Pavasara sajūta

Acainais raibenis (Inachis io) Ķengaraga mājas trepjutelpā

Vakar atlidojot no Vāczemes (bloga ieraksts par tur redzēto pašlaik arī ir jau iesākts) biju patīkami pārsteigts, ka arī Latvijā pavasaris ir visai strauji uzņēmis apgriezienus. T.i., ja aizlidojot Latvija atkal bija ietērpusies sniega segā, tad atgriežoties jau no sniega nebija ne miņas (vismaz Rīgas apkārtnē - tālāk uz austrumiem jau neesmu devies). Šodien šo pavasara sajūtu tā pa īstam nostiprināja trepju telpā uz loga sēdošs acainais raibenis, ko acīmredzot bija uzmodinājuši siltie saules stari, kā arī Daugavmalā skaļi ķērcošie lielie ķīri, kas jau tradicionāli Rīgā ir tādi kā pavasara vēstneši. Uzreiz gan nebija vaļas mesties pavasara apskāvienos, taču izmantoju faktu, ka dienas nu jau ir gana garas un aizskrēju vakarpusē tvert pavasari līdz Dārziņu attekai.    

Laipa Dārziņu attekas niedrājā

Mazā gaura (Mergus albellus) un paugurknābja gulbis (Cygnus olor)

Kādas no sējas zosīm - taigas (Anser fabalis) vai tundras (A.rossicus). 

Dārziņu atteka īsi pēc saulrieta

Galvenokārt jau mēģināju mazliet iedzīt stipri iekavēto putnu listi - marta vidū 59 redzētas putnu sugas uz citu gadu fona, kad janvārī vien ir 100 vai vairāk sugu ir stipri vien nožēlojami. Bet nu tāds šī gada sākums ir izvērties. Nevarētu gan teikt, ka kaut kas pārlieku daudz būtu nokavēts - atliek vien tagad biežāk doties dabā un sugu liste 'augs griezdamās'. Tā šovakar īsā brīdī vien +7 sugas! Daļa no tām gan samērā smieklīgas - piemēram, laucis, dadzītis, dzeltenā stērste un jūraskrauklis. Kaut gan arī pārējās trīs sugas - mazā gaura, niedru stērste un krīklis - arī ir tās sugas, ko, aktīvi putnojot, parasti izdodas pamanīt jau janvārī. Bet varbūt tas nemaz nav slikti, jo šo septiņu sugu dēļ vakars uzreiz kaut kā šķita piepildītāks un patīkamāks. No citiem novērojumiem interesanti šķita 5 mazie dūkuri, kas Dārziņu attekā nav gan nekas īpašs, taču pirmo reizi dzirdēju šos tur aktīvi bļaustāmies savā raksturīgajā trellī. Acīmredzot arī tiem pavasaris prātos!   

Rudvēdera sīkmārīte (Scymnus ferrugatus)

Pēc tam vakarā jau mājās uzmetu aci vienai saldējumu kastītei, kur marta sākumā ieliku Botāniskajā dārzā saplūktas piepes, kas auga uz ozola bluķīša. Manuprāt korķainās ozolpiepes (Daedalea quercina), bet varu arī kļūdīties. Paņēmu tās uz mājām, jo izskatījās ar aizdomīgām kukaiņu darbības pēdām un gribēju noskaidrot vai tur no tām kas izlīdīs vai nē. Pagaidām vienīgais objekts, kas ir licis par sevi manīt ir sīciņa mārīšu suga - Scymnus ferrugatus, kas acīmredzot ziemoja kaut kur piepes labirintos, jo īsti nekāda ekoloģiska saistība ar piepēm tai nav. Jācer, ka no piepēm izlīdīs arī kaut kas interesantāks. Un jāsāk ēst vairāk saldējums kastītēs, jo izskatās, ka tukši saldējuma trauciņi saimniecībā tīri labi noder!