. GANDREŅU ZILENĪTIS (Eumedonia eumedon) - Mežmaļu apk., Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

57. VĪĶU ZILENĪTIS (Polyommatus amandus) - Aumeistaru pagrieziens, Smiltenes n.

13. jūnijs, Beverīnas n.

7. jūnijs, Smiltenes n.

8. jūnijs

58. APŠU RAIBENIS (Limenitis populi) - Vidrižu apk., Limbažu n.

8. jūnijs, Limbažu n.

59. OŠU PĻAVRAIBENIS (Euphydryas maturna) - Vidrižu apk., Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

8. jūnijs, Limbažu n.

60. GĀRŠAS SAMTENIS (Lopinga achine) - Vidrižu apk., Limbažu n.

8. jūnijs, Limbažu n.

61. LIELAIS NĀTRU RAIBENIS (Vanessa atalanta) - Vidrižu apk., Limbažu n.

8. jūnijs, Limbažu n.

62. PLŪMJU ASTAINĪTIS (Satyrium pruni) - Vidrižu/Laugas purvu apk., Limbažu n.

8. jūnijs, Smiltenes n.

9. jūnijs

63. GOBU ASTAINĪTIS (Satyrium w-album) - Kuldīgas iela, Rīga

9. jūnijs, Rīga

10. jūnijs

64. VIOLETAIS ZELTAINĪTIS (Lycaena alciphron) - Daugavpils apkārtne, Daugavpils n.

10. jūnijs, Daugavpils n.

[65.] CEĻTEKU PĻAVRAIBENIS (Melitaea didyma), KĀPURS - Daugavpils apkārtne, Daugavpils n. .

10. jūnijs, Daugavpils n.

22. jūlijs, Daugavpils n.

12. jūnijs

66. RĀCEŅU BALTENIS (Pieris rapae) - Pavasaru apk., Olaines n.

12. jūnijs, Olaines n.

13. jūnijs

67. LIELAIS SKĀBEŅU ZELTAINĪTIS (Lycaena dispar) - Leokādijas, Priekuļu n.

13. jūnijs, Priekuļu n.

20. jūnijs

68. PARASTAIS SAMTENIS (Aphanthopus hyperantus) -Vidrižu apk., Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

69. SAUSSERŽU RAIBENIS (Limenitis camilla) - Vidrižu apk., Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

70. TUMŠBRŪNAIS ZILENĪTIS (Aricia artaxerxes) - Vidrižu apk., Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

71. PARASTAIS PERLAMUTRA RAIBENIS (Argynnis aglaja) - Vidrižu apk., Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

72. BRŪNDZELTENAIS PĻAVAS RENSGALVĪTIS (Thymelicus sylvestris) - Vidrižu apk., Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

73. PĻAVAS VĒRŠACĪTIS (Maniola jurtina) - Inte, Limbažu n.

20. jūnijs, Limbažu n.

74. LIELAIS ATRAITNĪŠU RAIBENIS (Argynnis adippe) - Stienes apk., Limbažu n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

25. jūnijs

75. OZOLU ASTAINĪTS (Satyrium ilicis) - Dukuļu apk., Priekuļu n.

25. jūnijs, Priekuļu n. 

76. MELNŪSAINAIS PĻAVAS RESNGALVĪTIS (Thymelicus lineola) - Vaives dzirnavas, Priekuļu n.

25. jūnijs, Priekuļu n.

25. jūnijs, Priekuļu n

7. jūlijs

77. ZELTGALVĪŠU ZELTAINĪTIS (Lycaena virgaureae) - Vecumnieku n.

7. jūlijs, Vecumnieku n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

78. MAZAIS VIRŠU ZILENĪTIS (Plebejus argus) - Vecumnieku n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

79. LIELASI VIRŠU ZILENĪTIS (Plebejus idas) - Vecumnieku n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

80. LIELAIS MEŽA RAIBENIS (Argynnis paphia) - Riekstukalna apk., Baldones n.

10. jūlijs, Ropažu n.

81. SAULROZĪŠU RESNGALVĪTIS (Pyrgus alveus) - Dole/Dārziņi, Salaspils n.

7. jūlijs, Salaspils n.

9. jūlijs

82. PARASTAIS SILSAMTENIS (Hipparchia semele) - Akmensrags, Pāvilostas n.

9. jūlijs, Pāvilostas n.

83. LIELAIS MĀRSILU ZILENĪTIS (Maculinea arion) - Akmensrags, Pāvilostas n.

9. jūlijs, Pāvilostas n.

9. jūlijs, Pāvilostas n.

84. SIENA VĒRŠACĪTIS (Hyponephele lycaon) - Akmensragas, Pāvilostas n.

9. jūlijs, Pāvilostas n.

85. BRŪNVĀLĪŠU ZILENĪTIS (Maculinea teleius) - Vītiņu pļavas, Grobiņas n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

86. KAZEŅU RAIBENIS (Brenthis daphne) - Brienamā purva apk., Grobiņas n.

9. jūlijs, Grobiņas n. 

9. jūlijs, Grobiņas n.

87. ATRAITNĪŠU RAIBENIS (Argynnis laodice) - Brienamā purva apk., Grobiņas n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

88. APŠU ZAIGRAIBENIS (Apatura ilia) - Gaviezes stacija, Grobiņas n.

9. jūlijs, Grobiņas n.

16. jūnijs

89. MAZAIS MEŽA RENSGALVĪTIS (Hesperia comma) - Garkalne, Garkalnes n.

16. jūnijs, Garkalnes n.

16. jūnijs, Garkalnes n.

90. MAZAIS ATRAITNĪŠU RAIBENIS (Agynnis niobe) - Garkalne, Garkalnes n.

16. jūnijs, Garkalnes n.

16. jūnijs, Garkalnes n.

18. jūnijs

91. SILA BRŪNULIS (Erebia ligea) - Ērgļu apk., Ērgļu n.

18. jūnijs, Ērgļu n.

92. KĀRKLU ZAIGRAIBENIS (Apatura iris) - Ērgļu apk., Ērgļu n.

18. jūnijs, Ērgļu n.

20. jūnijs

93. ASTAINAIS ZILENĪTIS (Everes argiades) - Melturi, Amatas n.

20. jūlijs, Amatas n.

20. jūlijs, Amatas n.

22.jūlijs

94. LIELAIS SILSAMTENIS (Hipparchia alcyone) - Līksnas apk., Daugavpils n.

22. jūlijs, Daugavpils n.

95. REZĒDU BALTENIS (Pontia edusa) - Līksnas apk., Daugavpils n.

22. jūlijs, Daugavpils n.

24. jūlijs

96. BĒRZU ZEFĪRS (Thecla betulae) - Saulkalne, Salaspils n.

24. jūlijs, Salaspils n.

97. OZOLU ZEFĪRS (Favonius quercus) - Ogres apk., Ikšķiles n.,

27. jūlijs, Rīga

7. augusts

98. GĀRŠAS BRŪNULIS (Erebius aethiops) - Ķemeru apk., Engures n.

7. augusts, Engures n.

7. augusts, Engures n.