Pat neskatoties uz pietiekami vēso laiku, bez šaubām varu teikt, ka šodien bija 2011. gada vispavasarīgākā diena! Ļoti iespējams, ka šo sajūtu pastiprināja fakts, ka šoziem saules stari mūs lutinājuši tik reti, ka katra šāda saulaina diena tagad šķiet kā visīstākais pavasara vēstnesis. Bet arī citādi sāk justies pavasara tuvums - zīlītes un zaļžubītes sāk pavasarīgāk 'čivināt', dienas paliek garākas utt. Tiesa līdz īstam pavasarim vēl laiciņš tomēr jāpagaida un pārāk ātri sapriecāties ar nevajag (to es laikam tagad sevi tā mierinu).
Lai nu kā, šodien sauli baudīt gāju tepat uz Ķengaraga promenādi (ir te mums tagad jauki labiekārtota Daugavmala - ir kur Ķengaraga tantiņām pastaigāties). Protams, vajadzēja apstāties pie Ķengaraga 'gulbju barotavas', kur, kamēr skatījos uz gulbīšiem, man par pārsteigumu, virs galvas pārlidoja jūras ērglis! Pie tam gandrīz pieaugušais putns ar visu balto asti. Šo iespaidīgo putnu man vienmēr ir prieks ieraudzīt un, protams, šāda sīciņa bildīte nekādīgi nespēj atainot to spēku, ko šis putns sevī iemieso ar milzīgajiem, divmetrīgajiem spārniem šķeļot gaisu un 'sējot paniku' tuvumā esošajās kaijās un pīlēs - tas ir jāredz dabā!
Pārējo laiku izklaidējos bildējot tur pat virs galvas lidojošās kaijas, kas par laimi šad un tad nolidoja arī zemāk kā jūras ērglis, attiecīgi varēja kādu tīri labi arī 'iesēdināt' kadrā. Pārsvarā gan tik kajaki plivinājās, bet šajā gadījumā mani tas pilnībā apmierināja, jo nevar jau zināt, kad būs nākamā diena, kad spīdēs saule un varēs bildēt lidojošus putniņus uz gaiši zilu debesu fona.
Pat neskatoties uz pietiekami vēso laiku, bez šaubām varu teikt, ka šodien bija 2011. gada vispavasarīgākā diena! Ļoti iespējams, ka šo sajūtu pastiprināja fakts, ka šoziem saules stari mūs lutinājuši tik reti, ka katra šāda saulaina diena tagad šķiet kā visīstākais pavasara vēstnesis. Bet arī citādi sāk justies pavasara tuvums - zīlītes un zaļžubītes sāk pavasarīgāk 'čivināt', dienas paliek garākas utt. Tiesa līdz īstam pavasarim vēl laiciņš tomēr jāpagaida un pārāk ātri sapriecāties ar nevajag (to es laikam tagad sevi tā mierinu).
Lai nu kā, šodien sauli baudīt gāju tepat uz Ķengaraga promenādi (ir te mums tagad jauki labiekārtota Daugavmala - ir kur Ķengaraga tantiņām pastaigāties). Protams, vajadzēja apstāties pie Ķengaraga 'gulbju barotavas', kur, kamēr skatījos uz gulbīšiem, man par pārsteigumu, virs galvas pārlidoja jūras ērglis! Pie tam gandrīz pieaugušais putns ar visu balto asti. Šo iespaidīgo putnu man vienmēr ir prieks ieraudzīt un, protams, šāda sīciņa bildīte nekādīgi nespēj atainot to spēku, ko šis putns sevī iemieso ar milzīgajiem, divmetrīgajiem spārniem šķeļot gaisu un 'sējot paniku' tuvumā esošajās kaijās un pīlēs - tas ir jāredz dabā!
Pārējo laiku izklaidējos bildējot tur pat virs galvas lidojošās kaijas, kas par laimi šad un tad nolidoja arī zemāk kā jūras ērglis, attiecīgi varēja kādu tīri labi arī 'iesēdināt' kadrā. Pārsvarā gan tik kajaki plivinājās, bet šajā gadījumā mani tas pilnībā apmierināja, jo nevar jau zināt, kad būs nākamā diena, kad spīdēs saule un varēs bildēt lidojošus putniņus uz gaiši zilu debesu fona.
1 komentārs:
3 bilde ļoti laba!!!
Ierakstīt komentāru