Šodien Dabasdati.lv saskatījos, ka šovasar jau redzētas veselas divas sarkandzīslu klajumspāres - reta spāru suga (šķiet tikai pieci novērojumi), kas pie mums ieceļo no dienvidiem. Pie tam redzētas jau visai tālu iekšzemē - Kaltenē un Gaujas Nac. parkā. Droši vien tam par iemeslu ir super karstā Eiropas vasara. Tad nu sadomāju, ka jāaizšauj uz Jelgavas palienes pļavām pabildēt klajumspāres - varbūt, ka trāpās ar kāda no retajām. Plāns gan īpaši neizdevās, jo bija vējains un klajumspāru bija maz. Taču nobildēju kaut ko citu foršu: 80. tauriņu sugu priekš manis - rezēdu balteni (Pontia edusa). Jāsaka gan, ka arī ar šo sugu, līdzīgi kā ar lapkoku praulgrauzi, ir saistītas visādas sistemātiski ģenētiskās peripētijas, jo visādos Latvijas tauriņu sarakstos kā rezēdu baltenis figurē suga Pontia daplidice. Taču pēc ģenētiskiem pētījumiem sanāk, ka lielākajā Eiropas daļā (arī pie mums) ir sastopams P.edusa, bet P.daplidice ir sastopams tikai Francijā, Spānijā u.c. tai reģionā. Tā tīri vizuāli un morfoloģiski šīs sugas esot neatšķiramas - atšķiroties tikai ģenētiski. Tā lūk. Redzēju šo pirmo reizi un, godīgi sakot, nav arī īsti informācija par šīs sugas sastopamību pie mums. Man ir aizdomas, ka šī sugas izplatība pie mums arī ir cieši saistīta ar klimatiskajiem apstākļiem - varbūt šādās karstās vasarās to pie mums ir vairāk, kā normālās vasarās.
Vispār jau šis augusts varētu nest daudz dažādus pārsteigumus kukaiņu (iespējams arī citu dzīvnieku, piemēram, putnu) ziņā - jo ir ļoti liela iespējamība, ka pie mums varētu ieceļot pa kādai dienvidu sugai, kas normālā vasarā nebūtu pie mums sastopamas. Iespējams, ka sarkandzīslu klajumspāre ir dzīvs pierādījums tam. Tā ka būs jātur acis vaļā - varbūt izdodas kaut ko ļoti interesantu novērot.
Vispār jau šis augusts varētu nest daudz dažādus pārsteigumus kukaiņu (iespējams arī citu dzīvnieku, piemēram, putnu) ziņā - jo ir ļoti liela iespējamība, ka pie mums varētu ieceļot pa kādai dienvidu sugai, kas normālā vasarā nebūtu pie mums sastopamas. Iespējams, ka sarkandzīslu klajumspāre ir dzīvs pierādījums tam. Tā ka būs jātur acis vaļā - varbūt izdodas kaut ko ļoti interesantu novērot.
No spārēm vienīgais, ko +/- izdevās nobildēt bija zilo platkājspāru (Platycnemis pennipes) pāris, kas nodarbojās ar olu dēšanu. T.i. olas protams dēja tikai mātīte, taču tēviņš šādu pozu ieņem tādēļ, lai mātīti aizsargātu - drīzāk gan nevis no kādiem briesmīgiem uzbrucējiem, bet gan no citiem tēviņiem, kas varētu mēģināt ar šo mātīti pāroties.
1 komentārs:
Mja, tā poza viņiem interesanta...
Ierakstīt komentāru