Škrobe

'Karoče', šodien veicu savu ierasto maršrutu no Dārziņiem līdz Ķengaragam - viss bija skaisti! Putnu daudz, diena skaista, saulīte spīd - sabildēju ar pa ilgiem laikiem kādu čupiņu bilžu! Beigās, jau ejot mājās, izdomāju, ka vairs neko nebildēšu un ieliku fotoaparātu somā. Iezagās prātā 'zelta doma' - jāizņem atmiņas karte, lai, atnākot mājās, var uzreiz to slēgt klāt datoram, nevirinot fotosomu (no sērijas, lai netraucētu fotoaparātam aklimatizēties no ienākšanas siltā telpā). Domāts darīts! Pēc kāda brīža ieraudzīju gaisā divus vistu vanagus - nu neko, jāpamēģina uzbildēt, bet skāde - fotoaparātā taču atmiņas karte nav. Čamdos pa kabatu - telefons ir, bet kur ir atmiņas karte?? NAV! Izkritusi saproties. Teorētiski par to atmiņas karti būtu fopig (kā zinādams, ieliku šodien aparātā mazo 2gb atmiņas karti) - bet safotogrāfēto bilžu žēl! Nu neko - apmēram atceros, kad pēdējo reizi lietoju telefonu un, daudz nedomājot, skrienu atpakaļ. Prieks un laime - atmiņas karte glīši stāv sniedziņā vietā, kur man šķita, ka tai ir jābūt! Kā akmens no sirds noveļas - diena atkal šķiet pilnībā izdevusies! Bet še tev bija... Atnākot tagad mājās, ne sūda to atmiņas karti nevar piedabūt pie datora. Laikam tomēr tās 30 minūtes sniedziņā bija liktenīgas un atmiņas karte tagad ir neglābjami (tā vismaz izskatās) atņirgusies. Un bilžu nav - tas pats škrobīgākais.

Lai nu kā, šodien janvāra sarakstu papildināju par 16 sugām - Dārziņos redzēju: gaigalu, zivju dzenīti, brūnkakļus, lauci, cekulpīles, mazos dūkurus, sarkanrīklīti, mazo dzeni, zeltgalvīti un dzilnīti. Pa ceļam no Dārziņiem uz Ķengaragu: vistu vanagus, peļu klijānu, dadzīšus, pelēko zīlīti un zīdasti. Un jau gandrīz pašā Ķengaragā vēl nozīmējās Vidējais dzenis (starp citu - pirmo reizi šajā maršrutā). Tā lūk. Kopā janvārī tagad 44 sugas. Bet nu tā bilžu pazaudēšana tomēr to prieku drusku sajāja. Neko darīt...