Pēdējās dienās veicu tik dažus izgājienus dabā - divus pa Rīgu un vienu nopietnāku izgājienu pēc ūdensstrazda Ropažos. Uzreiz jāsaka, ka ūdensstrazds mani 'uzmeta' - jo nekur to samanīt nevarēju. Kādas četras dienas pirms tam gan tas bija tur redzēts... Mana teorija ir, ka vienkārši siltākā laika un atkušņa dēļ upē nedaudz ūdens līmenis pacēlies un attiecīgi strazds varbūt nedaudz citur pārcēlies, kur tam vieglāk barību atrast. Neko darīt - vēl jau janvārī laika daudz un varbūt būs iespēja kur citur to ieraudzīt. Par laimi tā diena galīgi tukša nebija, jo Ropažu parkā redzēju pelēko dzilnu, bet pa ceļam uz Ikšķili divas reizes nozīmējās melnā dzilna.Rīgas izgājieni bija tādi nelielāki - vispirms uz savu 'Ķengaraga vietu' pēc paceplīša un baltmuguras dzeņa. Paceplītis protams bija - pat veseli divi, bet baltmuguras dzenis gan nerādījās. Varbūt vēl kādu reizi būs jāaizstaigā, jo baroties tajā apkārtnē dzenim ir daudz kur , attiecīgi daudz kas ir atkarīgs no veiksmes - vai izdosies atrasties pareizajā vietā, pareizajā laikā vai ne. Šoreiz neizdevās.
Šodien savukārt, vadoties pēc www.dabasdati.lv ziņojuma, devos apskatīt ūdensvistiņu uz Sarkandaugavu. Par cik izskatās, ka Dārziņos šoziem to nav (vai vismaz nav vēl redzētas),tad tā man varētu būt vienīgā vieta, kur šo putnu ieraudzīt. Nebiju tajā vietā bijis, kā arī ūdensvistiņa ir visai tramīgs un slēptu dzīvesveidu mīlošs putns, tāpēc nebija pārliecība, ka redzēšu. Tomēr manas raizes bija veltīgas - ūdensvistiņa visai atklāti plunčājās Sarkandaugavas kanālā. Tiesa uzreiz kā to ieraudzīju, tā tipiskā manierē, ātri vien iepeldēja kaut kur zāļu biezoknī un vairs nebija samanāma. Prieks, ka vismaz šis putns mani 'neuzmeta'. Atpakaļceļā uz fakultāti vēl izdevās samanīt mājas strazdus, dižknābi un ķivuļus. Attiecīgi pašlaik janvārī esmu redzējis 56 sugas. Vēl ir ko svīst, lai pārspētu savu labāko rezultātu, bet pagaidām viss lēnām un neatlaidīgi uz to iet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru