Iepriekšējās dienās, pārmaiņas pēc putnus vērot devos nevis viens, bet kopā ar kursabiedru Ritvaru, kas arī ir putnu vērotājs/ornitologs (es, protams, esmu tikai putnu vērotājs). Divās dienās izstaigājām nedaudz Daugavgrīvu, Pārdaugavu un Dārziņu apkārtni. Katrā vietā protams bija savas 'mērķsugas', kuras cerējām ieraudzīt. Daugavgrīvā mans mērķis bija atrast žubītes, kas bija ziņotas tur barojamies kopā ar zaļžubītēm - pēc nelielas meklēšanas arī atradām putnu baru un starp zaļžubītēm ātri vien tika sazīmētas daudzas žubītes. Putni diemžēl bija salaidušies kokā, tāpēc uz debesu fona bija grūtāk to baru 'izķemmēt' cerot uz kādu citu sugu. Taču vienu ziemas žubīti man izdevās 'sazīmēt'- diemžēl nespēju ātri un precīzi izskaidrot vietu, kur tas putns kokā sēž, tāpēc Ritvars nepaspēja to ieraudzīt, pirms bars aizlaidās tālāk. Bet nu ziemas žube jau nav nekas rets, tāpēc negājām to meklēt.Tālāk mūsu ceļi veda uz Uzvaras parku, kur sekojot Mārupītes tecējumam cerējām varbūt kādu interesantu peldošu putnu ieraudzīt. Taču nekā - šoziem nekādu krīkļu utml. putnu tur nav - tik vien, ka divas gaigalas, pāris paceplīši un purva zīlīte Mārupē. Tiesa pats interesantākais moments bija sākumā Uzvaras parkā, kad abi izdzirdējām krustknābju balsis. Kādu brīdi mēģinājām noskaidrot, kur tie iesēdušies, līdz mūsu uzmanību piesaistīja lapegles otrā parka malā. Un tiešām - divi putni sēdēja tur un barojās. Galvā jau ieskrēja domas, ka tik nav retie baltsvītru krustknābji, kas mīlot baroties lapeglēs, taču rūpīga putnu izpēte binoklī tomēr noveda pie secinājuma, ka tie ir parastie egļu krustknābji. It kā nekas rets, bet pavisam noteikti negaidīti pilsētas 'centrā'.
Nākamajā dienā jau bijām bruņojušies ar teleskopu un devāmies izpētīt Dārziņu atteku - cerībā ieraudzīt viltīgo dumbrcāli un vēl (cerams) kādu čupiņu citu sugu. Uzreiz jāsaka, ka dumbrcālis tomēr neparādījās - vai arī varbūt mēs nebijām pietiekami vērīgi. Bet vismaz redzējām baltvēderi, kas lai arī bija ziņots no Dārziņiem jau iepriekš, tomēr bija daudziem (lai neteiktu, ka vairumam, kas tur janvārī bijuši) putnu vērotājiem paslīdējis garām nemanīts. Tātad galīgi nevērīgi jau tomēr nebijām. Visi citi Dārziņu putni arī bija uz vietas - brūnkakļi, mazie dūkuri , zivju gārņi u.c. - to starpā arī mazā gaura, ko iepriekšējā Dārziņu apmeklējumā iespējams biju palaidis garām. Diemžēl nebija neviens ziemeļu gulbis, ko parasti katru gadu janvārī tomēr šeit 'atzīmēju'. Tālākajā gājienā neko ievērības cienību nemanījām - tik vien, ka, dodoties meklēt Ritvaram sarkanrīklīti Ķengaragā, beidzot ieķeksēju parasto ķeģi. Līdz ar to, kopumā sugu skaits man jau ir sasniedzis 63 sugas. Vēl tikai divas un būšu sasniedzis savu līdzšinējo rekordu. Kuras būs tās divas?
3 komentāri:
Iemetu acis Tavā sarakstā, iespaidīgs, man par tādu tikai sapņot, kad sēžu ofisā un skatos, kad aiz loga aizrit kārtējā janvāra diena. Lieku likmi uz kādu no plēsīgiem putniem, piemēram, jūras ērgli, ar kura palīdzību uzstādīsi jaunu personīgo rekordu.
Jā, baltvēderis un mazā gaura pēc trīskāršas ūdeņu pārķemmēšanas man šodien palika nepamanīts.
Mjā, tas baltvēderis kaut kāds viltnieks - it kā neviens tur viņu praktiski nav redzējis, bet laiku pa laikam tomēr kāds ierauga, tātad kaut kur tur viņš tomēr dzīvojas. Var jau būt, ka ielien kaut kur tālāk - tagad jau salīdzinoši daudz Dārziņos ir ūdens vaļā arī dziļāk niedrēs :)
Ierakstīt komentāru