Šodien atnāca mans pirmais ebay pirkums - gredzens ar ko saskrūvēt divus objketīvus ar 'seju pret seju'. Doma, ka tādējādi var iegūt lielāku palielinājumu (pašreizējā kombinācijā saskrūvējoties sanāk kaut kas ap 4,5:1), kas man tomēr nedaudz ir pietrūcis kopš 'ziepjutrauka laika'..., Tajos, nu jau senajos, laikos ar Panasonic FZ-20 un pieķimerētu binokulāra lēcu varēja iegūt zvērīgu palielinājumu. Iespējams, ka tagad beidzot būšu sasniedzis līdzīgu palielinājumu. Uzreiz, protams, uzparikti vajadzēja izmēģināt un kā "eksperimentālie trusīši" tika izvēlētas drozofilas, kas mums dzīvoklī tā kā ir savairojušās. Secināju, ka kopumā ir ok - protams nofokusēties ir tā visai pagrūti, jo rokas trīc un asuma dziļums ir ļoti niecīgs, bet ja 'uztrāpa asumā' tad detalizācija (pat pie f16, kad objektīvi parasti sāk zīmēt švakāk) mani pat vairāk kā apmierina. Protams, vislabāko asumu un detalizāciju varētu iegūt, ja līmētu bildi no vairākiem kadriem, kur katram kadram asums ir uzstādīts citā vietā - rezultātā iegūstot 'salīmētu' bildi ar lielu asuma dziļumu, bet es tam pagaidām esmu par slinku + statīvs man šķiet vairāk traucēklis nekā palīgs (tādas bildes bez statīva neuztaisīt). Grūti gan tā teikt, cik liels pielietojums būs šādai uzpariktei dabā, jo darba distance no objekta ir niecīga (pāris cm, kā rezultātā vairums objektu droši vien paspēs aizmukt/aizlidot pirms tos ieraudzītu skatumeklētājā), bet varbūt šad un tad tomēr noderēs. Atliek tik tagad sagādāt otru zibspuldzi un būšu makro sezonai gatavs - pavasaris jau vairs nemaz nav aiz kalniem!
Otra priecīgā dienas ziņa ir, ka beidzot ieraudzīju
ūdensstrazdu - pirmo reizi dzīvē (224. putnu suga)
! Tiesa tas gan tāds slinkais novērojums, jo šis putns no Bērzes upes pie Ķekavas jau kādu laiku (arī vakar) bija ziņots - tā ka atlika tikai aizčāpot no Dārziņiem līdz turienei un apskatīties, kāds tas strazds izskatās dzīvē. Nekādi pārsteigumi jau nebija - ūdensstrazds kā ūdensstrazds. Kaut gan nē, bija arī viens patīkams pārsteigums taipus' Doles salai - trīs
ziemeļu gulbji Sausajā Daugavā. Biju jau atmetis cerības šajā janvārī tos ieraudzīt, jo citus gadus parasti tie dzīvojas pa Dārziņiem, taču nevienā no šīs vietas apmeklējumiem šogad tos tā ar neredzēju (kaut arī citi bija redzējuši). Bet gulbji laikam bija vienkārši pārvākušies (ja, protams, tie ir tie paši) otrā pusei Doles salai, kur, salīdzinot ar Dārziņu attekas jampadraci, tomēr ir daudz mierīgāka tā dzīvošanās (neliels bariņš ar meža pīlēm un kādi pieci zivju gārņi bija vienīgā viņu kompānija šodien). Attiecīgi janvāra saraksts uzkāpis līdz 75 sugām - jauks apaļš skaitlis... Varbūt pietiks 2011. gada janvārim? :)
Šodien atnāca mans pirmais ebay pirkums - gredzens ar ko saskrūvēt divus objketīvus ar 'seju pret seju'. Doma, ka tādējādi var iegūt lielāku palielinājumu (pašreizējā kombinācijā saskrūvējoties sanāk kaut kas ap 4,5:1), kas man tomēr nedaudz ir pietrūcis kopš 'ziepjutrauka laika'..., Tajos, nu jau senajos, laikos ar Panasonic FZ-20 un pieķimerētu binokulāra lēcu varēja iegūt zvērīgu palielinājumu. Iespējams, ka tagad beidzot būšu sasniedzis līdzīgu palielinājumu. Uzreiz, protams, uzparikti vajadzēja izmēģināt un kā "eksperimentālie trusīši" tika izvēlētas drozofilas, kas mums dzīvoklī tā kā ir savairojušās. Secināju, ka kopumā ir ok - protams nofokusēties ir tā visai pagrūti, jo rokas trīc un asuma dziļums ir ļoti niecīgs, bet ja 'uztrāpa asumā' tad detalizācija (pat pie f16, kad objektīvi parasti sāk zīmēt švakāk) mani pat vairāk kā apmierina. Protams, vislabāko asumu un detalizāciju varētu iegūt, ja līmētu bildi no vairākiem kadriem, kur katram kadram asums ir uzstādīts citā vietā - rezultātā iegūstot 'salīmētu' bildi ar lielu asuma dziļumu, bet es tam pagaidām esmu par slinku + statīvs man šķiet vairāk traucēklis nekā palīgs (tādas bildes bez statīva neuztaisīt). Grūti gan tā teikt, cik liels pielietojums būs šādai uzpariktei dabā, jo darba distance no objekta ir niecīga (pāris cm, kā rezultātā vairums objektu droši vien paspēs aizmukt/aizlidot pirms tos ieraudzītu skatumeklētājā), bet varbūt šad un tad tomēr noderēs. Atliek tik tagad sagādāt otru zibspuldzi un būšu makro sezonai gatavs - pavasaris jau vairs nemaz nav aiz kalniem!
Otra priecīgā dienas ziņa ir, ka beidzot ieraudzīju ūdensstrazdu - pirmo reizi dzīvē (224. putnu suga)! Tiesa tas gan tāds slinkais novērojums, jo šis putns no Bērzes upes pie Ķekavas jau kādu laiku (arī vakar) bija ziņots - tā ka atlika tikai aizčāpot no Dārziņiem līdz turienei un apskatīties, kāds tas strazds izskatās dzīvē. Nekādi pārsteigumi jau nebija - ūdensstrazds kā ūdensstrazds. Kaut gan nē, bija arī viens patīkams pārsteigums taipus' Doles salai - trīs ziemeļu gulbji Sausajā Daugavā. Biju jau atmetis cerības šajā janvārī tos ieraudzīt, jo citus gadus parasti tie dzīvojas pa Dārziņiem, taču nevienā no šīs vietas apmeklējumiem šogad tos tā ar neredzēju (kaut arī citi bija redzējuši). Bet gulbji laikam bija vienkārši pārvākušies (ja, protams, tie ir tie paši) otrā pusei Doles salai, kur, salīdzinot ar Dārziņu attekas jampadraci, tomēr ir daudz mierīgāka tā dzīvošanās (neliels bariņš ar meža pīlēm un kādi pieci zivju gārņi bija vienīgā viņu kompānija šodien). Attiecīgi janvāra saraksts uzkāpis līdz 75 sugām - jauks apaļš skaitlis... Varbūt pietiks 2011. gada janvārim? :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru